Parunāsim par slavenajiem. Un nē – ar vergiem tur maz sakara

2025-02-10

Pirms pieķeramies pie baltiem no 9. gadsimta, paskatīsimies uz Eiropu pēc lielās tautu staigāšanas. Tieši šajā gadījumā parunāsim par slavenajiem – jā, par tiem pašiem slavenajiem, kuru vārda izcelsmi oficiālā vēsture saista ar vergiem, saprotošajiem, vārdiem un tamlīdzīgi, lai arī ir reālais – ir tie, kas saista to ar slavu, atpazīstamību.

- Viss, par ko rakstīšu, ir publiski atrodams, apskatāms un izlasāms. Nebūs nekādu slepeno rakstu, nezināmo baltu rakstu zīmju utt. Viss, par ko stāstīšu, ir publiski zināms, redzams un izmantojams. 

P.S. Piedod, šis būs garš.-

Kā tas vārds radies, pielikuma bildīte viss ir redzams. Latviskot neiešu – neesam taču tik tizli. Vai latvieši pārņēma vārdu «slavens» no slāviem vai otrādi – slāvi izmantoja šo vārdu, lai apzīmētu savus vadoņus, to tagad neviens nepateiks. Bet par šī vārda izcelsmi šaubīties tālāk būtu dīvaini.

Kāpēc tas nenozīmē «vergs»? Nu dīvaini ir nosaukt vadoni par Nikno vergu vai Svēto vergu, bet normāli nosaukt vadoni par Jaroslavu – to, kas zināms, kā niknais, vai Svjatoslavu – to, kas zināms kā svētais.

Skaidrs, ka romieši tikās ar vadoņiem – slaveniem, slaviem, nevis ar vienkāršajiem ļautiņiem un tāpēc šīs grupas pārstāvjus nosauca par slāviem. Tobrīd uz viņiem neviens neskatās kā uz tautu – tie ir grupējumi, kurus vada slaveni. Un tā viņi parādās 6. gadsimta hronikās pēc tam, kad hunnu vadoņi izbeidzas un jāsāk beidzot sarunāties ar tiem, kurus šī invāzija atveda Romas teritorijā un ne tikai Romas teritorijā. Jāsāk runā ar slavenajiem.

Pērkonam taču tic tikai slāvi. Vai ne?

Un te tā problēma, kas parādās arī vēlāk un kas visdrīzāk bija raksturīga arī iepriekš – regulārie savstarpējie konflikti nodrošina gūstekņus, kurus pēc tam var pārdot kā vergus un vergu tirgū tobrī parādās sklavēņi. Iespējams, ka tas saistīts ar kādu slāvu cilti, jo ir dekors ar uzrakstu, kas apzīmē kauju starp bulgāriem un sklavigiem. Ņemot vērā, ka bulgāri palika un par sklavigiem vairs nav dzirdēts, iespējams, ka zaudētājus masveidā pārdeva verdzībā un no turienes arī radās šis vārds. Spriežot pēc vēl viena romiešu autora Prokopija versijas, kurš raksta 545. gadā, ka sklavēni un antaji savulaik ir bijusi viena cilts, saukti sporoji, kas dzīvojuši demokrātijā, ticējuši zibens dievam, bijuši ļoti dažādas matu krāsas un dzīvojuši purvos un mežos, tad šie sklavigi varēja būt arī balti, lai arī vēsturnieki domā, ka tie bija slāvi. Jo Pērkonam taču varot tikai slāvi ticēt. Mēs taču to zinām, vai ne? Nevienam no variantiem konkrētu pierādījumu nav, bet, ja viena grupa iznīcināja otru, visdrīzāk ka sklaveni, no kuriem nāca nosaukums «slaves», bija balti, kas runāja citā valodā. Nākotnē šī tradīcija turpinājās līdz pat 18. gadsimta beigām – veiksmīgu karagājienu rezultātā un ne tikai tirgot cilvēkus kā vergus uz dienvidiem. Tad nezin kāpēc ziemeļi palika bagātāki par dienvidiem – ne jau islāma dēļ, vai ne? - un tas vairs nebija tik populāri. Lai gan dienvidu zemēs verdzība vēl aizvien ir cieņā.

Tātad skaidrs, ka tas nav otrādi – kad vispirms bija vergi – slaves un pēc tam no tiem atvasināja «slavenos». Slāvu nosaukums cēlies no to līdera apzīmējuma – slavenie, zināmie. Kā mums bija kungi – hungi, tā slāviem bija slaveni – slavs. Jaroslavs, Svjatoslavs utt.

Slāvu Kijevas laika stāstam pieķeršos nedaudz vēlāk – pēc stāsta par lielo ugru impēriju, no kuras izpeldēja arī mūspusē runājošās somu tautas – un tur ir tādas vēstures muļķības, ka kauns pat uz to visu atskatīties. Tagad nedaudz par pārējiem.

Tos pārējos sauc par avāriem. Oficiālās vēstures vārda izcelsme – maharurali jeb kalnieši. Kas kārtējo reizi ar kavalēriju pārgāja pāri visai Eiropai. Nu loģiski taču, vai ne? Kalnieši no Kaukāza kalniem uzkāpa uz zirgiem, uztaisīja tādu kavalēriju, kas aizgāja līdz Atlantijas okeānam. Viss loģiski!

Te tomēr ir vērts atcerēties skandināvu «mundus» - tos, kas var. Nu «A vari» ir tieši tādi baltu valodā – tie, kas var. Un tas, ka kādas tautas sevi Kaukāza kalnos sauc par avāriem, izvēloties seno vadoņu nosaukumu – avāri, vispār nav nekas jauns – Rusu dinastijas vārdā vēl aizvien sauc milzīgu daļu no pasaules un nekas – neviens nebrīnās un tas nebūt nenozīmē, ka visi, kas tajā teritorijā dzīvo, ir cēlušies no riksa Rusa.

No 567. līdz 822. gada teritorijās, kuras aizņēma Centrāleiropas slāvi, eksistēja Avāru kaganāts. Tas, ka no hungiem ir radušies kagani, arī nevienu neuztrauc. Pēc oficiālās vēstures mums te ir ieradušies savos superzirgos kalnieši no Kaukāza.

Šeit rakstiem aizskriesim pa priekšu un atzīmēsim, ka jau 5. gadsimta beigās sākas ugru un tjurku invāzija no Sibīrijas, kas turpina kustināt visu Austrumeiropu un beidzas ar to, ka 9. gadsimtā ugru invāzijas rezultātā maģāri jeb ungāri iebrūk šī kaganāta teritorijā un nodibina savu valsti. Bet tas nozīmē, ka jau no 5. gadsimta ugru un tjurku invāzija, kas iekustināja arī slāvus, spiež uz austrumiem baltus un tā rezultātā ap 5. gadsimtu leti ierodas Latvijā un tas iekustina rietumu virzienā arī tā saucamos «varus» - tos, kas var. Lielkungus nomaina kungi, savukārt kungus nomaina tie, kas «var». Vara pieder aizvien mazāka statusa cilvēkiem, bet viņi turpina karot un pārcelties citur. Kas gan reizē ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc invāzijas tauta izmirst – kad pārceļoties lielai daļai uz citām zemēm esošās teritorijas nespēj pretoties citam invāzijas vilnim. Savukārt kārtējais «valdis» vai «slavens» pie varas jau domā tikai par lielākām teritorijām un nevis par to, kā palīdzēt tiem, kurus pārvalda. Cik no «variem» bija slāvi, cik balti – kas to vairs tagad pateiks, bet gala rezultātā palika slāvi. Par dažām ciltīm, par kuru baltu saknēm lielu šaubu nav, lai kā tās par slāviem sauktu, mēs vēl parunāsim, bet vēsture ir skarba – asimilācijas un karadarbības procesā balti pamazām izzūd un avāru kaganāts pārvēršas par čehu, slovāku un poļu teritorijām un parādās arī dienvidslāvu ciltis.

Spriežot pēc Bizantijas hronistu teiktā, tjurku ciltīm izdevās pakļaut «varus» un «čuņņus», bet pēc pirmās sakāves karā ar bizantiešiem pēdējie aizdevās uz ziemeļiem un Eiropu un nodibināja savu kaganātu. Tjurki viņus sauca par aizbēgušajiem vergiem, paužot, ka viņi nav tādi paši, ka tie esot «pseidoavāri». Savukārt citi autori saka, ka tie esot tie paši huņņi un mēs ļoti labi zinām, kas pēc «hungiem» Eiropā palika – bulgāri.

Te atkal ir oficiālās vēstures jociņi. No vienas puses viņi sauc bulgārus par tjurkiem, no otras puses atzīmē ap Volgas upi, ka 5. gadsimtā dzīvo bulgāri jeb vulgāri, volgāri, kas arī deva nosaukumu upei, ka tie savukārt ir slāvi. Pēc tam bulgāri atkal pārvērtīsies par tjurkiem un tā neapstājoties. Kā jau teicu – viss ir loģiski.

Ja mēģinām pieķerties vārdiem, tad pirmais zināmais kagans 6. gadsimta beigās ir Baijans. Kas būtībā neizsaka neko. Turpinājumā šie neviena nesaprastie austrumnieki, par kuru valodu liecību nav, kas ieradušies gandrīz no Ķīnas un Afganistānas kalniem, centīgi slēdz savienības ar visiem, kas viņiem apkārt un turpina karot ar «slāviem» sklavēņiem, kas vēl aizvien dzīvo Skitijā sarmātu zemēs. Kā jau visu laiku esmu teicis – viss ir tik loģiski!

Turpinājumā avāriem atkal neiepatīkas tādi «slāvi» kā «vendi». Nu, tādi slāvi kā sklavēņi, gepidi utt. Loģika nebeidz turpināties.

Par ko īsti runā Fredegāra hronika.  Spriežot pēc apraksta, avāru vadoņi turpina dzīvot Melnās jūras ziemeļu stepēs, pārceļoties pie pakļautajiem slāviem ziemā. Kam tas, protams, nepatīk, bet kur liksies. Tieši tāds pats modelis, kā Zelta ordai. Šī sistēma nepatika tiem huņņu (kungu atvesto tautu pēctečiem) pēctečiem, kas dzīvoja pie vendiem (arī par slāviem nesauc, bet vēsturniekiem viņi visi ir slāvi). Rezultātā vendi sāka karu ar hunnu pēctečiem (pat par avāriem šos nesauc!) un sākumā pat uzvarēja. Atkal viss loģiski – avāru kaganātā pasludina karu starp avāriem un slāvu kaimiņiem vendiem, lai arī reālais karš notiek starp hunnu pēctečiem un vendiem un tiem hunnu pēctečiem, kas auguši pie vendiem. Kā man patīk oficiālā vēsture.

Vendus vada Samo. Protams, ka tas ir īsts slāvu vārds, vai ne?

Kurš mums atjauno Avāru kaganātu? Nu bet protams, ka «tjurki» bulgāri, izveidojot lielo Bulgāriju. Vai tas ir slāvu kaganāts? Oficiālā vēsture saka, ka tjurku. Viņu tur ļoti daudz ir tajā laikā, to tjurku. Tik daudz, ka pēc Osmāņu impērijas valdīšanas vairākiem gadu simtiem un pēc Bizantijas slaktiņiem vairāku gadsimtu garumā tos tjurkus tur vēl aizvien ir jāmeklē. Procentuāli tjurki skaitās 8,4 procenti no iedzīvotājiem, bet, ja mēģinātu no tiem astoņiem procentiem vēl paņemt ārā to, kas tiešām izskatās pēc austrumniekiem, tad to būtu daudz, daudz mazāk. Jo arī pašā Turcijā viņu nemaz daudz nav. Un kā jūs domājiet, kas aiziet uz visām pusēm no Avāru kaganāta? Slovēņi, serbi, horvāti. Nu forši mums tie tjurki, vai ne?

Tālāk vadoņu vārdi ir pilnīgs jūklis – ja Kutiguru un Asparuku var pieskaitīt tjurkiem, tad Kubrats, Kūvers un Tervels ir uz lielas jautājuma zīmes. Pēdējie avāru vadoņi jau pieņēma kristietību un viņus sauca par Abrahamu un Īzaku. Kas viņus nekādi neglāba.

Ko mēs no tā visa varam izvilkt. Kopā ar hungiem Eiropā ieradās bulgāri, kas saglabā savu teritoriju arī pie Volgas upes. Bulgāri centīgi karo ar iepriekšējiem gotu invāzijas pārstāvjiem, kurus oficiālā vēsture arī sauc par «slāviem», lai arī hronisti viņus par slāviem nesauc. Jaunais avāru invāzijas vilnis atved kaudzi dienvidslāvu tautu un turpina cīnīties ar «slāvu» tautām vendiem, sklavēniem un viņiem līdzīgajiem. Turklāt, atšķirībā no iepriekšējiem, šeit ir izteikta vadoņu grupa, kas jau ir īsti stepes pārstāvji, kas regulāri kursē pa savu teritoriju no Melnās jūras ziemeļiem uz rietumiem. Ir daudz dižciltīgo, kas pieņem kristīgo ticību un vēlāk iekļaujas valstīs, kuras te izveidojas. Nu riktīgi tjurki, vai ne?

Un te ir ļoti aktuāls jautājums – ja tautas, kuras hungu invāzija atveda uz Romu, bija slāvi, tad kāpēc slāvi, kas ieradās ar kungiem un avāriem, tik centīgi ar viņiem karoja, izņemot bulgārus, ka visus arī iznīcināja, atstājot atmiņas tikai vēstures hronikās? Varbūt tāpēc, ka tie nemaz nebija slāvi?

Un jā – noslēgumā: «Valoda, kādā runāja avāri, nav zināma.» Nonāca līdz pat tam, ka izdomāja serbu – mongoļu valodu. Trīs gadsimtus viena no lielākajām Eiropas valstīm runāja un neviens nezina, kādā valodā? Varbūt tāpēc, ka visu laiku avāri mēģināja uztaisīt lielo Bulgāriju un bulgāru valodā arī runāja?

Ceru, ka te viss ir skaidrs. Pāriesim pie nākamās tēmas – lielās Ugrijas. Ungārijas? Nekādas līdzības, ja?

By Wario2 - Own work, CC BY-SA 4.0, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=124091844

© Uldis Varnevičs Publicēšanas gadījumā nepieciešama atsauce uz rakstu
Izveidots ar Webnode
Izveido savu bezmaksas mājas lapu! This website was made with Webnode. Create your own for free today! Uzsākt darbu