Par reālo Krieviju jeb beidzam sapņot Nr. 1

Gan Eiropa, gan visa pārējā pasaule ir sadomājusies, ka brīdī, kad Moskovija noslēgs kaut kādu mieru, pasaulē viss atkal būs labi un karš beigsies. Iemesls šai ticībai ir ideja, ka vēstures zināšanas nav vajadzīgas. Bet noderētu gan. 

Šo rakstu visiem tiem, kas raud par labajiem krieviem un stāsta, ka pēc kara beigām viss atgriezīsies vecajās sliedēs. Ir divi galvenie iemesli, kāpēc tā nebūs un šoreiz parunāsim par pirmo - Moskovijas priviliģēto sistēmu. Kura mūsdienās zeļ un plaukst, neskatoties uz tās senumu vismaz pustūkstoša gada garumā un dažādām pārmaiņām. 

Šeit būs mūsu stāsta varonis, uz kura piemēra parādīsim, kas ir kas mūsdienu Moskovijā. Viņu sauc Ņikita Zeņins un tieši viņa aiziešana viņsaulē uzskatāmi parāda pirmo lietu, kas veido mūsdienu Moskoviju un ko visas citas valstis cenšas ignorēt. 

Holopam ar kungu ir jārunā bijīgi

Tie, kas māk lasīt krieviski, stāstu izlasīs plašāk, bet pamatā ideja ir tāda, ka Ņikita Zeņins bija ļoti augstas klases profesors, kurš nodarbojās ar to, ko pašlaik Moskovijai vajag visvairāk - kvalitatīvu labības sēklu selekciju. Situācijā, kad Moskovijai ir dažāds sankcijas, graudus neviens neaizliegs tirgot, jo ēst vajag visiem un labības eksports jau labu laiku ir kļuvis par Kremļa barotni. Un tā nu mūsu profesors ieradās pie saviem selekcijas laukiem un ieraudzīja, ka tur izklaidējas bērni ar kvadracikliem. Bērnus savāca, vecākus apzvanīja un tad ieradās viens no papučiem, kas strādājis milicijā un laimīgajiem bērniem sarīkoja šovu - klapēja Ņikitu tik ilgi, kamēr nosita. Kur viss ir pareizi - holopam ir jāmāk kungs uzrunāt pareizi, godbījīgi, cienīgi un nav ko līst tur, kur kungi izklaidējas. Ja holops gribēja visu pareizi izdarīt, vajadzēja zvanīt savam kungam - FSB aģentam vai milicim un tas arī visu nokārtotu tā, kā pienākas. Šoreiz bija ne "po poņjatjijam" un par to arī samaksāja. 

Tiem, kas uzreiz nesaprata, skaidroju. Moskovijā jau no paša sākuma bija ļoti izteikta šķiru sistēma. Kur kungs ir viss un holops ir tukša vieta. Mūsdienu Moskovijas sistēmas problēma ir tā, ka kungi ir un holopi arī, bet tas vēl nav likumā ierakstīts un ir tādi Ņikitas, kas neprotas. Ar kungiem ir jāprot runāt, bet Ņikita sadomājās, ka viņš ir kaut kas īpašs un nemācēja ar kungu šķiras pārstāvi normāli runāt. Normāli ir uz ceļiem un ar bijību jeb, kā jau teicu - kungs runā ar kungu, nevis holops tur sadomājies, ka var svešu kungu uzrunāt. Var jau būt, ka kungu kaut kā sodīs, kā to arī cara laikos reizēm darīja, bet tā nenopietni - visi taču saprot, ka holopam bija jāprotas, pat ja tas nebija likumā rakstīts. 

Ir jāprotas zināt

Ja domājat, ka tas ir vienīgais šāda veida gadījums, tad tā nav. Jautājums vairāk ir par to, cik nonāk presē, bet skaļākais bija situācijā, kad laulāts pāris uzaicināja uz kāzām FSB pārstāvi un pēc tam ielika internetā bildes no kāzām, kur FSB pārstāvis bija redzams. Necieņa maksāja vairāk nekā desmit gadus cietumā abiem. Tas nekas, ka likumā nekas tāds nav rakstīts - holopiem ir jāprotas saprast. 

Tas reizē ir viens no iemesliem, kāpēc Jebobo nevar noslēgt mieru ar Zeļenski. Nu nav Zeļenskis ne sēdējis cietumā, ne strādājis pareizajos orgānos. Nu pēc šķiru sistēmas nu nekādi nesanāk pareizi tikties Jebobo ar holopu. Ne velti arī iepriekš, lai kā klauns no Ukrainas visiem stāstītu pirms 2022. gada, ka tūlīt tiksies ar Jebobo un visu sarunās, nekādas tikšanās nebija. Tiesa, Zeļenska godu aizstāv Ukrainas tauta un tagad jau ir Zeļenska kungs - tā kā kaut kāds solis līdz atzīšanai jau ir sperts. 

Pirmās paaudzes dižciltīgie

Lai saprastu, kas ir kungu kārtā kādreiz un tagad, pietiek paskatīties uz vēsturi. Baznīcas lomu mūsdienās ir ieņēmuši FSB. Viņi gan uzzina, ko un kurš domā, gan kontrolē naudas plūsmas. Zemākajā dižciltīgo lomā ir milicija - atkarībā no amata pakāpes var būt tituls līdz pat baronam. Pārējos titulus piešķir valdnieks. Tā kā dižciltīgie pagaidām ir pirmajā pakāpē un nekur likumos pārmantojamība nav fiksēt, tikai pēc nerakstītas vienošanās, tad tur pagaidām ir viegls bardaks. Par izņēmumu vēlējās kļūt Čečenijas kņazs, bet viņa pārmantojamības likumība vēl nav apstiprināta. 

Ja ir vēlme uzzināt, kur šajā sarakstā ir noziedznieki, tad viņi ir nedaudz augstāk par parasto iedzīvotāju. Jo viņi tomēr ir tuvāk milicijai un loģiski, ka augstāk ir tas, kurš pie kunga ir tuvāks. 

Saproti, ar ko runā

Šķiru sistēma rada automātiski uzreiz divas problēmas. Pirmā ir starptautiskā - grūti ir ne tikai tas, ka nekāda likumīga noformēja vai kaut kāda atpazīstamība pēc izskata nav. Un tev šajā sistēmā ir vienmēr pašam jācenšas saprast, vai tu runā ar kungu, kas kaut ko var lemt, vai ar holopu, kurš var tikai pamuldēt un viņa lēmumi nav saistoši nevienam. Un tas nekas, ka holops varbūt ir miljardieris oligarhs, bet kungs nošņurcis ķēms ar mētelīti un koferīti rokās. Kā jau teicu - problemātiski. 

Otra problēma ir tā, ka katram kungam pienākas kaut kas, kas viņu baro. Reizēm kāds ne visai izprot savu vietu šajā hierarhijas sistēmā un par daudz dabū - tad par to mēs uzzinām, kā arestēti parasti milicijas posteņa vadītāji ar zelta stieņiem pagrabā. Arī šeit ir problēma tā, ka tas viss ir jāsaprot uz sajūtām - konkrēti nekur nav uzrakstīts, kas un kam pienākas. Bet kopējā sajūta, ka pienākas, ir, un tas atkal sit pa Krievijas ekonomiku. Iemesli ir divi. 

Kungiem pienākas

Pirmais ir tas pats, ko mēs Latvijā piedzīvojām 2008. un 2009. gadā. Budžets sabruka un lielajiem valsts un pašvaldību algu saņēmējiem bija jādomā, ko darīt. Situāciju risināja, atlaižot mazo algu saņēmējus. Krievijā šāds scenārijs atkārtojas ik pa brīdim. Ekonomika kaut kā klibo, bet kungam pienākas. Tas, ka tavs bizness vairs nepelna miljardus, nevienu neuztrauc - kunga dzīves veids ir jānodrošina. Automātiski krīzes laikā Moskovijā skatās, nevis kā palīdzēt privātajiem, bet gan sāk nacionalizēt, atņemt uzņēmumus, lai nodrošinātu naudas plūsmu kungiem. Un ierobežojuma tam nav un vienu brīdi tas ekonomiku piebeigs pavisam. 

Otra problēma ir tā, ka, ja tu esi veiksmīgs uzņēmējs, pieaugot apgrozījumam un peļņai, tev mainās kungs. Jo milici var barot tirgus stends, bet veikals uz stūra jau baro augstāku amatu, bet tirdzniecības centrs jau ir apakšpulkveža uzturētājs. Un tā tālāk. Tiesa, ne vienmēr kungi ir gatavi šādu pārēju veikt mierīgā ceļā - reizēm tas piķis ir tik liels, ka, pārējot citā līmenī, par tavu biznesu jau cīnās kņazs un hercogs. Kā "Wildberries" gadījumā. Turklāt "Wildberries" gadījumā tā var būt unikāla situācija, kad šī cīņa tiešām nāks uzņēmumam par labu - preču interneta tirgotājs pašlaik ir tik augstu amatpersonu uzturētājs, ka valsts var kaut kādā veidā arī padomāt, kā to nelaimi izglābt. Lai gan reizē ir jāsaprot, ka, ja nebūtu notikusi tirgotāja pāreja zem Moskovijas hercoga spārna - šajā gadījumā svarīga deputāta pārziņā, kuru uztur ļoti daudzi biznesi, tad diez vai Ukraina arī to tik centīgi bombardētu. 

Saruna ar tukšu vietu

Vārdu sakot - kad atkal sadomāsiet atsākt biznesu ar Krieviju, ļoti svarīgi ir noskaidrot, ar ko jūs tieši esat vienojušies. Un jā - ja esat vienojušies ar kungu, atcerieties, ka viņam realitātē nav nekādu saistību ar jums. Jo vienošanās ar holopu, kas jūs arī esat, nenozīmē neko. Saruna ar tukšu vietu ir saruna ar tukšu vietu, lai ko jūs par sevi būtu sadomājies.