Pansionāta darbinieku par Ārlietu ministru
Es tā saprotu, ka mans teksts par gerentokrātiju ne visiem aizgāja. It īpaši tāpēc, ka internetā pašlaik mēģina apspriest, kādu personu vajag sūtīt sarunām ar Trampu. Nav nekā vienkāršāka - der kārtīgs pansionāta darbinieks.
Tieši pansionāta darbiniekiem ir vislielākā pieredze darbā ar tādiem vadoņiem. Kam var iztapt, visu apsolīt, visam piekrist, samierināties ar to, ka tu neesi nekas un lielais vadonis ir par visu varenāks un pārāks. Un pēc tam aiziet pie īstajiem un pareizajiem cilvēkiem un vienoties par to, ko vajag, reizē turpinot piekrist un klanīt galvu katram diženā vadoņa sauklim un paziņojumam. Ideāls kandidāts mūsdienu diplomātijai ASV. Un ne tikai. Sarunās ar Krieviju un Ķīnu strādā tieši tādi paši scenāriji.
Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Netanjahu vienojās par Izraēlai pozitīvu politiku, bet Zeļenskis nē. Netanjahu pats ir tādā vecumā un apmēram apzinās, kas notiek un kā jārunā. Tāpēc arī Putins puslīdz vienojas ar Trampu, jo arī viņš saprot situāciju. Zeļenskim, kura komanda ir ap 40 un 50 gadiem, tas ir kaut kas pilnīgi un absolūti jauns. Kā uzņēmējs un jauns politiķis viņš nav strādājis ar gerentokrātiem. Viņš saprot, kā kaut ko var piesavināties, izshēmot, aizmuguriski vienoties, bet viņš nesaprot, kā strādāt situācijā, kad tev ir jārunā ar cilvēku, kas no rīta ir aizmirsis, ko vakar teica. Un pārējie arī mēģina viņu vienkārši pierunāt atgriezties, pat nemēģinot apstāstīt, kā ir jārisina šādas sarunas.
Jā, Tramps nav Baidens. Ar Baidenu uzreiz visiem bija skaidrs, ka tur galvenais ir mājiet un klaniet galvu un pēc tam gan jau kaut ko sarunās. Lai gan tur bija tik vāja komanda, ka nav brīnums, ka ne par ko īpašu vienoties neizdevās. Tramps atšķirībā no Baidena ir aktīvs un narcistisks un komanda to izmanto. Un es nedomāju, ka tas viss ir par velti un lai brīnītos. Demokrāti savā sistēmā slauca simtiem miljardu un Trampa administrācija ir apņēmības pilna no šī pīrāga tagad noslaukt lielāko daļu. Un Ukrainas pārstāvjiem galvenais būtu atrast īstos cilvēkus, ar ko vienoties un tad iet pie Trampa, jo tiešajās sarunās Tramps pašlaik ir panācis pilnīgi neko. Neviens taču to neņem par pilnu.
Vai tas ir normāli? Nē, tas nav normāli un tāpēc arī rakstīju, ka pensionārus šādos amatos laist nevajadzētu un atgādinu par Tautas varas kopienas konceptu - kontrole, kontrole un vēlreiz kontrole. Jo citādi pie varas nonāk šāds cilvēks, akciju tirgi zaudē simtiem miljardus dolāru un galu tam neredz.
Vai man ir žēl, ka Tramps nāca pie varas? Nē, es ļoti pozitīvi vērtēju republikāņu uzvaru un tā ir tikai ASV kontroles sistēmas vaina, ka viņi ar Trampu netiek galā. Bet tas, ko tas bardaks kopā ar Maska aktivitātēm ir panācis, ir fantastisks. Eiropai ir reāli iesperts pa vienu vietu tā, ka vadoņi beidzot sāk kaut ko blēt. Demokrātu mēģinājumiem visā pasaulē atbalstīt islamizāciju un kreisos virzienus beidzot ir vismaz samazināts finansējums. ASV beidzot mēģina uz sevi paskatīties reāli kā uz valsti, nevis uz ideju nesēju, turklāt nejēdzīgu ideju. Jā, bizness ASV cieš, bet tai pat laikā tas ir sapurina ASV ekonomiku. Te gan visdrīzāk būs klasiskais četru gadu joks, kāpēc man nepatīk šis periods. ASV ekonomika jebkurā gadījumā savāksies un atveseļosies vairāk pēc četriem gadiem un tad jau ar augšupeju leposies jaunais prezidents. No otras puses - vai sapurināšanai bija jābūt tik drastiskai? Diez vai, bet laikam labāk tā, nekā nekā. Vārdu sakot - es nenožēloju ne mirkli, bet galvenais, ko es gribētu sagaidīt - tajā brīdī, kad Oranžā parūka nolems, kā jānospiež sarkanā vai vienalga kāda poga, ka viņu tomēr laicīgi novāks no trases.
Attēls - bija jau Twitera apskatā par to, kā Tramps māk vienoties ar visiem.
