Par lielo «Ugriju» un dažām kārtējām blēņām

Likās, ka no hungiem uzreiz varēšu pāriet pie Baltijas jūras reģiona, bet izskatās, ka tomēr nē – ugru tēma ir un paliek jautājums, kas ir jāizskata, ja gribam atbildēt sev uz daudziem jautājumiem. Ja nebūtu Ungārijas, atbildes te nebūtu, bet Ungārija ir un būs arī atbildes.

- Viss, par ko rakstīšu, ir publiski atrodams, apskatāms un izlasāms. Nebūs nekādu slepeno rakstu, nezināmo baltu rakstu zīmju utt. Viss, par ko stāstīšu, ir publiski zināms, redzams un izmantojams. -

Par ugru tautu izcelsmi gadu tūkstošus atpakaļ īsti jēga runāt nav. Rakstā par ungāriem izskan tradicionālie murgi: «4000 gadus pirms mūsu ēras urālu valodā runājošie cilvēki apdzīvoja Urālu kalnus un tikās ar tjurku un irāņu valodā runājošajiem. 2000. gadus pirms mūsu ēras ugru valodā runājošie nodalās no Urālu kopienas, kļūstot par maģāru priekštečiem.»

Valodu karte nodala ugru valodu no irāņu valodas. Bet tas nozīmē, ka viņu izcelsme varētu būt apmēram 1000. gadus pirms mūsu ēras. Nevis 2000. gadi atpakaļ. Te karte, kas parāda aptuveno tautu kustību – es nepiekrītu attīstības virzieniem, bez invāziju datumi apmēram ir iezīmēti.

By Background: Map created from DEMIS Mapserver, which are public domain. Koba-chanDrawings: पाटलिपुत्र (talk) - This file has been extracted from another file, CC BY-SA 3.0, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=97177975

Ugri īsti neiederas zināmajā invāzijas stāstā – bija ķelti vai heti, tad dorieši vai irāņi, tad balti, tad slāvi un te pēkšņi tai pat vietā uzrodas mongoloīdi? Toties viņi ļoti labi iederas shēmā, kuru īstenoja 13. gadsimtā mongoļi – kad cilts no Mongolijas stepēm virzās uz rietumiem, paķerot līdzi visu, kas pa ceļam gadās. Tā līdzi tjurkiem, kurus vēsturnieki mīl saukt par huņņiem, lai arī tjurkiem ar tiem it ļoti mazs sakars, devās arī ugri. Protams, ka ar uiguriem ugriem nav nekāda sakara. Kārtējā sakritība. Vai ne?

Ko mēs zinām par meža ļaudīm? Praktiski neko.

Un te parādās jautājums, uz kuru īsti atbildes vēsture mums neiedos – kas dzīvoja Austrumeiropas ziemeļu daļā līdz šim? Visdrīzāk, ka apmēram tie paši, kas Skandināvijā un kurus hronikās sauc par tervingiem – meža ļaudīm. Ja paskatāmies, tad visas invāzijas gāja ar līkumu tā laika Austrumeiropas mežu un purvu zonām. Visi tie stāsti par protobaltiem un protslāviem ir atklāta ņirgāšanās patiesībā. Pievolgas un Ziemeļkaukāza saulaino stepju iedzīvotājiem nekādi nebija vajadzīgi kaut kādi absolūti nabadzīgi, auksti un slapji Austrumeiropas meži. Jā, viņi varēja gribēt ar viņiem tirgoties un vākt meslus, bet tur dzīvot – pasarg dievs! Tā tur arī dzīvoja un pamazām attīstījās baltie Jamnajas kultūras pēcteči un nebija tur nekādu baltu, slāvu vai ugru. Kā mācēja, tā jaucās savā starpā. Un zinām mēs par viņiem apmēram tik daudz, cik Lielbritānijā par piktiem.

Tomēr pamazām sākas izmaiņas – labu laiku jau ir beidzies ledus laikmets, ledus atkāpjas uz ziemeļiem. Tomēr ap pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras ir kārtējais aukstais periods un, iespējams, baltie sāka migrēt uz dienvidiem, sajaucoties ar vietējiem un izveidojot baltu tautu, kādu mēs to zinām. Toties, sākot no 200. gada pirms mūsu ēras iezīmējas siltais periods, kas jau savukārt izraisa baltu invāziju uz rietumiem, kā arī iekustina skandināvus, kas visu šo laiku ir kaut kā izdzīvojuši, bet te viss paliek siltāks, dzīvnieku vairāk, cilvēku vairāk un romieši, kas tobrīd tikai sāka veidot impēriju, pat nenojauta, ka iekustējušies procesi, kas vēlāk to iznīcinās. Savukārt meži palika siltāki, purvi sausāki un jaunā invāzija sāka spiesties iekšā arī mežos.

Viena valoda, dažādās tautas. 

Kāpēc es to stāstu? Lai nebūtu jautājumu par to, ko nozīmē somugru valodas grupas. Tā ir viena valoda, kas attīstījusies tālāk, bet šajā valodu grupā runā pēc izskata ļoti dažādas tautas. Tieši tāpat kā Kazaņas tatāri, kas it kā ir tatāri, bet pēc izskata un ģenētikas tur no nav skaidrs, kas vispār ir tatāri. Tieši tāpat vēsturē neaprakstītais ugru vilnis vēlās pār Ziemeļeiropu sākot no piektā gadsimta sākuma. Ja tjurku vadoņi aizgāja izteikti uz dienvidiem, tad ugri, kas bija pieraduši pie skarbāka klimata un grūtākiem dzīves apstākļiem, iekaroja ziemeļu teritorijas, pakļaujot tai skaitā arī vietējos iedzīvotājus un uzspiežot savu valodu. Aisti pārvērtās par eestiem un tupat blakus sadzīvoja tādas ciltis kā blondie un garie voti un tumšmatainie un izteikti īsākie karēļi un ne tikai, kas visi runāja radniecīgās valodās. Spriežot jau pēc Ērmanīša īpašumu apraksta, visas šīs teritorijas uz 3. gadsimtu bija iekļāvušās kopējā sistēmā – ja kāds no gotu valdniekiem uzvarēja lielo ugru zemes vadoni, visdrīzāk ka uz to brīdi varēja nosaukt sevi arī par šo teritoriju valdnieku. Un Jordana Ērmaņa salīdzinājums ar Maķedonijas Aleksandru laikam jau nu kaut ko tādu nozīmē.

Turpinājumu mēs apmēram zinām. Kungu sarakstos parādās tjurkiski vai ugriski vārdi. Spriežot pēc tā, kas tālāk izveidoja Ungāriju, varam teikt, ka ugriski. Skaidrs, ka noteiktas ciltis paliek arī ap Volgas reģionu. Ap 830. gadu, kad jau sabrucis Khazāru kaganāts, kam arī vēl pieskarsimies un šeit daļa cilšu sāk meklēt zemes, kur laupīt un kur pārvietoties. Ap 9. gadsimta vidu šī grupa, kurus Eiropā atpazīst kā ungrus, ieņem Karpatu augstieni, kuru vēlāk sauc par ungāru augstieni, kur arī izveidojas Ungāru valsts. Grupējums pat diezgan viegli apvienojas ar avāru valsts paliekām – izrādās, ka briesmīgajiem invāzistiem nav problēmu ar šiem saprasties. Gan jau ka visi bija tjurki.

Ungārus vada lielprincis (lielkungs?) Almoss un viņa dēls Arpads, kas savu dinastiju velk no paša Atillas. Viņus sauc arī par Aba klanu. Te nu divi varianti – vai nu tiešām Atilla bija ugrs un uzņēmās tā brīža vadību, jeb šo ugru vadoņi atkal bija balti vai slāvi. Visas versijas ir vienādi nepamatotas. Ņemot vērā to, ko mēs zinām par Ērmanīti, nav īsti pamata teikt, ka Ungārijas vadoņi meloja.

Maģāri ierodas reģionā vēl 30 gadus vēlāk, jo viņus izspiež uz šīm teritorijā pečeņegi. Ģenētiskie pētījumi tieši šo grupu velk kopā ar baškīriem. Par ko arī ir stāsts.

Kā nabagi Eiropu laupīja

Tālāk sākas kārtējais sviests – nabagi, kam nebija kur palikt, un kurus izspieda sliktie pečeņegi no stepēm, divus gadsimtus ārdās pa visu Eiropu. Es brīnos, ka tajā laikā baidījās vairāk no vikingiem, jo manuprāt bija vairāk jābaidās no ungāriem. Un tikai tad, kad Ungāru karalis Stefans (uzreiz var just, ka tjurks, vai ne?) pieņem kristietību, tikai tad tas viss kaut cik nomierinās.

By hu:User:Csanády - Hungarian Wikipedia: w:hu:Image:Kalandozasok.jpg, CC BY-SA 3.0, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=4399509

Ziniet, ko tas nozīmē? Ka Ungārija kļuva par vārtiem, caur kuriem vietējie karaļi vāca karadraudzes no stepēm un devās laupīt uz Eiropu. Nebija kādas apspiestās nabaga dinastijas – bija Atillas pēcteči, kas izmantoja savu iespēju ieņemt teritorijas un pēc tam gan karoja, gan sadarbojas ar stepes karotājiem, lai laupītu Eiropu. Cik no tiem visiem bija kādi tjurki vai ugri – dievs vien zina. Visdrīzāk, ka ļoti maz, jo kaimiņu teritorijās, kurās dzīvoja slāvi, laupīšanas karagājieni iezīmēti maz. Un nevajag teikt, ka tas tāpēc, ka tur dzīvoja nabagi – ap 10. gadsimtu Austrumeiropa finansiāli visbiežāk jau ir bagātāka par Rietumeiropu un ne velti notiek pat ļoti tālas laulības ar Rusa zemes kņaziem.

Un jā – to, ka savulaik tieši šai grupai esot bijusi dzimtene Eiropas ziemeļos, par to ungāri runāja jau viduslaikos. Pat speciālas ekspedīcijas sūtīja.

Secinājums – Ungārijas pamatus tiešām veidoja arī tautas, kam bija Austrumāzijas izcelsme. Šī grupa ir pirmie, kur mēs varam runā ne tikai dažiem vadoņiem ar potenciāliem tjurku vārdiem, bet tiešām par Austrumāzijas izcelsmi. Un šī grupa Eiropā ienāk 9. gadsimta vidū. Tikai šajā brīdī mēs varam atzīt, ka reāla tjurku invāzija ir sākusies Eiropā. Līdz tam ir tikai vēsturnieku pieņēmumi. Un nekas vairāk.