Par sklavēniem jeb kāpēc visādi «slāvi» atradās beigās baltu zemēs?

Centīšos šoreiz īsi. Izskatās, ka šī būs tāda skarbāka vēstures lappuse, bet tur neko nepadarīsi – aiz impēriju slavas gaismas seko kritums un baltu gadījumā tas viss atkārto apmēram to pašu, ko Roma – gan pēc gadiem, gan laikmeta.

Stāsts būs par sklavēniem vai sklabenojiem – kā nu kurš viņus sauc. Nu, jūs ziniet, tos protoslāvus, kas ieradās Romas impērijā kopā ar letiem un kalpoja Bizantijas karaspēkā vismaz trīs gadsimtus, pirms sāka runāt par slāviem. Slavenā Justiniāna I karaspēkā lielāko daļu kavalērijas veidoja tieši antesi un sklavēni, uzvarot kaujās un palīdzot cīnīties arī pret Austras gotiem. Tiesa, 6. gadsimtā draudzība beidzās un sklavēni jau ieradās Bizantijas impērijā laupīšanas karagājienos. Lai gan – ko es runāju, pirms Oļega un Svjatoslava taču neviens uz Bizantiju negāja! Tā taču pēc oficiālās Krievijas vēstures ir tikai rusu jeb russkiju privilēģija, vai ne? Tā laika vēsturnieki saka, ka sklavēni bija lepna tauta, kas nepakļāvās nevienam. 7. gadsimta sākumā vēl piemin sklavēnu vadoņus – Ardagasts un Peiragasts.

Tālāk notika tas, kas notiek šādās situācijās vienmēr. Kāds kaut ko nesadalīja, kāds kaut ko ne to pasauca palīgā un avāri sakauj antesus, izveido savienību ar sklavēniem, pēc tam to pašu savienību pārtrauc un iznīcina kopā ar bulgāriem tā laika lielāko valsti pie Melnās jūras tik lielā mērā, ka vēsturnieki vērtē, ka vārds «slaves» cēlies tieši no tiem «sclaves», kurus avāri tirgoja kā vergus. Tā kā – ja nu kādam ir jautājumi, kur palika Balkānu balti, tad droši var pajautāt Balkānu dienvidslāviem.

Tālāk vēsturnieki ļoti aizraujas. Pirms avāru ienākšanas slāvu nav. Ir sklavēņi. Pēc avāru ienākšanas parādās slāvi un tātad sklavēņi ir slāvi. Antesi tad jau arī ir slāvi un avāri viņus centīgi iznīcina, pēc kā paliek pāri dienvidslāvi šajā teritorijā. Tālāk šo loģiku pat turpināt negribu.

Turpinājumā vēl piemin tādus grupējumus kā strimonīti, sagudati un drogobiti, kā arī ričinoji. Par pēdējiem jāpiekrīt, ka tie izklausās pēc slāviem, bet pirmie trīs – nu nezinu. Paši mūsdienu vēsturnieki vietā raksta, ka tie bija slāvi, citi, - ka sklavēni. Pēc kā viņi izklausās, spriediet paši. No šiem visiem teritorijās noturas drogobiti, kurus vēl 13. gadsimtā atzīmē pie Skopjes. Ir pat drogobitu gubernatora zīmogs.

Tālāk pēc 7. gadsimta sākuma jau nevienu vairs neuztrauc, ka sklavēnus nepiemin un pat avārus piemin garāmejot, jo Bizantijas impērija visu laiku karo ar slāviem. Loģiku tur neviens pat nemēģina likt kopā.

Kopumā tas patiesībā parādītu tikai to, kā noriet valstis un varas, bet ir viena interesanta tendence – nezin kāpēc viduslaiku kartogrāfi mīl atzīmēt šo seno «slāvu» vēlākas apmešanās vietas pie Baltijas jūras. Par sarmātiem mēs vēl runāsim, par vandāļiem jau runājām. Tad nu te būs karte, kurā atzīmēti skalvi un Skalvija Lietuvas teritorijā. Es neteikšu, ka tie ir tie paši sklavēņi jeb tas, kas no viņiem palicis pāri, bet arī baltu teritorijā eksistē cilts, kura ir tuva šim senajam nosaukumam. Un parunāsim arī par «slāviem» vendiem, kas nezin kāpēc arī dzīvoja baltu teritorijā 13. gadsimtā.

Kartes no https://aratta.wordpress.com/ie-balto-slavs/