Par vienīgo, īsto un pareizo tautu
Tie, kas lasījuši manu grāmatu, visdrīzāk sapratīs, par ko ir stāsts, bet pārējiem gan šis apskats varētu būt zināms pārsteigums. Kad jūs cenšaties runāt par tautām un nācijām, vienmēr ir vērts atcerēties, ka tautas primārā pazīme ir izskats. Un nevis valoda.
Te kāds labs cilvēks ir mēģinājis saprast, kādas tautības bija apvienotas turku sultānos. Un jums būs liels pārsteigums.
Pirmais, kas man vislabāk patīk šajā grafikā, ir tas, ka pieminēti ir rutēņi. Jā, daudzi, kas to izmanto, vēlas pārsaukt viņus par krieviem vai litviniem, bet rutēņi tomēr ir rutēņi.
Nākamais - problēma jau ir tāda, ka nav pārliecības, ka Osmans ir tiešām etnisks turks tā saucamais, bet par pirmajiem ir mazāk informācijas un tāpēc pieņem, ka viņš ir turks. Osmans I valdīja līdz 1323. gadam. 1413. gadā valda Mehmeds I, kuram jau to turku asiņu ir salīdzinoši maz. Paliekot valodai, jau simts gadu laikā etniski valdniekam ar iekarotāju tautu ir maz sakara. Ahmeds I, kuram vēl nosacīti ir kaut kāda ļoti maza Osmana I asiņu daļa, sāk valdīt 1603. gadā. 300 gadu laikā turku etnoss valsts vadībā ir beidzies un tā droši pateikt, ka vadošajās aprinās vispār ir kāds ir etniskais turks no pagātnes - nu nemaz nevar. Cilvēki pārņem valodu, dzīves veidu un domāšanu, bet pēc izskata un gēniem jau ir pavisam citi cilvēki.
Šo es rakstu arī tāpēc, lai man te beigtu stāstīt par etniskajiem somugriem. Ir somugru valoda, bet etniski ir somu grupa un ugru grupa. Tas, ka viņi runā vienā valodā, nekādā veidā nevar iedot vienu un to pašu DNS grupu, ja sāk pētīt ģenētiku. Un tas reizē arī uzrāda, ka ģenētiskie pētījumi ir jāvērtē ļoti uzmanīgi - 300 gadu laikā iekārotāji vienā teritorijā var tik ļoti sajaukties, ka par etnosiem vispār grūti runāt.
Un tas skaidro arī to, kā cēlušies "tatāri" Volgas reģionā. Lielākais kuriozs ir pat tas, ka "tatāri" saglabāja savu oriģinālo volgāru valodu, kurā tagad runā tā sauktie "krievi", kas arī etniski ir antikulturāls un agresīvs grupējums, nevis tauta, bet volgārus vēl aizvien sauc par tatāriem un velk visādas mistiskas pagātnes līnijas. Lai arī no tjurkiem tur sen vairs nekas nav palicis un par tjurkiem pamatā sauc ugru pēctečus.
Vārdu sakot - Mazāzija asimilēja turkus un mūsdienās tādus turkus, kādi viņi bija senajos laikos, grūti sastapt. Biju ļoti izbrīnīts, kad Turcijā man tādu izdevās sastapt, kas ir saglabājis ģenētiku cauri gadsimtiem. Vietējām tautām ir uzspiesta valoda, tādā veidā izskaužot oriģinālo tautību valodas un visus apvienojot. Un tagad turki ir daudzu tautu sajaukts pagātnes grupējums, kurš ignorē savu pagātni, balstās uz graujošu ideoloģiju un turpina brīnīties, kapēc nekādi neizdodas labi dzīvot. Un viņi tādi nav vienīgie.
Stāsta morāle ir vienkārša - skatāmies uz vēsturi reāli, nevis ar uzspiestiem bezjēdzīgiem uzskatiem, un daudz kas taps skaidrs.