Par gotu dinastiju Latvijā jeb atkal - cik svarīgi ir skatīt oriģinālu, nevis tulkojumu

Vispār jau pie šī stāsta atkal vainīgs ir Agris Dzenis, kas savā facebook.com lapā publicēja apskatu par Talsu lēņu vīriem. Un ukraiņi. Palasīju, uzdevu sev jautājumu par to, vai tā varētu būt, ka kāda no gotu dinastijām vēl 13. gadsimtā bija Latvijā un sapratu, ka bija gan. 

Kaut kā daudz to Ērmaņu

Agris Dzenis apskatīja to vēsturi, kas Latvijā ir zināma par lēņu vīriem, kas izlēņoja zemi bīskapam vai ordenim un par to gāja karos. Un tur kaut kā ir aizdomīgi daudz Ērmaņu jeb Hermannu, kas nezin kāpēc ir vietējie, nevis vācieši. Tā vienu lēņavīru sauca par Ērmani Grīveli. Citu, kas izlēņoja zemes 1291. gadā - par Ērmani Toranu (Hermannus Toran). Jautājumā par to, kādas izcelsmes varētu būt uzvārds "Toran", A. Dzenis velk paralēles ar prūšu zemēs atrodamajiem tā laika vārdiem. Tālāk vēl viens Hermannus Kortjar atrodas pat Igaunijā un ir skaidrs, ka viņš igauņu izcelsmes. Un mums ir vācietis Hermanis Butlars, kurš gan nezin kāpēc ir saistīts ar precībām ar nevācu dzimtu. Tā kā padaudz mums to Ērmaņu vienuviet. 

Es pieļauju, ka tiem, kas mani lasa, vairs nav pārsteigums vai neskaidrība, kā vārdā ir nosaukti tik daudz Ērmaņi, bet nu atgādināsim - Hermanrikss - Labais Karalis, gotu dinastijas pārstāvis, kurš 4. gadsimtā valdīja Austrumeiropā no Polijas līdz Urālu kalniem un no Sarmātu jūras līdz Melnajai jūrai. Tāpat kā Skandināvijas "A rix" - Ēriks, tā arī Ērmaņa popularitāte nerimst. 

Nākamais jautājums - ja jau mums ir tik daudz Ērmaņu Latvijā vēl 13., 14. un vēlākos gadsimtos, vai varētu būt, ka ir kādas vēsturiskās liecības, kas norāda, ka kāda no senajām gotu dinastijām ir vēl aizvien pārstāvēta Latvijā? Izrādās, ka šādas liecības ir un tās varbūt pat pamanītu ātrāk, ja ne tie "pareizie" tulkojumi. 

Tālivaldis ... jeb tomēr Tālibalds?

Tāpēc parunāsim šodien par Tālivaldi ... oi, piedodiet, patiesībā mēs taču runājam par Tālibaldu, ko pat latviešu tulkojumos tā arī raksta, bet mūsu pareizie vēsturnieki taču zina labāk. Un varētu to tā arī atstāt, bet, ja paskatās uz baltu senvēsturi, mums izpeld vēl viena persona, kas skan ļoti, ļoti aizdomīgi līdzīgi. Lai saprastu, kas te notiek, vispirms pieķersimies drosmīgo vēsturei. Jūs neziniet, kas ir drosmīgie? Tie esat jūs, mūsdienās saukti par baltiem. 

Stāsta sākums pavisam īsti ir apkopots šeit wikipēdijā - Balt Dinasty. Es tā arī neesmu atradis īsti iemeslus, kāpēc sarmātu tautas nosauca par baltiem - tas noteikti nebija ādas krāsas dēļ. Vai nu tāpēc, ka dzīvoja 19. gadsimtā pie Baltijas jūras, vai tāpēc, ka tos senos laikos asociēja ar šīs "Balth" ģimenes īpašumiem, vai bija izmisīga vēlme noslēpt saiti ar Vāciju un sarmātiem vai vēl kas īpašs aizvērās tā laika vācu zinātniekiem, bet to viņi izdarīja. 

Baltu ģimene valda pār visigotiem - tie ir tie vandāļi, venedi un daudzi citi, kas tajā laikā dominē arī pie Sarmātu jūras, tā kā pilnīgi iespējams, ka jūras nosaukums beigās izvēlēts atbilstoši dinastijai, kas pie jūras valda. Varam jau pieņemt, ka latvieši staigāja turpu un šurpu un teica, ka baltās ziemas dēļ tā ir Baltā jūra, bet kaut kā šai versijai pašam neticās. 

"Balth" vārda izcelsmi gan senā hronika, gan mūsdienu vēsturnieki saista ar gotu "bold" vai "bald" - drosme. Tā kā mani dārgie - jā, mēs esam drosmīgie. 

Bet nu atpakaļ pie tēmas. Un ir mums tāds karalis Alass vai Als, kurš savulaik iekaroja Romu. Un ir aizdomas, ka romiešiem bija problēmas ar burtiņu "d" un viņš visdrīzāk bija Als Balds. Un, ņemot vērā to, kā arī seno laiku hronisti mīlēja pārtaisīt vārdiņus - pilnīgi iespējams, ka viņš bija Tāls Balds. Vārds Atāls ir regulāri sastopams Džordana "Getica", kur tas visdrīzāk ir veidojies no tā, ka venedu Tālim pieliek klāt klasisko anglisko jeb gotisko "A". Atāls. 

Es pieļauju, ka vārdi "Mala" un "Tāls" senajos laikos tas bija konkrēts pieteikums uz lielas teritorijas kontroli. 

Te mēs atkal atgriežamies pie valdnieku vārdiem. Vai Tālibalds varēja būt oriģinālais vārds? Varēja būt, bet visdrīzāk tā nebija. Dēlus sauc Rameka un Drivinalds, kas vienīgi otrajam var kaut kādu valdnieka sajūtu pievilkt klāt. Toties, ja pieņemam, ka tas bija valdnieka vārds, tad Tālis Drosmīgais, nosaukts vienā vārdā un dinastijas nosaukumā ar seno senci ir pilnīgi loģiski. 

Un te mēs nonākam arī līdz jautājumam par to, kāda ir Tālavas vārda nozīme. Parādās atkal saistība ar vendiem. Vendu zemes Kurzemē ir Vendava un Bandava - noslēdzoties ar klasisko "ava". Tāpat kā Tālava. Ir vēl pāris zemes, kas beidzas ar "ava", bet kopsakarība ir saskatāma. Turklāt arī Indriķa hronikā ir pieminēti vendi, kas dzīvo Tālavā. 

Ar to laikam arī stāstu varētu beigt. Kā redziet - ja pieņem neveiksmīgu tulkojumu, tad vēsturiskās liecības pazūd pašas par sevi.

Jo kāda gan varētu būt saistība Romas iekarotājam "Alariham" ar latviešu "Tālivaldi". Nekāda, vai ne? 

Ak jā, tie ukraiņi. Ir tāds kārtējais slavicisma novirziens, kas ir pārliecināti, ka kaut kādi "mistiskie" litvini bija slāvu cilts, kas izveidoja Lietuvas lielkņazisti un žemaiši vienkārši visu slavu nozaga. Jo vienā pusē taču ir Rjurikoviči, ar kuriem nav grēks precēties, bet otrā pusē kaut kādi purvu iedzīvotāji. Kad es norādīju, ka vispār jau Amalu dinastijas pēctečiem ieprecēties kaut kāda Prūšu karaļa pēctečos ir dinastijas senuma ziņā ļoti nevienlīdzīgi, uz mani, kā vienmēr, apvainojās. 

Bet no Ukrainas tomēr atnāca komentārs par kņazu Malu, kas vispār pagriež šo seno stāstu pavisam citā gaisotnē. Skaidrs, ka Malu un pilsētu Malinu (Bauskas pilsētas sadraudzības pilsētu, ja nu kas) slāvi vērtē no sava skatu punkta un uzskata, ka nosaukums ir cēlies no meža ogas. Jūs taču ziniet visi tās slavenās valdnieku dinastijas, kuru nosaukums cēlies no kāda produkta vai maza stepes suslika, vai ne? Ja pieņemam, ka tā ir tieša atsauce uz Amalu dinastiju, tad visdrīzāk hronikā ir attēlots viens no mēģinājumiem restaurēt gotu mantojumu, dinastijas pārstāvjiem nokaujot Kijevas kņazu un caur laulībām mēģinot nostiprināties Kijeva tronī. Šajā gadījumā pie Olgas kā precinieks ierodas nevis kaut kāds meža klaidonis, bet gan Eiropas senākās zināmās dinastijas pēctecis.

Attēlā - šis tas par Tālibaldi no mūsu valodas vikipēdijas, ar kārtējo mēģinājumu latviešu vārdus latgaliskot, lai arī pat Indriķa hronikā praktiski viss, kas saistīts ar Tālavu, ir latviešu valodā. Bet "pareizajai" vēsturei taču nav miera - ja var kaut ko sakropļot, kāpēc gan to nedarīt?