Par francūžiem un volgariem

Kārtējais twitera ieraksts lika pasmaidīt. Jā, nacionālistiem pie šādas domāšanas katru reizi laikam sirds asiņo. Nu ko padarīsi. Bet mēs parunāsim par valodu, tautu un valsts iedzīvotājiem jeb nāciju.

Šo ielikšu politikas, nevis vēstures sadaļā. Jo patiesībā visi šie vēsturiskie stāstiņi par to, ka kādam kaut kas pienākas (40 miljoni Latvijas ebrejiem utt.), ir vienkārši mēģinājums ārpus reālpolitikas panākt sev kādu labumu. Vēsturei realitātē no tā nav nekādas nozīmes – tikai un vienīgi politiskās ietekmes dalīšana, mēģinot bez militāras iesaistes gūt kādai cilvēku grupai vai valstij sev labumu.

Ierakstā teikts: «Francūži neeksistē. Visi pazīstamie francūži nav francūži. Džo Dasēns ir ebrejs. Šarls Azvnavurs – armēnis. Žans Reno – spānis. Fransuā Ollands – holandietis. Napoleons – korsikānis. Pat D. Artanjans ir gaskonietis, kas nozīmē – basks.»

Tie, kas lasījuši manu grāmatu vai bloga vēstures sadaļu, te pasmaidīs pie teksta «spānis», «holandietis». Tie, kas vēsturi vairāk mācījušies, apzinās, no kādām tautu masām ir veidojušies Francijas iedzīvotāju francūži, kas runā vienā valodā. Apmēram vienā. Nevis kā Lielbritānijā, kur vēl aizvien dažādās teritorijās runā dažādā angļu valodā. Un ne kā Latvijā, mēs vēl aizvien Latgales iedzīvotājus vai sēļus bieži vien nesaprotam. Atcerieties par Vendu zemi, par Skitiju, kur jau sen savulaik no pirmtautām maz kas bija palicis pāri.

Tas, kas jāsaprot katru reizi, kad kāds nacionālists runā par to, cik svarīgi ir piederēt kādai tautai vai ka kādai tautai pieder kāda konkrēta teritorija – tas ir tīri spēka faktors. Vēsturiski mēs visi esam tik daudzu tautību jūklis, ka mēs cilvēkus varam dalīt tikai pēc tā, kur viņi dzīvo un kādā valodā viņi runā, nevis pēc tautības. Man pašam jau vismaz trešajā paaudzē visi vecāki un vecvecāki skaitās latvieši, bet realitātē dzimtas saknēs ir suiti, lietuvieši, lībieši, krieviņi (kur arī nav īsti nojausmas, kuras tautības), vācieši un nav īsti pārliecības, ka tur ir kāds, kas sevi senos laikos sauca par letu.

Kāda ir šī stāsta morāle? Nepienākas nekur un neviena pasaulē nekas tikai tāpēc, ka kaut kur un kaut kad kaut kāda tautība ir dzīvojusi vai kādai valstij ir piederējusi kāda teritorija. Mēs varam runāt par situācijām tagadnē, kad kādu diskriminē valodas vai tautības dēļ, bet nekādas privilēģijas tikai tāpēc nepienākas. Un ticēt tam, ka kādam kaut kas pienākas valodas vai izskata pēc, nedrīkst. Jo tas nozīmē tikai to, ka jūs paši sevi diskriminēsiet.

Kāpēc es šeit pieminu volgarus? Ņemot vērā visu vēsturisko pieredzi, ar kuru esmu saskāries, varu teikt, ka tie, kas savulaik runāja vistuvāk mūsdienu Krievijas skolās mācītajai valodai, bija iedzīvotāji Volgas upes ziemeļos un, ņemot viņu radniecību ar bulgāriem un dzīvi Volgas upes krastā, visdrīzāk viņi paši sevi sauca par volgariem un viņi runāja volgaru valodā. Vēsturiskie notikumi noveda līdz tam, ka ar laiku viņu valodu asociēja ar Krievijas impēriju un nosauca par krievu valodu. Lielā mērā arī tāpēc, ka līdzīga valoda ir pareizticīgo baznīcai. Ja izpētīsiet zemāk redzamo karti, tad pamanīsiet, ka vēl Krievijas impērijā 19. gadsimtā tā saucamie «veļikorosi» visvairāk dzīvoja zemēs, kuras daudzi piedēvē tatāriem. Kas vēlreiz tikai parāda to, ko teicu – Krievijas impērija un arī pēc tam PSRS ļoti centīgi iznīcināja slāvus, kā fiziski, gan vēstures lappusēs.

Авторство: Любослов Езыкин. Демоскоп Weekly, CC BY-SA 3.0, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=16311518

Kāda ir šī stāsta morāle par volgariem? Es pat te nerunāšu par to, cik centīgi jebkura šīs tautas piemiņa, uz kuras pamatiem izveidota Zelta orda un pēc tam Moskovija, tiek svītrota ārā no vēstures. Bet te ir tas moments, kad ja kāds krievvalodīgais jums pateiks, ka viņam valodas dēļ vien kaut kas pienākas, droši var paprasīt – kādā ziņā pienākas? Kā volgaram? Viņš var pierādīt, ka viņš ir reāls volgaru pēctecis? Ka viņš nav no ugriem, no Sibīrijas tautām, no Ukrainas, no Baltkrievijas, no somu tautām? Un, ja viņš ir reāls volgaru pēctecis – kas pienākas citās zemēs tautai, kas dzīvoja ap Volgu? Jo stāsts par krievu nāciju nozīmē tikai to, ka viņš dzīvo Krievijas teritorijā un runā šajā valstī pieņemtajā valodā. Tam nav nekāda sakara ar tautu un viņš nekādi nepārstāv tos, kas izbraukuši ārpus Krievijas, jo arī izbraucējiem nav nekādu tiesību uz kaut ko ārpus Krievijas.

Ja viņš saka, ka viņam kaut kas pienākas kā Krievijas impērijas vai PSRS tiesību pārņēmējiem – tur nekas nepienāks. Valstis ir likvidētas, viss ir beidzies. Viss pārējais ir vienkārši nostaļģiskas atmiņas, ar kuru palīdzību jūs cenšas piemānīt un kam nav nekāda sakara ar realitāti. Jums nav jāatsakās no laba dzīves veida un labiem dzīves apstākļiem tikai tāpēc, ka kādreiz kādam kaut kur, kaut kas ir bijis un jums tagad jāziedojas.