Par nācijām, tautām, tautiņām un tā tālāk

Kad runāju ar dažiem kritiķiem, tad cauri nāk tā izmisīgā vēlme senās tautas saskaldīt čupu čupiņās. Latvijā mums bija latgaļi, leti, zemgaļi, vendi, sembi, prūši, semeni, kurši, sēļi un vēl tur daudz visa kā, ko es piemirsu vai pat nezinu. Lietuvā vispār tur tauta pie tautas bija. Un esot slikti, ka es to neatzīstu.

Lai saprastu, kāpēc man skaldīšana ne visai patīk, paskatīsimies uz to, kā savulaik veicās ar cilvēka izpētes pētniecību. Cilvēces senvēsturē ir tik daudz īpašo «cilvēku», robusto, slaido, vietējo, plašo utt., ka tur jebkurš var galvu sajaukt. Dalīja pēc tā, kur dzīvoja, kāds ģīmis, brutālāks, slaidāks utt. Uz 20. gadsimta beigām tur bija tik nenormāla putra, ka katram varēja sajukt galva. Un jēgas no tā nebija nekādas.

Amerikānis Donalds Džohansons visu sadalīja grupām. Ir mums austrolopiteki, ir homo habilis, jeb prasmīgais cilvēks, ir neandertālietis un ir mūsdienu cilvēks. Jā, katrai grupa ir atšķirības, atzari, īpatnības, bet bija svarīgi atrast kritērijus un sakārtot grupās, kurām ir nozīme. Skaidrs, ka visiem tiem ir dažādi atzari atkarībā no tā, kā kuram veicās evolūcijā un kur nu kurais dzīvoja, bet tas sakārtoja visu un radīja skaidrību.

Ir balti kā nācija un ir tautas

Baltu tautas izpētē mums attiecīgi ir nācija – balti. Tāda pati seno laiku nācija kā ķelti, skandināvi, slāvi. Un ir konkrēti zināmas baltu tautas, kuras nevar asociēt tikai ar dzīves vietas nosaukumu un kur reizēm dažādos tulkojumos parādās, ka tautas sevi varēja saukt ar īpašu nozīmi – mēs varam runāt par vendiem, sklāviem un sarmātiem, kas ir plaši fiksēti un skaidri apzināmi kā tautas – ir lieli areāli, vēsturiskas rakstītās liecības un izsekojami migrācijas ceļi. Mēs varam runāt par mūsdienu tautām letiem – latviešiem un letoņiem – lietuviešiem, kurus mēs redzam reāli.

Par pārējiem nav pilnīgas skaidrības. Prūšu nosaukums ir neveiksmīgs, jo viss liecina, ka tā ir teritorija, nevis tautība. Bruz, Russ, Rjuscs, Pruss – daudzos avotos minēta teritorija starp Poliju un Baltkrieviju, kas viss ir viens un tas pats. Ņemot vērā, ka Dāņu karaļi sev sauca par Vendu karaļiem – pieļauju, ka pie jūras un Prūsijas teritorijā tobrīd bija sklavēņu, vendu un sarmātu tautu mikslis kopā ar dažādām slāvu tautībām un vietējiem, kas tobrīd atradās šajā apgabalā un attiecīgi mēģināt atrast kaut kādas īpašas tautas šeit ir bezjēdzīgi. Ja man ir jāizvirza teorija, tad teikšu, ka sarmāti runāja lietuviski, vendi tajā valodā, ko mēs saucam par prūšiem un sklavēņi latviski. Ņemot vērā, ka sklavēņi šajā sarakstā parādās pēdējie un tas parādās pirmās pazīmes, ka mēs varam runāt par kaut kādiem latviskiem vārdiem, es to šādi vērtēju. Valodas atšķirības atkarīgas gan no tā, kad tauta sāka invāziju Eiropā, gan no tā, kādi bija kaimiņi, kas ietekmēja valodas īpatnības un kuri dialekti spēja izdzīvot tajā nepārtrauktajā migrācijas putrā, kas notika Eiropā. 

Vai varētu būt, ka kāda no vēstures avotos minētajām grupām varētu būt vēl kāda baltu tauta? Varētu. Visdrīzāk, ka tā arī bija. Bet atgādinu - kamēr nav konkrētu liecību, izsekojamu migrācijas ceļu un valodas izpratnes, neredzu jēgu par to runāt. 

Par kuru parīzieti runājam? 

Visus pārējos mēģinājumus konkrētu vietu iedzīvotājus saukt par tautām bez konkrēta pierādījuma par valodas esamību un iespējām izsekot migrācijas ceļus es uzskatu par kaitniecību. Kāpēc mēs mūsdienās nerunājam par tādām tautībām kā rīdzinieki, minskieši, disnejlendieši, bet attiecībā uz pagātni to uzskatām par kaut ko normālu? Kāpēc mēs jautājumā par to, par kuru parīzieti runā, mēs gribam zinām, vai tas ir arābs vai francūzis, bet pagātnes skatījumā uzskatām, ka viņi visi ir vienādi?

Patiesībā šāda domāšana rada ļoti nepareizu uztveri. Jā, mēs esam pieraduši runāt par romiešiem, bet Roma bija valstisks veidojums, kas sastāvēja no ļoti daudzām tautām, ko varēja redzēt pēc sabrukuma. Mēs kļūdaini tāpēc uztveram arī tādas impērijas kā Persiju, kas arī bija ļoti dažādu tautu mikslis un nebeidza tāds būt līdz pat Irānas bojāejai pēc šaha nomešanas no troņa, kad palika tikai teritorija, nevis kultūra un iedzīvotāji. Arī Ķīna patiesībā ir ļoti daudzu un pat ļoti dažādu tautību asimilācijas rezultāts.

Tāpēc atgādinu – nejaucam pie tautu analīzes katras apdzīvotas vietas, apgabala vai ticības nosaukumu. Citādi galā jūs mēģināsiet iespējami melīgi tulkot senās hronikas un iestāstīt citiem visādas blēņas par Šeremetjeva kazakiem, kas jūsu tautu taisīja. Nedariet tā.

Te speciāli priekš jums sameklēju karti, kur cilvēks maksimāli izpaudies. Cik vien iespējams. Ņemot vērā, ka no senajiem prūšiem neviens tā arī nav palicis dzīvs, kas varētu sadot pa ķobi par šo sviestu, kāpēc lai to nedarītu?

File:Medieval Baltic Tribes 12 century.jpg