Par sarmātiem – vai nu labu, vai neko. Tad nu neko.

Parunāsim šoreiz par tautu, kuras teritorija sniedzās līdz pat Vistulas upei. Kaut kas pazīstams, vai ne? Nē, tie nav Vistulas veneti, tie ir sarmāti. Kur visu mūžu tik ļoti bija saistīti ar Melno jūru, ka Baltijas jūru daži kartogrāfi sauca par Sarmātu jūru. Viss loģiski.

Jūs taču ziniet – tas supernereāli primitīvās cilšu savienības, kas bija vēl pirms ļoti primitīvajām baltu cilšu savienībām, kam beidzot vācieši atnesa patieso zinību gaismu. Attēlā – darinājums no 4. gadsimta pirms mūsu ēras. No sarmātu kurgāna izcelts.

By Oleg Nabrovenkov - https://www.flickr.com/photos/140734051@N08/53111580180/, CC BY-SA 2.0, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=142120144

Par to, kas šajā stāstā ir gudrāks – senie vēsturnieki vai mūsdienu «gudrie», mēs vēl parunāsim nākotnē. Bet šoreiz tomēr stāsts ir par sarmātiem. Lai gan uzreiz saku – no šī nekā nebūs. Izņemot to, ka viduslaiku vēsturnieki baltu tautas Baltijas jūras krastā ļoti saista ar sarmātiem, par šo tautu vispār gandrīz nekā nav. Izņemot to, ka vēsturnieki ir pārliecināti, ka viņi kaut kur 6. gadsimtā pirms mūsu ēras iznāca no šī reģiona. Oi, kāds pārsteigums, neviens to nevarēja iedomāties!

Par vārda izcelsmi – vai tā varētu būt, ka tas ir saistīts ar indiešu sanskritu, kur tas nozīmē «strēlnieks»? Kāds ir vēsturnieku secinājums? Ka tā noteikti ir irāņu valoda un tātad tā ir irāņu cilts.  Tālāk vēsturnieki cenšas dalīt ciltis sauromātos un sarmātos. Lai nu veicas.

Tālākajos stāstos sastopamies ar klasisko problēmu, kad zemes nosaukumu piemēro tautai. Tas ir loģiski, bet nezin kāpēc vēsturnieki mēģina to vienalga pasniegt kā tautu un ļoti daudzi viņus sauc par skitiem. Lai arī cik no oriģinālajiem skitiem tur vairs palicis – dievs viņu zina.

Ar valodām un nosaukumiem tur ir diezgan bēdīgi, jo grūti saprast. Ir tādas tautības kā aorsi, roksolani, alāni un lazigi. Tas, ka katrs izklausās piederam pie citas tautas, nevienu neuztrauc. Attiecīgi par sauromātiem vai sarmātiem ir pasludināta jebkura uz zirgiem jājošā cilts reģionā no Donavas līdz Ķīnai.

Konkrēti zināmie vārdi ir Skopasis, Amaga, Saitafarns, Tisamatajs, Saudaratajs, Gataloss, Farazojs un Inismeojs. Tie esot irāņu vārdi un tāpēc sarmāti ir irāņi. Te pat varētu piekrist. Pazīstami ar to, ka nolīga kalpot Romas impērijā, turklāt kā smagā kavalērija – ļoti jaudīga karaspēka vienība tam laikam.

Arheologi atraduši, ka ir saistība sarmātiem ar dakiem Vidusāzijā. Kāds pārsteigums ...

Par ģenētiskajām studijām neko neteikšu. Ko vērts ir atzinums, ka sarmātiem esot saistība ar huņņiem. Kas arheoloģiski vispār kā tādi nav atrasti un šajā gadījumā visus salīdzina ar mongoļiem. Kur šajā gadījumā tad būtu jāpieņem, ka huņņi daudz ātrāk sāka ceļu uz rietumiem. Vārdu sakot – putra. Kāpēc sarmātus tik ļoti velk klāt austrumniekiem? Tāpēc, ka ir arheoloģiskā kultūras karte, kur parādīts, kā tā pati kultūra izplatās uz austrumiem. Ko mums tagad pieņemt? Ka sarmāti 6. gadsimtā pirms mūsu ēras izveidoja kaut kādu vēl milzīgāku stepes kaganātu, par ko mēs neko nezinām un tāpēc viņi ir austrumnieki? Pirmais sanskrits izplatās doriešu invāzijas laikā, tā kā ceļš tur bija jau iestaigāts. Vienīgais, ko te vērts uzsvērt – ka vēdiskais sanskrits bija populāra valoda Ziemeļindijā 400. - 300. gadus pirms mūsu ēras, kad sarakstīta arī Mahabharāta un Rāmanjāna. Tik tad kaut kā jāizlemj, kas tā bija par kultūru – austrumnieki vai tomēr balti? Nu nesanāks, ka abi reizē.

By naturalearthdata.com, offered to the Public Domain per Terms of Use - This file has been extracted from another file, CC BY-SA 4.0, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=142269761

Vislabāk man patīk kā vēsturnieki absolūti bez jebkādiem pierādījumiem stāsta, kur sarmāti ir gājuši un ko darījuši. Vārdu sakot – šī pašlaik ir visbezjēdzīgākā tēma, ko apskatīt vikipēdijā – izņemot dažus zināmos valdnieku vārdus tur nav kam pieķerties. Ja ne šī karte un dažas norādes – varētu likties – kam viņus vispār aizskart?