Par Arkaimu jeb kā mainās skats uz vēsturi, ja par to zini vairāk

Tie, kas izlasījuši manu grāmatu un saduras internetā ar daudziem "mītiskiem" objektiem Austrumeiropā vai Urālu kalnu apgabalā, droši vien vairs nebrīnās par to, kā visur raksta par to, cik tas viss ir neskaidrs un brīnumains. Tā rodas tie brīnumi - no nezināšanas, bet tie, kas zina, tie saprot. Parunāsim par Arkaimu. 

Tiem, kas lasīja grāmatu, varētu rasties jautājums - no kurienes tās gudrās tautas Volgas reģionā radās? Jo oficiāli mēs taču Austrumeiropā runājam par mazām mītnēm, rekonstrukcijās haotiski izmētātām, kurās kaut kas kažokādās sēž un runā kaut ko līdzīgu babuīnam? Bet te es atnāku un stāstu, ka tieši šīs invāzijas atveda bronzas ieročus, demokrātiju, dzelzs rīkus un daudz ko citu. Bet kur arheoloģiskās liecības? Bet ja nu tās ir, bet par tām vienkārši runā mazāk, nekā pie mums ierasts par Vidusjūras kultūrām? 

Tieši tāpat kā brīnīšanās par to, kā varētu Dakijā parādīties baltu lingvistika un kaut kāda saskare, tāpat arī vēsturnieki brīnās par Arkaimu. Vesels senvietu komplekss Kazahstānas ziemeļos pie Čeļabinskas, kas pārsteidz gan ar arhitektoniskajiem risinājumiem, gan arī apmetnes plānojumu. Un diez kas viņi tur varētu būt? Cilvēki, kas dzīvoja apgabalā, no kura iznāca gan irāņi, gan sarmāti, gan ķelti? Nē, nevaru iedomāties, vai ne? 

Arkaima ir 18. - 20. gadsimtā pirms mūsu ēras eksistējis ciems Kazahstānas ziemeļos, kur eksistē vēl vairāki līdzīgi ciemi un Krievijā teritorijā ir pasludināta par nacionālo parku. Krieviski var palasīt šeit - Аркаим. 

Ar ko ciemats ir īpašs? Vispirms jau tas ir konkrēts bronzas laikmets, par ko šaubu nav. Un ciematam ir konkrēta arhitektūra. "Starp dzīvojamo māju lokiem bija apļveida iela ar koka segumu. Zem ietves atradās lietus notekgrāvis (dziļums un platums 1,5 m) ar ūdens savākšanas akām. Apdzīvotās vietas centrā atradās neapbūvēta teritorija ar diametru aptuveni 25 m. Vaļņu iekšpusē bija šauri gaiteņi, nišas un ejas uz dzīvojamām telpām. Mājokļi bija virszemes, trapecveida, ar platību 110–180 m². Viņiem bija karkasa struktūra un kopīgas garas sienas. Izejas no mājokļiem bija orientētas uz apmetnes centru. Mājokļu iekšpusē atrastas pavardu, krāšņu, aku un pagrabu pēdas. Atklātas metalurģijas ražošanas pēdas. Apglabātās personas bija Eiropas antropoloģiskā tipa. Sieviešu apbedījumu skaits ir divreiz lielāks nekā vīriešu apbedījumu skaits. Apbedījumus pavadīja inventārs, ko attēloja keramikas trauki, koka bļodas, vara un bronzas naži, šķēpi un bultu uzgaļi u.c. Blakus šiem bronzas laikmeta pilskalniem atradās vēlīnās sarmatu kultūras kapu uzkalni."

Авторство: Rafikova m. Собственная работа, CC BY-SA 4.0, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=42914889

Kas tad mums te ir? Apdzīvoto vietu veido pēc standarta, izmantojot dzīvošanai arī vaļņus un ierīkojot ļoti jaudīgu ūdens novadīšanas sistēmu. Plašs inventārs un teritorija, no kuras visdrīzāk vēlāk iznāca arī sarmāti. Ir kaut kas, kas manai teorijai neatbilst? 

Авторство: ZolanPro. Собственная работа, CC BY 4.0, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=77942035

Vēsturnieki, protams, uzreiz aizraujas ar leģendām un idejām. Viena no tām ir doma, ka tā varētu būt pat kara bāze vai kādā lielā kopējā shēmā plānota apmetne, kam es pat vairāk piekristu, jo atrodas vietā, kur nav nekādu dabisko nocietinājumu un priekš klasiskā pilskalna pozīcija ir diezgan dīvaina. Ja taisītu tā, kā pēc tam Latvijā, tad apmetni iespiestu blakus esošās upes lokā, lai vismaz 50 procentus no aizsardzības pozīcijas aizsargātu upes krasts. Var pieņemt variantu, ka upe toreiz bija daudz platāka un aizņēma lielāko daļu loka, bet tad pilskalns ir daudz par zemu - palos to katru gadu noskalotu. Ja bija vesela ķēde ar līdzīgām apmetnēm, tad ir diegan loģiski, ka tas bija centralizētas varas pasākums. Vēl viens iespējamais variants, kāpēc taisīja tādas apmetnes - eksistēja tik spēcīga centralizētā vara, ka pat iedomāties nevarēja, ka notiks kaut kāds atklāts milzu uzbrukums un tāpēc veidoja šādas apmetnes ar ideju, ka pret vienkāršiem laupītājiem valnis noturēsies, bet pret lielāku uzbrukumu pasargās jau valdnieka karaspēks. 

Авторство: Rafikova m, CC BY-SA 4.0, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=42914823

Ak jā - marasmātiķi no tā visa izpūta reālu āriešu kultu. Man nemaz nav žēl, bet kopumā šie atradumi pierāda to, ko esmu teicis. Iespējams, ka tāpat skaļi un mācību grāmatas nepamanīti vēl aizvien eksistē virkne citu vēsturisku liecību Krievijas teritorijā, kuras vienkāršli slinkuma un nevēlēšanās dēļ kopējā pasaules vēsturiskajā skatījumā neiekļauj - nu kāpēc to darīt, ja ir oficiālā vēstures versija par mūsu senčiem kā mežonīgiem, zvēru ādās ģērbtiem barbariem un tartariem, kas paši bija bezgala mežonīgi un iznīcināja visas civilizācijas, kam tika klāt? Tā taču ir vienkāršāk, vai ne?