Par krieviem un «krieviem» jeb mazo tautu genocīdu Krievijas impērijā

Diskusijās ar «labo» krievu aizstāvjiem lielākā problēma patiesībā ir tā, ka mēs runājam par pavisam citiem krieviem. Krievijas «demokrāti» runā par vieniem krieviem, mēs par citiem, ukraiņi vēl par citiem, vēsturnieki par citiem un galu galā arī Eiropas valstu politiķi bieži vien runā par pavisam citiem krieviem, kas rada neizpratni un problēmas diskusijās. Tāpēc mēģināsim saprast, kurš un par kādiem «krieviem» īsti runā.

Visplašākā grupa ir krievvalodīgie un te, protams, jāatzīst, ka ir ļoti daudz pozitīvo piemēru. Liela nozīme ir krievu kultūrai. 18. un 19. gadsimtā Krievijas impērija veica grandiozu pārkrievošanas darbu, reizē pilnveidojot krievu valodu - viena no jaunākajām pasaules valodām iznāca pietiekami veiksmīga, lai iedvesmotu ļoti daudzu citu tautību pārstāvjus radīt gara darbus tieši šajā valodā. Ja pameklēsiet, kādas tautības ir 19. gadsimta slavenākie krievu rakstnieki, tad izrādīsies, ka absolūti lielākā daļa ir ukraiņi, vācieši, armēņi, azerbaidžāņi un visādu citu tautību pārstāvju. Uzreiz jāsaka, ka tam bija savi iemesli - piemēram, kad 18. gadsimtā Krievijā bija divas universitātes, bet pievienotajā RečPospoļitas daļā - četras. Skaidrs, ka visvairāk gara darbu nāca no izglītotajām teritorijām. Un ļoti daudzi «krievu» aizstāvji mūsdienās runā par krievvalodīgajiem, izmisīgi mēģinot visus savākt vienā čupā. Bet realitāte ir pavisam cita, jo tā pavisam noteikti nav viena tauta - tautu vieno ne tikai valoda, bet arī dzīves stils, uzskati, dzīves mērķi un lielākajā daļā gadījumu arī dzīves vieta, kas krievvalodīgajiem nav vienota.

Nākamā grupa ir Krievijas federācijas iedzīvotāji un arī šeit varam atrast gana daudz pozitīvos piemērus - jā, jau vairāk impēriskus, neskatoties ne uz ko, bet tomēr salīdzinoši pozitīvus, izglītotus un zinošus. Tāpēc arī «krievu» aizstāvji visu laiku norāda, ka eksistē pretestība Putina režīma un eksistē arī progresīvā Krievijas iedzīvotāju daļa.

Spersim tomēr nākamo soli un nonāksim līdz 20. gadsimta sākuma «veļikorosiem» jeb lielkrieviem. Pēc Krievijas impērijas oficiālās statistikas datiem - apmēram 44,3 procenti impērijas iedzīvotāju, lai gan šeit uzreiz jāatzīmē, ka lielkrievs bija jebkurš, kurš saziņas valodu norādīja kā krievu. Ja skatās pašas Krievijas materiālus par 19. gadsimta beigām, tad lielkrievi pamatā aizņēma reģionu ap Urāliem un ziemeļu reģionus - kur savulaik pārsvarā dzīvoja ugru tautas. Es zinu, ka mīl lietot apzīmējumu - somu - ugru, somugru, bet nu būsim reālisti - arī šie divi atšķiras. Ko tas nozīmē? To, ka 17. - 19. gadsimtā notika esošās Moskovijas teritorijas rusifikācija - grieķu jeb pareizticīgo baznīcas krievu valoda kļuva par valsts oficiālo valodu un visi, kas runāja krieviski, par lielkrieviem un Staļina laikā - par krieviem. Kā viens «krievu opozicionārs» rakstīja tikko twitter.com: «Mana sieva ir ukrainiete, es esmu ebrejs, bet mani bērni ir krievi.» Tieši tik vienkārši. Šeit apskats iznāca tik garš, lai būtu skaidrs - «krievs» ir nevis tautība, bet gan tautību jūklis. Ļoti daudzu tautību jūklis. Turklāt, atšķirībā no daudzām citām tautām, šis jūklis veidojās nevis kādai cilšu grupai vai tautai piejaucoties kādam citam, bet gan vienkārši sajaucot visus čupā un apvienojot ar vienu valodu. Pieļauju, ka 95 procenti Krievijas iedzīvotāju, ja papētītu savus ciltsrakstus četras vai piecas vai mazāk paaudzes atpakaļ, atrastu senčos pavisam reālas tautības pārstāvjus.

Situācijā, kad ir skaidrs, ka krievi patiesībā ir ļoti dažādu tautību masa un grūti runāt par vienotu domāšanu un izpratni, varam spert soli vēl tālāk un nonākt līdz tam, ko 1. un 2. pasaules kara laikā sauca par sibīriešiem. Ja palasīsiet šo karu atmiņas, tas krievu ģenerāļi vienprātīgi slavē sibīriešus, kas klausa pavēlēm un dara to, ko liek. Ja kas, šie paši «sibīrieši» tagad karo arī Ukrainā un izteiktākā daļa ir burjatu tautas pārstāvji. Kamēr Burjatijā jau tagad skaļi kliedz, ka notiek genocīds - procentuāli visvairāk no karotspējīgajiem vīriešiem ir aizvesti uz Ukrainu no Burjatijas. Realitātē tas nav nekas jauns - «paklausīgās un disciplinētās» Sibīrijas tautas uz fronti bariem ved jau no 20. gadsimta sākuma un arī iepriekš Krievijas impērija šīs tautas šo īpašību dēļ izmantoja karadarbībā. Krievijas impērijas Eiropas daļas iedzīvotājus uz karadarbību nav tik vienkārši savākt - lielākā daļa tomēr saprot, ka ne jau viņiem šo karu vajag. Savulaik no kara tiešajā frontē diezgan veiksmīgi izvairījās Kaukāza pārstāvji, kas varēja dienēt jātniekos, kuri savulaik vairāk iesaistījās specifiskās operācijās, nevis ierakumu karā. Tiesa, 2. pasaules karā jau arī tas ne pārāk izdevās un tagad arī Kaukāzs ir nokļuvis tajā sarakstā, no kurienes pumpē vīriešus kā lielgabalu gaļu. Tikai Kadirova Čečenijai no tā izdevies izvairīties.

Morāle šim stāstam ir vienkārša. Vispirms - ir «krievi», kas absolūtajā pamatmasā nav krievi un patiesībā ir pavisam citu tautību pārstāvji. Gan salīdzinoši pozitīvie eiropieši, gan absolūti pret cilvēku dzīvībām vienaldzīgie aziāti, lai arī abās pusēs ir pilnīgi pretēji pārstāvji. Var jau runāt par rasismu un tamlīdzīgām lietām, bet tieši «sibīrieši» vismierīgāk piedalās mierīgo iedzīvotāju slepkavošanā. Kā es vienmēr saku: «Ja liekas, ka krievi ir slikti, pagaidiet, kad atnāks ķīnieši.» Jādara viss, lai neatnāktu. Ja «krievu opozīcijas» pārstāvji mēģina šīs grupas pievienot krieviem, tad tur nekad un nekas labs arī nesanāks.

Otrkārt - arī tie, kas it kā ir krievi, patiesībā vairāk ir krievvalodīgie ar ļoti dažādu uztveri un izpratni. Lielākā daļa pavisam noteikti nav slāvu tautības, lai arī kā to mēģinātu pasniegt. Moskovija savulaik valdīja izteikti ugru tautību īpašumos un savu varu ieviesa ar ugru un tatāru karaspēku. Ja ir interese, cilvēki var mēģināt atrast sarakstu, kā vēl Ivana Briesmīgā laikos dalīja labākajiem karavīriem Novgorodas zemes - slāvu uzvārdu tur praktiski nav, tikai Āzijas tautām raksturīgie uzvārdi. Slāvu zemes Moskovijā sāka ieplūst ar 15. gadsimta beigām un visvairāk 18. gadsimtā. Protams, ka pēc Pētera I Krievijai izdevās sevi pasniegt kā eiropeisku valsti, it īpaši tāpēc, ka pēc Katrīnas Lielās Krieviju līdz pat revolūcijai pārvaldīja vācieši, bet lielākā daļa «krievu» ir tipiski Āzijas teritorijas pārstāvji, ko var redzēt arī sejas vaibstos. Ja kāds runā par vienotību ar slāviem - tas nav nopietni.

Treškārt - Krievijas impērija visos laikos ir bijusi iekarotāju valsts, kura savas problēmas ir centusies risināt uz iekaroto tautu rēķina. Praktiski teritorijas izlaupot. Ja liekas, ka kādreiz bija citādāk un Donbass ir unikāls gadījums, jāatgādina, ka pirms Moskovijas iebrukuma Novogordā dzīvoja 60 tūkstoši iedzīvotāji un, kariem beidzoties, palika četri tūkstoši. Arī kņazistes, kuras Moskovija iekaroja, bija lieli tirdzniecības un kultūras centri, bet mūsdienās no daudzām par apdzīvotas vietas nav palikušas. Kad impērija beidza izplesties, tad vienu brīdi no sabrukuma glāba Staļina terorisms, tad Sibīrijas nafta, bet tagad laikam argumenti būs beigušies. Tā kā runāt, ka Putins ir kaut kas viens un Krievija ir kaut kas cits - tās ir pilnīgas blēņas. Putins vienkārši dod Krievijas iedzīvotājiem to, ko viņi vēlas - atkal iegūtas vai jaunas teritorijas un tas, ka izlaupīšanas tehnoloģija mūsdienās nestrādā, tur nevienu neuztrauc. Ja krievam paliek ideja par to, ka šāda impērija ir jāsaglabā, arī tad tur nekā laba nebūs.

Un pēdējais - ja krievvalodīgie vēlas, lai pret kādiem krieviem izturas citādāk, nekā pret Moskovijas pārstāvjiem, tad ir jānošķir šos «krievus» no moskovitiem. Ideju par to, ka varētu būt «labo» krievu reģistrs, izgāza. Tad nu laikam tagad jādomā, ka atšķirties, jeb arī jābeidz maurot, ka viņus nemīl. Kamēr «krievi» mīlēs krievus, tikmēr arī pasaule pret «demokrātiskajiem krieviem» turpinās izturēties tieši tāpat. Lai arī būsim godīgi - nu cenšamies mēs šķirot «krievu» no krieviem. Arī es pats. Jebkurš tautu mikslis rada ģeniālus cilvēkus un Krievija šajā sarakstā vienmēr ir bijusi īpaša. Bet «krieviem» jāsaprot, ka nevar sevi saistīt ar genocīda īstenotājiem un teikt, ka viņi tomēr ir labie.

Attēlā - lielkrievi. Tuvplānā esošie tērpi un pat balalaika ir paņemti no citām tautām. Fonā redzam izteikto vateni - ne ar ko nepārsteidz. Tāpat kā tagad, tā arī kādreiz - pilnīgs mikslis. Attēls no vikipēdijas.