Par to, kāpēc ir svarīga demogrāfijas politika
Tikko sadaļā "Latvija" nopublicēju stāstu par to, kuras Latvijas partijas domā par mūsu valsts nākotni un kuras nedomā. Kritērijs ir tikai viens - demogrāfijas politika. Un tad nu nedaudz parunāsim par to, kāpēc tas ir tik svarīgi.
Politiskās vides valdošais viedoklis ir vienkāršs - naudu tērēt nevajag, vajag stāstīt un izplatīt reliģiju. Galvenā ideja - palīdzēs vai nu kristietība vai islāms. Un te šiem ģēnijiem iznāca tā kā paklupt, bet to visi veiksmīgi noignorēja.
Facebook.com pārpublicēts Borisa Mirkina raksts: "Tukšs šūpulis: Kā arābu musulmaņu pasaule zaudē savu demogrāfisko nākotni". Kas vēlēsies, izlasīs paši, lai arī tas ir krievu valodā. Tagad var iztulkot praktiski visu.
Ilgāku laiku uzskatīja, ka tieši islāms ir reliģija, kas veicina demogrāfiju. Nevienu pat neuztrauca tas fakts, ka pēc islāma nostiprināšanās viduslaikos praktiski visas valstis piedzīvoja demogrāfiskās bedres un tad daļēji bija viens no iemesliem, kāpēc 19. un 20. gadsimtā musulmaņu valstis klapēja visi, kam nebija slinkums.
Ideja balstījās uz to, ka 1960. gadā vidējā arābu sieviete dzemdēja gandrīz septiņus bērnus. Ēģiptes iedzīvotāju skaits tikai trīs desmitgadēs dubultojās no 26 miljoniem līdz 52 miljoniem. Saūda Arābijas iedzīvotāju skaits pieauga no 4 miljoniem līdz 35 miljoniem. Irāna, Jordānija, Jemena — katra no šīm valstīm trīskāršojās. Demogrāfi prognozēja, ka arābu pasaules iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam sasniegs 600 miljonus. Valdības būvēja skolas nebeidzamiem bērnu viļņiem, pilsētas nebeidzamiem strādnieku viļņiem un pensiju sistēmas, cerot, ka jauniešu vienmēr būs vairāk nekā veco.
Politiķi nolēma, ka pamatā ir ticība - islāms
Bet tagad ir kaut kas noticis. Ideālajā islāma valstī Irānā astoņdesmitajos gados sievietes dzemdēja vidēji aptuveni 7 bērnus. Līdz 2000. gadu sākumam tas bija aptuveni 2. Līdz 2010. gadu vidum tas bija 1,7. 2025. gada decembrī Irānas Nacionālās iedzīvotāju pārvaldes sekretārs publiski atzina, ka rādītājs ir nokrities zem 1,5. Ja Dienvidkorejā un Japānā šādus kritumus pamatoja ar to, ka valsts ir kļuvusi bagātāka, tad Irānā politika "Ģeds" padarīja visus nabagākus, bet sekas tās pašas.
Turcijas kopējais dzimstības līmenis 2024. gadā bija 1,48 — zemākais valsts mūsdienu vēsturē. Tāds ir Erdogana veiksmes stāsts. Tunisijā dzimstības līmenis 2024. gadā viena gada laikā samazinājās par 10 procentiem, Libānā pēc 2019. gada ekonomiskās sabrukuma dzimstības līmenis no 2020. līdz 2023. gadam samazinājās par gandrīz 40 procentiem. Saskaņā ar ANO datiem, AAE 2024. gadā būs 1,21 bērns uz vienu sievieti. Saūda Arābijā šis rādītājs samazinājās no 2,8 2011. gadā līdz aptuveni 2,0 2024. gadā. Kuveitā - 1,5. Katarā - 1,7. Pat Ēģiptē, kuru demogrāfi mēdza uzskatīt par kolosu: 2025. gada februārī veselības ministrs paziņoja, ka dzimstības līmenis ir nokrities zem līmeņa, kurā katru gadu piedzimst divi miljoni bērnu, pirmo reizi 17 gadu laikā.
Varbūt tomēr pamatā ir nauda?
"Atbilde ir vienkārša un tai ir maz sakara ar reliģiju. Vainīgas ir nauda, izglītība un pilsētas. Jaunieši arābu-musulmaņu pasaulē nevar atļauties dibināt ģimeni. Ēģiptē no jauna vīrieša tiek sagaidīts, ka viņš nodrošinās dzīvokli, zeltu līgavai, mēbeles un pūru - izdevumi pilsētās svārstās no 20 000 līdz 50 000 USD. Vidējais ēģiptietis divdesmit gadu vecumā nopelna mazāk nekā 5000 USD gadā. Matemātika neiet kopā.
Jauniešu bezdarba līmenis Jordānijā pārsniedz 36%, Irākā tas ir 30%, bet Tunisijā tas ir aptuveni 35%. Demogrāfi šo stāvokli sauc par "gaidīšanas stāvokli" — paaudzi, kas iestrēgusi ilgstošā pusaudža vecumā: vairs nav bērni, vēl nav pieauguši, nav precējušies, nav vecāki —, jo ekonomiskās kāpnes uz pieaugušo dzīvi ir izsistas no kājām."
Feminisms nekur nav pazudis
Visā musulmaņu pasaulē sievietes tagad ir izglītotākas nekā vīrieši. Jordānijā sievietes veido 52% no universitāšu studentiem, Ēģiptē 48% un Saūda Arābijā — vairākumu. Izglītotām sievietēm visās valstīs un kultūrās bez izņēmuma ir mazāk bērnu — viņas apprecas vēlāk, veido karjeru un pieprasa mazākas ģimenes. Šis ir likums bez izņēmuma. Bērni nav ekonomisks ieguvums, bet gan ekonomisks slogs. Ģimenes pielāgojas — viens bērns, ne vairāk kā divi.
"SVF brīdina, ka Persijas līča valstīm no 2020. līdz 2025. gadam kopējais budžeta deficīts pārsniegs 900 miljardus dolāru, ja demogrāfiskās tendences turpināsies."
Par risinājumu sen esmu rakstījis. Ir jāveido valstī sistēma, kad bērns nav finansiāls sods māmiņai. Jā, nebūs vairs tā, ka vienai māmiņai vidēji būs septiņi bērni, bet uz ikdienišķiem trīs - četriem bērniem mēs varam atgriezties. Un tās ir rūpes par valsts nākotni. Nevis blēņas par reliģiju un gudrām runām.