Otrā Kristus atnākšana

Pieļauju, ka ikviens ir dzirdējis vērtējumu, ka gadījumā, ja Jēzus Kristus atkal atgrieztos uz zemes, tad cilvēki viņu atkal sistu krustā. Jā, tieši tā uz Zemes tas notiek. Tieši tagad un šajā brīdī.
Man būs jāapbēdina tie, kas gaida kaut kādas acīmredzamas vēstures līdzības - kaut ko tādu, kā krustu. Nē, krusta nav. Toties viss pārējais ir. Un tikai no pašiem cilvēkiem ir atkarīgs, vai vēsture atkārtosies.

Jēzus Kristus lielākā vērtība savulaik bija ticība vienam dievam. Jā, to visu pēc tam dalīja, piedzejoja klāt dieva garu, svētos un tā tālāk, bet tas nemaina būtību - Jēzus Kristus spēja savulaik apvienot un ievirzīt pareizajā virzienā kustību, kas ticēja vienam dievam. Šī ideja neradās tukšā vietā - ir liecības, ka virziens uz viendievību tajā laikā Mezopotāmijā bija pilnā sparā. Vienkārši viņš bija tas pagrieziena punkts domāšanā. Un Jēzu Kristu vietējā vara, tobrīd Romas impērija, novērtēja kā varu apdraudošu un vietējie iedzīvotāji, sava miera labad, palīdzēja viņu sist krustā.

Ir pagājuši divi gadu tūkstoši un vēsture atkārtojas. Tikai šoreiz jaunais Jēzus Kristus ir atnācis nevis ideoloģiju sludināt, bet gan politiku. Ir kārtējā impērija, kuru rausta nemieri visās malās un kur imperators ar saviem tuvākajiem ir nobijušies līdz nāvei no jebkā, kas varētu apdraudēt viņa varu. Ir iedzīvotāji, kas saprot, ka notiekošais ir bezgala dīvains un nevienam nepalīdz, bet mīļā miera labad ir gatavi ziedot šim rijējrežīmam tos, kas paskatās uz situāciju citādāk. Lai rij un aprij, bet ļauj mierīgi dzīvot!

Aleksejam Navaļnijam ir īsta apustuļu komanda. Notiekošais patiesībā liek pavisam citādi paskatīties uz Jēzus Kristus apustuļiem un novērtēt Jēzus komandu. Laiki ir mainījušies un šie apustuļi nebūs nesēž viņam apkārt pie viena galda, bet tie, kas seko līdzi notikumiem, zina, par kuriem cilvēkiem runājam. Bija arī savi pravieši, kurus nevar aizmirst - nedz Džoharu Dudajevu, nedz vēlāk arī Borisu Ņemcovu. Viņi pateica, izdarīja un pastāstīja pietiekami, lai Aleksejs Navaļņijs spētu iet tālāk. Un reizē ar Navaļniju aug arī viņa apustuļi. Tāpat kā Jēzus Kristus laikā - apturēt jau viņus nevari. Cik reizes vēlāk kristiešus kaut kur izkāva, bet nekur jau ticība nepalika. Apziņa, ka tu zini patiesību, realitātē nav nokaujama. Kā risinājumu valdnieki pamazām atrada iespēju piedāvāt sakropļotas ticības versijas, kas iedzīvojās tautās kā katolisms, pareizticība un islāms, bet būtībā visas šīs ticības satur vismaz vienu galveno ideju, ko pauda Kristus - Dievs ir viens.

Navaļnijs un viņa komanda sludina republikānismu, bet ne tādu, kā pašreizējās Rietumeiropas valstīs, bet gan papildinātu ar interneta iespējām un aicinājumu cilvēkiem reāli iesaistīties politikā. Par to viņu arī mēģina nogalināt. Un nē - līdz šim tas nebija Kristus scenārijs. Jo tas sākās brīdī, kad viņš nolēma atgriezties Krievijā.

Domāju, ka ikviens, kas lasījis bībeli, atceras šo brīdi, kad pār Kristu nāk atklāsme no Dieva, kas notiks, bet Jēzus Kristus to pieņem. Domājiet, ka Navaļnijam pirms atgriešanās Krievijā nebija atklāsme par to, kas viņu sagaida? Un atgriešanās ar visu tiesas procesu ir Navaļnija Golgātas ceļš, kura laikā Krievijas iedzīvotājiem bija iespēja apstādināt eksekūcijas procesu. Un ne tikai Krievijas iedzīvotājiem. Nesaku, ka nebija to, kas mēģināja, bet viņu bija pārāk maz un griba pārāk vāja.

Ir arī savs Jūda. Nē, tas nav Putins, kurš šajā stāstā izpilda Poncija Pilāta lomu - viņš skatās apkārt uz savu pielīdēju loku un maigā balsī klāsta, ka ja jau tauta prasa, tad jau jāsoda. Tā ir tiesnese, kura pavisam noteikti zināja, ko sludina Navaļnijs un ka patiesībā viņa vainas nav, bet pieņēma lēmumu, par kuru saņēma savus Jūdas grašus - dzīvokli.

Kā jau teicu - nav krusta. Ir mūsdienīga nonāvēšanas iestāde - neļaut gulēt, neārstēt un ar ļaunu prieku noskatīties, kā mokās un mirst. Tās nav trīs dienas krustā - mūsdienu Poncijam Pilātam ir vēlme izjust upura mokas ilgākā laika periodā.

Vai Navaļnija nāve kaut ko mainīs? Pavisam noteikti, ka nē. Tāpat kā Jēzus Kristus nāve, tā var kļūt tikai par simbolu. Un pat viņa dzīve būs simbols. Jo apustuļi jau nestāv uz vietas - viņi iet tālāk. Pieraksts internetā, tāpat kā Tihanovskai, par tiem, kas gatavi protestēt. Par Svetlanu Tihanovsku - jūs domājat, ka Jēzus Kristus bija vienīgais, kas tobrīd sludināja ideju par vienu dievu? Aha, kā tad, ticiet vien. Vienkārši viņš bija tas, kas palika tautas atmiņā. Un šīs idejas ir ļoti daudzās vietās, īstenojas jaunās partijās. Vienkārši Putins pašlaik dara visu, lai Navaļnijs kļūtu par šo partiju simbolu, varbūt pat uz visām nākamajām tūkstošgadēm - kā zīmi, kas sagaida, ja republikāniskie politiķi, kas cīnās par iedzīvotāju tiesībām vēlēt un paust savu viedokli, nespēj sevi aizsargāt. Kas reizē nozīmē, ka šī politika tikai augs un attīstīsies un nākamie republikānisma sludinātāji nebūs tie, kas ļausies sist sevi krustā.

Vēsturiskās līdzības tomēr nenozīmē, ka arī sekas būs tādas pašas, kā kristietībā. Es vismaz ceru, ka tās tādas nebūs, kad vispirms kristieši viens otru slaktēja, cik nu iespējas, bet pēc tam sadalījās virzienos, kas atkal viens otru slaktēja un vēl mūsdienās islāms nav spējīgs samierināties ar to, ka eksistē citas ticības vienam dievam.

Jo politika nav ticība vai ideoloģija. Politikas mērķis tomēr ir rūpēties par cilvēkiem un, pavisam noteikti, nākotnē, ja republikas iemācīsies kopā sevi aizstāvēt un izveidot vienošanās mehānismu, tad republikas kļūs aizvien vairāk. To, ka šāda politiskā sistēma, tieši tāpat kā savulaik ticība vienam dievam, ir labāka, sen jau nevienam nav nekādu šaubu. Tomēr tieši Navaļnijs un viņam līdzīgie iet jaunu ceļu, parādot, ka mūsdienu tehnoloģijas ir risinājums, ar kuru politiķiem ir jārēķinās un veids, kā ikvienam iedzīvotājam iesaistīties politiskajos procesos.

Ja nu tiešām Krievijas iedzīvotāji pieļaus, ka Navaļniju nogalina, tad nedaudz būs jāapbēdina tie, kas uzskata, ka nākotnē uz viņiem paskatīsies kā uz labiem cilvēkiem. Iedomājos filmas pēc pieciem simtiem gadu, kur Putinu attēlo kā Ponciju Pilātu - pārēdušos personu, kurš neko nesaprot no reālās apkārtējās situācijās un aiz bailēm par savu varu nolemj cilvēku nāvei. Un atgādināt Krievijas iedzīvotājiem, par ko ļoti ilgi nemīlēja ebrejus - par domu, ka tieši viņi sita krustā Jēzu Kristu.

Atliek tikai viens jautājums - vai pēc diviem tūkstošiem gadu mēs beidzot esam kļuvuši gudrāki jeb izrīkosimies ar tiem, kas nes jaunu dzīvi un ziņas, tieši tāpat, kā ar Jēzu Kristu?