Pirmais solis – feminisms. Otrais – islamizācija. Trešā soļa nebūs

Es pieļauju, ka ļoti, ļoti daudzus analītiķus un vienkāršus lasītājus izbrīna tas, ka feministes atbalsta islāma invāziju. Jo kas gan varētu būt kopējs starp izglītotām sievietēm un tiem, kas šīs sievietes ienīst? Bet realitātē abi ir viena mērķa augļi.

Uzreiz atgādinu – feminismam nav nekāda sakara ar sieviešu tiesībām. Jā, ir sieviešu tiesību cīnītājas, kas pamanās ieklīst viņu rindās, bet viņas ātri pazūd jeb pārslēdzas «pareizajā virzienā». Feminisms ir par darbaspēku. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā augošajai industrijai vajadzēja darbaspēku. Kā ideālas darbinieces sevi parādīja sievietes bez bērniem un ar uzņēmēju atbalstu pacēlās grandioza ideoloģija pret bērniem. Valdības pieņēma likumus, kas pasliktināja sieviešu stāvokli ar bērniem, mazināja atbalstus un veidoja ideoloģiskās studijas, kas propagandēja, ka sievietei ir jāstrādā.

20. gadsimta vidū uzņēmēji saskārās uzreiz ar divām problēmām. Pirmā problēma – feminisma rezultātā sāka dzimt mazāk bērnu un sāka samazināties darbaspēka skaits. Otra bija saistīta ar izglītību – aizvien mazāk izglītotu cilvēku gribēja strādāt mazintelektuālu darbu un vajadzēja sākt meklēt kaut ko, kas varētu aizstāt sabiedrības IQ ar 110 un augstāk ar IQ 70 un zemāk.

Parādījās arī ideoloģiskā problēma – kā novērst jau spēcīgās feministu kustības uzmanību no tā, ka viņas prasti aizstāj? Visu cieņu uzņēmējiem, kas to visu īstenoja ar varenu jaudu. Par to, kādas bija problēmas ar rezultātu, parunāsim beigās, bet plānotais viņiem izdevās.

Ja vēl 20. gadsimta otrajā pusē šī pārslēgšanās notika salīdzinoši lēnā tempā, lai arī daudzviet jūtami, tad 21. gadsimta sākumā ideoloģiju ieslēdza uz pilnu jaudu. Feministes pārslēdza uz DEI aizstāvību – izdevās izmantot šo resursu gan ideoloģiskajam atbalstam, gan novērst uzmanību vispār no sieviešu tiesībām uz uzspiesta «rasisma» jēdziena fona, gan novērst uzmanību no tā, ka sievietes tagad vienkārši aizvieto ar iebraucējiem, jo vecais feministu resurss darba tirgū vairs nav aktuāls. Pa vidu sanāca ļoti neveiksmīgs papildus mēģinājums novērst uzmanību ar LGTB, kas vēl ilgi atspēlēsies politiskajā jomā un reizē saslēdza šo visu vēl bezjēdzīgākā trīsstūrī – feministes – LGTB – islāms, kas vēl aizvien liekas neloģiski jebkuram, kas ar to saskaras. Feministēm vēl aizvien izdodas izbīdīt cauri kaut kādus mistiskus argumentus par vienādām algām, bet tas pašlaik ir tikai uz vecā ieskrējiena fona - tiesību jomā jau islāma invāzijas pārstāvniecība viņas izbīda no visām vietām. 

Viena problēma gan uzreiz jāatzīmē – iebraucēji ar IQ 70 nezin kāpēc tomēr negribēja strādāt. Aptuvenie aprēķini uzrādīja, ka strādā salīdzinoši mazs skaits iebraucēju un attiecīgi atrada risinājumu – viņus vajag daudz, daudz, daudz vairāk. Attiecīgi feministēm atradās jauns uzdevums – aizvien vairāk to visu reklamēt un atbalstīt. Tā mūsu «sieviešu aizstāves» nezin kāpēc sāka klusēt par sievietēm islāmā un ļoti aizstāvēt islāma invāzijas pārstāvjus. Kā jau teicu – ar sieviešu tiesību aizsardzību «feminismam» nav nekāda sakara. Kā pareizie onkuļi saka, tā feministes runā.

Tas arī ir iemesls, kāpēc es saku, ka no uzņēmējiem ir slikti politiķi. Viņi rēķina ieguvumu īsā laika periodā un nemēģina saprast, kādas būtu lēmumu sekas. Un es nesaku, ka visam šim procesam ir kaut kāds centrālais tēls, kurš to plāno. Vienkārši uzņēmēji, iejaucoties politikā, šādā veidā bīda procesus un uzņēmīgas dāmas jau izmanto to, kam tiek klāt. Grēta Tunberga neļaus samelot.

Kā jau teicu, abiem procesiem ir problēmas. Pirmā problēmu jau pamanījām – bērnu dzima tik ļoti maz, ka jau no 20. gadsimta vidus uzņēmēji sāka domāt par darbaspēka ievešanu. Jo vienkārši nebija, kas strādā. Ja tu radi apstākļus, kad sieviete nevis dzemdē bērnus, bet gan iet strādāt, tad pēc 40 gadiem tev jau vienkārši nav vairs, kas strādā.

Otru arī atzīmēju – nu negrib iebraucēji strādāt. Kā teica konkrēta intervētā persona – viņš atbrauca pēc sievas, mājas un naudas. Dodiet. Par darbu neviena feministe, kas uz šo viņu sakūdīja, neko neteica. Un tad nu automātiski sanāk tas marasms, par ko ļoti daudzi runā – kad «tavai valdībai» nav naudas māmiņu atbalstam un visi regresīvie pie katras idejas, ka māmiņas ir jāatbalsta, mauros par to, kur ņems naudu, bet islāma invāzistu atbalstam, kur jau uzreiz apzinās, ka 9/10 nestrādās, nauda ir.

Feminisms un cīņa pret bērniem bija pirmais uzņēmēju solis, lai palielinātu darbaspējīgo skaitu. Islāma invāzijas atbalsts – otrais solis. Trešā nebūs. Islāms visur beidzas vienādi un tas, ka pasaule izvilka 20. gadsimtā viņus no tās smirdošās bedres, kur islāms sevi bija nolaidis, pievienojot globālajai sistēmai un piekrītot, ka viņiem pienākas nauda par resursiem, kuras iegūst ārzemju firmas, nemaina būtību. Islāms vienmēr iznīcina civilizāciju kā tādu. Nav vēstures, nav ekonomikas, nav izglītības.

Būs tikai uzņēmēji, kas muks prom, teiks, ka viņiem ar to nav nekāda sakara un mēģinās atkal sākt ar pirmo soli – valstī, kurā viņus pieņems, izplatīt feminismu.