Parunāsim par «visiem»

Nē, nopietni, parunāsim par tiem, kurus romieši sauca par visiem vai vesiem – visigotiem. Nu, jūs ziniet tos ģermāņus, kurus sauc par «visi» vai «vesi». Kas nākuši no Balkāniem? Jums tas vēl aizvien neliekas savādi? Bet varbūt vajadzētu likties?

Vārdu sakot – pieķersimies tādai tēmai kā Romas krišanas periods 5. - 6. gadsimtā. Paņemsim te atkal wikipēdiju – Visigoths. https://en.wikipedia.org/wiki/Visigoths

Tēmas sākums ir par 410. gadu, kad visi goti karaļa Alas vai Alasa Baltā vadībā ieņem Romu. Jā, visigoths, rix Ala (Alariks). Baltu dinastija. Atkal kaut ko ne tā uzrakstīju?

Visigotu Baltu dinastija ilgāku laiku pēc tam skaitās Romas sabiedrotie, ieņem Francijas dienvidu reģionu un izspiež no Spānijas vandāļus. Ar laiku viņi kristās, savukārt 6. gadsimtā no Francijas dienvidiem viņus padzen franki ar Klovisu I priekšgalā. Pazūdot reliģiskajai starpībai starp gotiem un romiešiem (kas to varētu iedomāties, ka tas bija par reliģiju, nevis tautību? Neviens taču, vai ne?) abas tautas samaisās un tiek dēvētas par «Hispani». Te vēl jāņem vērā, ka te nav runāts par vietējiem, bet gan valdošajiem grupējumiem – visigotiem un romiešiem. Ir savs tiesību kodekss, kurā gan ir atsevišķi likumi vietējiem, romiešiem un visigotiem. Karaliste beidz eksistenci ar zaudējumu arābiem 711. gadā, kas ievada 700 gadu ilgu konfliktu laikmetu Pireneju pussalā (lai gan nevar teikt, ka pirms tam bija kaut kas citādāks).

Kā liecina vēsture, tad par visigotiem viņus nosauca tikai 6. gadsimtā – lai atšķirtu no otriem gotiem paņēma vienu no otra grupējuma ciltīm – vesus. To tulko arī kā labie ļaudis. Terminu pārņēma arī karaliste Pireneju pussalā un turpināja lietot. Attiecīgi mēs varam labākajā gadījumā runāt par vesgotiem, bet ne vestgotiem, kā to mīl lietot.

Wikipēdijā norādīts, ka vienā gotu pusē palika vesi un tervingi – pēdējie esot tulkojami kā meža ļaudis. Te vairāk ir vērts pievērst uzmanību tam, ka ģermāņiem «ingi» saistās ar ļaudīm, jo šīs galotnes parādās bieži. Šeit man komentāru nav. Par otru pusi parunāsim citā reizē – tur arī ir jautri. Cits atzīmē, ka lieto divu vārtu salīdzinājumus – vienā pusē vesi, otrā ostrogoti, otrā gadījumā – vienā pusē tērvingi, otrā greuthungi. Ja pieņemam, ka abi ir viens un tas pats – vesi ir tervingi un Ostrogoti ir greuthungi, tad vismaz ar greuthungiem nav īsti problēmu saprast, kas tie tādi ir, bet vesi vai visi un tervingi – tur vēl jāmēģina saprast.

Rusu rikss? Tā vienkārši. 

Es pieņemu, ka vandāļi tiešām bija ģermāņu ciltis, par ko liecina viņu valdnieku vārdi. Ja noņemam nost klasisko «rixu», kas kopš galliem līdz pat pirmajam zināmajam rusu vadonim, kuru gan tā arī nosauca – rjus rix – Rjūriks – rikss acīmredzami ir karaļa apzīmējums ziemeļu un austrumu Eiropā. Tad mums sanāk, ka vandāļus vadīja Gunde, Gaise, Hune, Hilde. Vēlāk viņus nomaina Guntamunds un Trasamunds, bet te jau ir pavisam citas vadonisma saknes – mund, cik saprotu, nozīmē tas, kurš var. Šo ir vērts atcerēties nākotnei – ka par vadoni var būt cilvēks, kurš var. Vai tas nozīmē varas turēšanu vai spēju darīt to, ko grib – to es nepateikšu, bet šī īpatnība iezīmējas un ir vērts atcerēties nākotnei.

Uz vadoņu vārdu reālo skanējumu vēdināja tā paša youtube.com kanāla «Laikadoma» autora piezīme, ka hroniku tekstos neparādās tas, kā reāli izrunā vārdu – nav baltu galotnes is, as un tamlīdzīgi. Tāpēc tikpat mierīgi mums var būt karalis Alass Balts. Alarikss Balts. Vadoņu vārdu analīzē ir vērts ņemt vērā arī vēl vienu kanālu, šoreiz krievu valodā «Председатель СНТ», kurš atzīmē, ka sava laika Krievijas cara vārds un tēvavārds Ivans Vasiļjevičs patiesībā bija tituls – Ivans Basilevss, kas nozīmē Karalis no dieva gribas. Tā kā pilnīgas pārliecības par to, kā tieši sauca seno valdnieku, nevar būt. Ka nesanāk tāpat kā krieviem ar murzas Batija darogu Kitaju.

Karalis Eu? Bail domāt. 

Par otro visigotu karali riksu Eu man pat ideju nav, no kā varētu būt atvasināts viņa vārds. Nu taču ne jau no prasta aicinājuma? Lai gan par tā laika valodniecību reizēm bail domāt, bet tā nu sanāca, ka valdīja Eurikss. Turklāt tieši viņš ir nosaukts par dižāko visigotu karali, nevis Alass I vai Alass II, kas nāca pēc Eu.

Jāņem vērā, ka viņi visi ļoti centīgi precējās savā starpā – gan ar romiešiem, gan citiem vadoņiem un tā tālāk. Tad nu pēc nākamā čaļa Amalasa izpeld Atanagilds, par kura vārda izcelsmi pat negribu domāt. Varētu būt no angļu valodas – Atans apzeltītais. Cik saprotu, ar to arī beidzas Baltu dinastija un izpeld visādi vārdi – Ljuvigilds, Suintila, Vamba, Ervigs, Egika un Vittica. Beidzot ar karali Rodi, kas jau no Roderiksa vietējā valodā pārvērtās 8. gadsimtā par Rodrigo.

Ģermāņi - slavenie jātnieki un kuģu būvētāji?

Interesanti arī paskatīties, kas notika ar šīm valstīm pēc bojāejas, kas reizē parāda, ka šo grupējumu lielas sastāvdaļas nebija cieši saistītas ar to vadoņiem. Vandāļi kļūst par Austrumromas kavalērijas sastāvdaļu. Ģermāņu cilts, kas izceļas ar jātniekiem un kuģu būves prasmēm? Visigoti daļēji iekļāvās franku valsts sastāvā pēc sakāves pret spāņiem, ar savu dižciltīgo sastāvu ieņemot svarīgas lomas Kārļa lielā impērijā, savukārt citi asimilējās vietējās zemēs Spānijā un uzsāka rekonkistu. Citi atkal pārgāja musulmaņu pusē un veidoja korpusu, kas apsargāja Kordovas emīru. Uzskaitu šo vienkārša iemesla pēc – vienmēr atceramies stāstu par primitīvajām barbaru ciltīm, kuras tikai postīja un neko Eiropai nedeva – tikai tumšos laikus.

Ar ko visigoti izcēlās? Ne ar arhitektūru – tā laika būves ir salīdzinoši vienkāršas un praktiskas. Izcēlās viņi ar savām metāla apstrādes prasmēm. Pilnīgi iespējams, ka aizraušanās ar karaļu kroņiem sākusies tieši ar gotiem.

Nākamajā rakstā parunāsim par Ērmanīti – cilvēku, kas pārvaldīja sava laika lielāko valsti visā pasaulē.

Par attēlu – nav te ko skatīties. Kaut kādi trešā gadsimta gotu barbari no Rumānijas. Kā jau iepriekš esmu teicis – katrs ar vienu kreiso roku šo primitīvo cilšu darinājumu var uztaisīt.

By Unknown author - Own work, CC BY 3.0, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=15223809