Mēs visi zinām labāko papīru pasaulē – tas saucas «Stambulas konvencija». Tas ir papīrs, kas palīdz visiem, bet īpaši sievietēm, pret vardarbību. Ja šo papīru atcels, pasaule sabruks, jo sāksies tāda vardarbība ... bet varbūt nesāksies?

Uzreiz brīdinu – teksts būs garš. Ja kādam slinkums lasīt, uzreiz var aiziet pie statistikas lapas beigās, kas būtībā attēlos to pašu, kas tekstā rakstīts.

Mana hipotēze par Stambulas papīru ir vienkārša – Stambulas papīra aizstāvji veicina agresiju pret sievietēm savās valstīs ar tiesībsargājošo institūciju darba vājināšanu. Iemesls ir vienkāršs – jo vairāk upuru sieviešu vidū, jo lielāku atbalstu valsts atvēlēs šīs problēmas risināšanai Stambulas papīru aizstāvošajām organizācijām.

Stāstu par Stambulas konvenciju sāksim ar pētījumu no mājas lapas https://www.europeandatajournalism.eu/. Raksts uzrakstīts 2024. gada 8. martā - «Trapped in Darkness: Women in Europe remain defenseless against gender-based violence» un praktiski iezvana Stambulas konvencijas desmit gadus. Ņemot vērā, ka Stambulas konvencija daudzās Eiropas valstīs ir pieņemta jau desmit gadus un pieņemta arī citās valstīs, rakstam noteikti vajadzētu saturēt informāciju par to, kā Stambulas konvencija samazinājusi vardarbību pret sievietēm. Ņemot vērā, ka tas ir pats labākais papīrs pasaulē, kas tikai ar savu klātbūtni vien liedz sist sievietes, tas taču būtu loģiski.

«Jauns EDJNet veikts pārrobežu datu pētījums atklāj nepilnības feminicīdu reģistrācijā Eiropā un neefektīvu sieviešu aizsardzību pret seksuālas, fiziskas, psiholoģiskas un ekonomiskas vardarbības noziegumiem pēdējās desmitgades laikā.»

"... atklāj nepilnības ... un neefektīvu sieviešu aizsardzību" 

Nē, nu te noteikti kaut ko jauc. Nu tā nevar būt? Pēdējās desmitgades laikā pār Eiropu valda labākais papīrs pasaulē un visam bija jāuzlabojas! Ievadā taču bija jābūt stāstam par to, ka tagad neviens pat neuzdrošinās pacelt roku pret sievietēm, jo mums taču ir Stambulas papīrs!

««Mammu, mammu, mammu, es mirstu!» Salamina, piektdienas vakars, 2023. gada 1. decembris. 74 gadus vecā Evangelija dzird savu 43 gadus veco meitu Džordžiju Putu telefona līnijas otrā galā lūdzam palīdzību. Viņa ātri saprot, ka viņas meitu atkal ir piekāvis partneris. No mājām viņa izsauc policiju, lai nosūtītu patruļmašīnu, taču viņas lūgums paliek nedzirdīgs.»

Grieķija Stambulas papīru pieņēma 2018. gadā. Pagājuši pieci gadi, kopš darbojas pats labākais papīrs pasaulē. Dīvaini – vismaz policijai taču pēc vislabākā papīra pasaulē vajadzēja reaģēt?

« ... policisti nepieņem liecības. Netiek veikta mobilizācija, lai arestētu vardarbīgo likumpārkāpēju, netiek rūpēts par upuri.»

Piecus gadus Grieķijā ir pieņemts pasaulē labākais papīrs. Piecus gadus!

Pēc trīs dienām tas čalis viņu atrada un nošāva. Kā Rusiņš. Nē, Stambulas papīrs neko neizmainīja. Lai gan – izmainīja gan. Palika tikai sliktāk.

Pēc trīs dienām viņu nošāva. Kā Rusiņš Latvijā.

«Grieķijā nav oficiāla feminicīda reģistra.» 

Vārdu sakot – ir pieci gadi pagājuši, bet atsevišķas statistikas šajā jomā vēl aizvien nav. Visu skaita kopā – nelaimes gadījumus, vīriešu agresiju, sieviešu agresiju – visu. Stambulas papīrs tur darbojas jau piecus gadus.

«Tas ir neskatoties uz to, ka vīriešu nogalināto vai vardarbībai pakļauto sieviešu skaits valstī joprojām ir ārkārtīgi augsts.» 

"vīriešu nogalināto vai vardarbībai pakļauto sieviešu skaits valstī joprojām ir ārkārtīgi augsts."

Atgādinu – Stambulas papīrs darbojas piecus gadus un nekas nemainās. Ko parādīja arī policijas darbība.

«Izmeklēšanas vajadzībām un lai risinātu salīdzināmu datu trūkumu par vardarbību pret sievietēm visā Eiropā, ...» 

kaut kas dīvains? Stambulas papīrs Eiropā jau ir desmit gadus, bet datu trūkst? Tam it kā bija jābūt pirmajam – jāspēj tikt galā ar statistiku un izpratni, kas notiek. Bet tā nav noticis. Diez, kāpēc?

«EIGE koncentrējas uz rādītājiem, kas mēra vardarbību intīmā partnerī, izvarošanu un feminicīdu, savukārt Eurostat koncentrējas uz tīšu slepkavību, īpašu uzmanību pievēršot cietušā un likumpārkāpēja attiecībām (partneris vai ģimenes loceklis). Savā analīzē mēs iekļāvām tikai tos datus, par kuriem bijām pārliecināti, ka tie atbilst EIGE standartiem.»

Labi, gaidām analīzi.

«Saskaitot feminicīdus, pamatojoties uz datiem, kas analizēti atbilstoši EIGE standartiem, mēs lēšam, ka Eiropā laikā no 2012. līdz 2022. gadam bija vismaz 4221 upuris. Ja kas, iepriekš minētais skaitlis liecina par to, ka policijas iestādes nepietiekami ziņo par feminicīdu. Tas ir tāpēc, ka Eurostat noziedzības statistika liecina, ka Eiropā kopumā 27 valstīs vienā desmitgadē notika 14143 tīšas sieviešu slepkavības (neatkarīgi no vainīgā). No tiem, pamatojoties uz mūsu analizētajiem pieejamajiem datiem (19 valstīs), vismaz 6806 ir tīšas sieviešu slepkavības, ko izdarījuši pašreizējie/bijušais partneri (4334) un ģimenes locekļi (2472). Var saprast, ka, ja policija rūpīgāk vāc datus un pareizi reģistrē cietušā un vainīgā attiecības, tad iegūtais feminicīdu skaits varētu izrādīties patiesi satriecošs.»

"... ja policija rūpīgāk vāc datus ..." 

Tā, paga – Stambulas papīrs darbojas jau desmit gadus. Bet vēl aizvien policijai uz to nospļauties? Nevienam tas neliekas dīvaini? Vai tā varētu būt, ka tas patiesībā nevis darbojas, bet gan tieši otrādi – kaitē?

«Pamatojoties uz jaunākajiem publicētajiem feminicīda datiem par 2022. gadu (EIGE standarti), Grieķijā bija vērojams 4,3% pieaugums salīdzinājumā ar 2021. gadu, no 23 līdz 24 upuriem, kas apstiprina, ka vismaz 2 sievietes mēnesī mira no partnera un/vai kāda cita cilvēka rokas viņu mājas vidē. Arī Vācijā bija vērojams ievērojams pieaugums (22%). Francijā un Itālijā bija vērojams samazinājums attiecīgi par 3,3% un 12,9% salīdzinājumā ar 2021. gadu, taču joprojām ir ievērojami liels sieviešu skaits, kas cietušas no feminicīda (attiecīgi 118 un 61 upuris 2022. gadā). No otras puses, Slovākijā un Kiprā, kas joprojām ir vienīgā ES valsts, kurā feminicīds kopš 2022. gada ir atzīts par atsevišķu noziegumu, bija vērojams ievērojams samazinājums: attiecīgi 50% un 60%.»

Lai precizētu – Slovākija nav pieņēmusi Stambulas papīru.

«No Eurostat datubāzē atjauninātajiem 2021. gada datiem par vīriešu partneru izdarītām sieviešu tīšām slepkavībām izriet, ka Grieķijā 2021. gadā tika reģistrēts lielākais pieaugums (200%) salīdzinājumā ar 2020. gadu un 4,3% 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu. Pārējās četras valstis, kurās 2021. gadā tika reģistrēts pieaugums, bija Lietuva (83,3%), Zviedrija (15,4%), Itālija (4,5%) un Francija (4,3%).»

" ... Grieķijā 2021. gadā tika reģistrēts lielākais pieaugums (200%) ..." 

Lietuva arī nav pieņēmusi Stambulas konvenciju, bet pārējie ir pieņēmuši. Un vardarbība tikai pieaug

"Runājot par lielāko pieaugumu desmitgadē no 2012. līdz 2022. gadam, saskaņā ar EIGE standartiem analizētie dati liecina, ka Grieķijā 2021. gadā bija vislielākais feminicīdu skaita pieaugums, proti, par 155,6 % līdz 23 feminicīdiem, salīdzinot ar 9 feminicīdiem 2020. gadā (piezīme: pagājušā gada ziņojumā policija lēsa, ka 2020. gadā upuru skaits bija 8). Otrais lielākais skaitlis ir Zviedrijā, kur 2018. gadā bija vērojams pieaugums par 120 % (22 feminicīdi) salīdzinājumā ar 2017. gadu (10), kam seko Slovākija, kur 2020. gadā bija vērojams pieaugums par 66,7 %, un Horvātija ar 28,6 % salīdzinājumā ar 2019. gadu.»"

"Otrais lielākais skaitlis ir Zviedrijā, kur 2018. gadā bija vērojams pieaugums par 120 % ..." 

Par Slovākiju nav ko teikt – viņi tā arī nav pieņēmuši labāko papīru pasaulē. Bet pārējie ir pieņēmuši. Nu kā tā notiek?

«Lielo reģistrēto feminicīdu skaitu gan EIGE, gan EUROSTAT, iespējams, varētu izskaidrot ar uzlabotu datu vākšanu policijas iestāžu vārdā, vai arī tas varētu norādīt uz lielāku problēmu 2017. gadā, jo iepriekšējos gados gan EIGE, gan EUROSTAT datos tika reģistrēts pastāvīgs slepkavību skaita pieaugums.»

Es atgādinu – Stambulas papīru daudzas Eiropas valstis pieņēma jau 2014. un 2015. gadā. 

«2020. un 2021. gadā Eiropas Feminicīda novērošanas centra Grieķijas nodaļas reģistrētais neoficiālais feminicīdu skaits Grieķijā bija 2,1 reizes lielāks nekā oficiālais skaits 2020. gadā (19 pret 9 upuriem), 1,34 reizes lielāks 2021. gadā (31 pret 23) un 1 reizi lielāks 2022. gadā (25 pret 24).»

Varam pakritizēt par tēmu kretīnus, kas normāli nestrādā, bet galvenā būtība te tāpat parādās – neskatoties uz Stambulas papīru, vardarbība pret sievietēm nesamazinās un pat pieaug. Tālāk pētnieki norāda, ka būtība nemainās – tāpat daudzus agresijas gadījumus pret sievietēm noklusē, lai arī Stambulas papīra aizstāvji saka, ka tikai papīra dēļ par to vairāk runā.

Bet nu – pārslēgsimies uz to, kas mainās. Un mainās tas, ka valstīs, kuras ir pieņēmušas Stambulas papīru, seksuālā agresija pret sievietēm pieaug.

«Runājot par fizisko un seksuālo vardarbību, Grieķijā pandēmijas periodu raksturoja biedējošs fiziskās vardarbības upuru skaita pieaugums (110,2%) 2020. gadā (3609 sievietes) un 70,9% 2021. gadā (6166 sievietes), savukārt seksuālās vardarbības upuru skaits tajā pašā divu gadu periodā pieauga no 69 līdz 147. Šīs parādības attīstība ir vēl nomācošāka 2022. gadā, kad tika reģistrēts fiziskās vardarbības pieaugums par 20,5% ar 7430 upuriem un seksuālās vardarbības eksplozija (268,7%) ar 542 upuriem.»

"... Grieķijā pandēmijas periodu raksturoja biedējošs fiziskās vardarbības upuru skaita pieaugums (110,2%) ..."

Stambulas papīram Grieķijā pieci gadi. Pēc idejas, ja pat sākumā vardarbības datu pieaugumu var skaidrot ar to, ka aizvien vairāk par to informē, tad pēc trīs vai četriem gadiem cipariem vajadzētu samazināties, jo sanāk, ka agresīvajiem mužikiem taču beidzot ir sodi un viss pārējais, lai viņi to vairs nedarītu. Bet nē – seksuālā agresija pieaug ļoti ātri. Stambulas papīra valstī agresīvi vīrieši aizvien vairāk sajūt savu nesodāmību, par ko liecina arī ļoti daudz informācijas par tiesvedībām šajās valstīs un pat par varas iestāžu piesegtām seksuālās izmantošanas shēmām Lielbritānijā.

«Turpretī Kiprā gadā, kad tā likumīgi ratificēja feminicīda likumprojektu, fiziskās vardarbības incidentu skaits samazinājās par 9 %, 2022. gadā sasniedzot 1752 upurus, salīdzinot ar 1925 upuriem 2021. gadā, kad fiziskās vardarbības incidentu skaits pieauga par 78,9 % salīdzinājumā ar 2020. gadu (1076 upuriem).»

Izskatās, ka Kiprā saprata, ka papīrs ir tukša skaņa un pieķērās tai tēmai nopietni. Izrādās, ka varēja arī tā. Bet to jums Stambulas papīra aizstāvji nestāstīs. Jo, būsim godīgi – viņi dzīvo no upuriem. Jo vairāk upuru, jo lielāku atbalstu viņu organizācijām valstij nāksies sniegt.

«Saskaņā ar pieejamajiem datiem, Grieķija 2021. un 2020. gadā bija valsts ar vislielāko psiholoģiskās vardarbības pieaugumu: attiecīgi 108,4 % un 104,6 %. Šī tendence turpinājās 2022. gadā, kad pieaugums bija 28 %. Psiholoģiskās vardarbības ziņā 2022. gadā Slovākijā tika reģistrēts pieaugums par 4,1 %, savukārt Itālijā un Kiprā — samazinājums attiecīgi par 0,3 % un 5,2 %. EIGE ir vairākkārt uzsvēris ievērojamo psiholoģiskās vardarbības pieaugumu pandēmijas laikā un pēc tās.»

Par Kipru jau runājām, bet Itālijā nomainījās valdība un jaunā vadība sāka solīt, ka par agresiju pret sievietēm būs reāli sodi. Cik to īsteno, nezinu, bet izskatās, ka vismaz solījumi agresiju piebremzē. Nevis Stambulas papīrs.

«Turklāt, kā atklājās izmeklēšanā, visā Eiropā ir ievērojami pieaudzis lūgumu skaits pēc palīdzības no vardarbības ģimenē upuriem vai trešajām personām, kas vēršas valsts atbalsta līnijās, piemēram, "SOS 15900 Line" Grieķijā. 2022. gadā lielākais pieaugums bija vērojams Spānijā (21,51 %), Grieķijā (17,28 %) un Īrijā (19,66 %). Tomēr 2023. gadā Grieķijā, atšķirībā no citām valstīm, tika novērots samazinājums (-21,62 %), nezinot, vai tas ir saistīts ar mazāku vardarbības gadījumu skaitu vai sieviešu tendenci izvairīties no palīdzības meklēšanas.»

Bez komentāriem.

«Grieķijā izvarošanas gadījumu skaits 2022. gadā pieauga par 34,1% (no 226 līdz 303 sievietēm) un 2021. gadā - par 79,4%. Policijas dati par 2023. gadu liecina par augsta upuru skaita (294 sievietes) nostiprināšanos.Spānijā 2022. gadā tika reģistrēts ievērojams izvarošanas gadījumu skaita pieaugums (140,7%), savukārt Čehijas Republikā abos gados bija liels pieaugums (25,9% 2021. gadā, 11,1% 2022. gadā). Arī Slovākijā (7,5 %), Horvātijā (11,3 %), Kiprā (5,6 %), Īrijā (3,2 %) un Rumānijā (2 %) 2022. gadā tika reģistrēts izvarošanas gadījumu skaita pieaugums.»

"Grieķijā izvarošanas gadījumu skaits 2022. gadā pieauga par 34,1% ..."

Par Grieķiju jau runājām. Spānijā Stambulas papīru pieņēma 2014. gadā. Ja izvarošana turpina pieaug vēl astoņus gadus pēc tam – tas nav normāli nekādā veidā. Čehija un Slovākija nepieņēma. Tā kā tur tas it kā ir loģiski. Pēc Stambulatoru domām. Horvātija pieņēma 2018. gadā, Īrija 2019. gadā un Rumānija 2016. gadā.

«Apkopotie dati no Eurostat datubāzes liecina, ka 2021. gads bija gads ar vislielāko izvarošanas gadījumu skaitu Eiropā — kopā 61 059 gadi, un pieaugums bija 17 dalībvalstīs. Starp valstīm ar pastāvīgi augstu izvarošanas gadījumu skaitu uz 100 000 sievietēm laikposmā no 2012. līdz 2022. gadam ir Zviedrija, Francija, Dānija, Somija un Austrija.»

"Starp valstīm ar pastāvīgi augstu izvarošanas gadījumu skaitu ... ir Zviedrija, Francija, Dānija, Somija un Austrija."

Zviedrija, Francija, Dānija un Austrija pieņēma papīru 2014. gadā un Somija 2015. gadā. Kā redziet, visvairāk sievietes izvaro tieši valstīs, kur ir pieņemts papīrs.

Šī gada - «6. februārī beidzot tika panākta provizoriska vienošanās starp Eiropas Parlamentu un Padomi par ES mēroga noteikumiem dzimumvardarbības apkarošanai un tās upuru, jo īpaši sieviešu un vardarbības ģimenē upuru, aizsardzībai.»

Es atvainojos – bet Stambulas papīrs tad bija par ko?

«Intervijā ar MIIR Eiropas Parlamenta deputāts Incirs piebilda: «Tas savukārt varētu radīt nepieciešamo spiedienu uz valstu valdībām, lai tās atjauninātu savas juridiskās definīcijas, lai tās atbilstu starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, piemēram, tiem, kas noteikti Stambulas konvencijā.»»

Tad Stambulas papīrs strādā vai nestrādā? Eiropā tas ir pieņemts jau desmit gadus, bet visi vēl aizvien runā par to, ka tam jāsāk darboties. Tas ir vispār kā?

Ak jā. Ja jūs nesapratāt, tad pie tā visa nav vainīgi mantkārīgi nelieši, kas pieprasa Stambulas papīru. Te ir vainīgie:

«Patriarchy. The far right.»

Neticiet? Lūdzu.

«EIGE dzimumu vardarbības apkarošanas komandas vadītāja Kristīna Fabre Rosela, kura MIIR sacīja: «Divus gadus pēc Covid pandēmijas mēs nezinām, vai tas joprojām ir tā dēļ, vai arī tāpēc, ka dažādu iemeslu dēļ ir pieaugušas ekstremālas vardarbības pret sievietēm formas, kas ir saistītas arī ar galēji labējo kustību un dzimumu līdztiesības apkarošanas naratīva pieaugumu.»»

Kristīna melo. Vardarbība pret sievietēm pieaug pēc Stambulas papīra pieņemšanas un 2020. un 2021. gads tikai turpināja tendenci. Turklāt pārsvarā mēs runājam par valstīm, kur nav nekā "labējie" pie varas, bet gan klasiski kreisās politikas pārstāvji. Par to Francijas skatījumā parunāsim vēlāk.

Un jā – te vēl:

«Paredzams, ka direktīvu oficiāli pieņems Eiropas Parlaments un Padome, un pēc tam tā tuvākajā laikā stāsies spēkā. Pēc tam dalībvalstīm būs trīs gadi, lai to īstenotu.»

Būs vēl viena direktīva. Izrādās, ka ar Stambulas papīru ir par maz.

«Pamatojoties uz mūsu analīzi, Grieķijā ir ārkārtīgi zems un nesamērīgs notiesāšanas līmenis vardarbības ģimenē vainīgajiem, salīdzinot ar kriminālvajāšanu skaitu. 2017. gadā notiesāšanas līmenis bija 2,9%, 2018. gadā tas bija 2% un 2019. gadā tas bija 1,9%. 2021. gadā šis līmenis pieauga līdz 3,2%. Tas nozīmē, ka tikai 3 no 100 vīriešiem, kuri tiek saukti pie kriminālatbildības, pēc tam tiek notiesāti ar brīvības atņemšanu. Grieķijas iestādes nesniedza datus par 2022. gadu.»

Nu, šo varētu ierakstīt par Stambulas papīra panākumu – tomēr pieauga no 2,9 uz 3,2%. Ja ne citi dati.

«Analizējot datus (EIGE), vidēji Lietuvā šis rādītājs ir 21%, Horvātijā 22,26% un Spānijā 30%. Spānijā notiesājošo spriedumu skaits katru gadu kopumā pieaug – 2015. gadā tas pieauga par 28,3 % salīdzinājumā ar 2014. gadu, 2016. gadā par 29,6 % salīdzinājumā ar 2015. gadu, 2017. gadā par 30,3 % salīdzinājumā ar 2016. gadu un 2018. gadā par 31 % salīdzinājumā ar 2017. gadu. Arī Horvātijā notiesājošo spriedumu skaits gandrīz nepārtraukti pieaug. 2015. gadā tas pieauga par 21,5 % salīdzinājumā ar 2014. gadu un 2018. gadā sasniedza 22,9 % pieaugumu salīdzinājumā ar 2017. gadu.»

Spāniju un Horvātiju varam ierakstīt Stambulas papīra sasniegumos. Lietuva tikai traucē – tur tā papīra nav, bet cipars vienalga smuks. Kaut kā nepareizi, vai ne?

Kāds ir gala secinājums par notikumiem valstī, kur Stambulas papīrs jau ir piecus gadus.

«Saskaņā ar Dr. Petroulaki teikto, komunikācijas plaisa starp attiecīgajām iestādēm atstāj sievietes pilnīgi neaizsargātas un pakļautas sekundārai viktimizācijai ilgstošā kriminālprocesā, kas, viņa norāda, netiek pilnībā uzraudzīts laika gaitā. «Pat ja ir izdots ierobežojošs rīkojums, kas uzrauga tā īstenošanu un kas notiek, ja tas tiek pārkāpts? Neviens un nekas,» viņa norāda. Tas savukārt saasina nesodāmības sajūtu vainīgo vidū, kuri atkārto un saasina vardarbības modeli un, kā liecina dati, pat nonāk līdz feminicīdam.»

Ja paņemsiet Latvijas statistiku par vardarbību pret sievietēm pagājušajā gadā, kad beidzot pieņēma labāko papīru pasaulē, tad konstatēsiet, ka vardarbība pret sievietēm pieauga un to mēs varam novērot arī sociālajos tīklos, kur par to runā aizvien vairāk. Stambulētāji saka, ka tas ir tāpēc, ka vairāk ziņo par vardarbību, bet kādā veidā tas attiecas arī uz slepkavībām, viņi nesaka. Jo šajā gadījumā pastulbas pasaciņas izdomāt īsti nesanāk. Te vienīgi var pievērst uzmanību tam faktoram, ka vēl aizvien Eiropa neuzskaita šajā gadījumā tā sauktos «feminicīdus», kad tas notiek vīrieša agresijas rezultātā. Kā rakstā bija norādīts. Jo tad visdrīzāk parādītos, ka arī šis cipars pieaug, lai arī papīrs mums ir. Lai gan jāsaka, ka arī kopumā vardarbība Latvijā aizvadītajā gadā pieauga.

Franciju varētu uzslavēt, ka tur samazinās slepkavību skaits, bet ir citas lietas, par ko uztraukties. Te par Franciju – no raksta "Rape, assault, harassment: What do the numbers show about violence against women in France?"

Bet mēs taču visi zinām, ka šie dati pieaug tāpēc, ka tagad vairāk ziņo. Dīvaini, ka nesamazinās, bet tur jau nu loģika nestrādā. Tāpēc paņemsim to valstu statistiku, kur jau ilgāku laiku ir Stambulas papīrs. Ja mēs paņemsim vidējos rādītājus par konkrētiem gadiem, tad te vēl aizvien topos Eiropā ir Austrumeiropas valstis. Bet, ja mēs paņemsim statistiku par to, vai pieaug vai samazinās vardarbība pret sievietēm, tad pieauguma rādītājos pārliecinoši līderi ir valstis, kur ir pieņems Stambulas papīrs. Ja kas, tad sieviešu slepkavošanā pasaulē vēl aizvien viena no pārliecinošajām līderēm ir valsts, kas sekmīgi tika vaļā no balto aparteīda un beidzot sevi apsaimnieko pati – Dienvidāfrikas republika. "Homicide statistics by gender"

Savukārt kopumā pasaulē sieviešu slepkavošana mazinās. Vismaz tā liecina šī statistika: «Intentional homicides, female (per 100,000 female)»

Bet nu paņemsim statistiku par valstī, kurās ir Stambulas papīrs un pavērosim, vai arī šajās valstīs tikpat centīgi samazinās sieviešu slepkavību skaits. Dati no Pasaules bankas datu portāla tās pašas lapas. Klikšķiniet uz valstīm un iegūsiet rezultātus. 

Lielākā daļa Eiropas valstu līdz 2010. gada sākumam diezgan centīgi samazināja vardarbību savās valstīs. Bet ap 2015. gadu, kad liela daļa valstu pieņēma Stambulas papīru, parādījās tendence, kad slepkavību skaits nevis turpināja samazināties, bet gan pat sāka pieaugt vai saglabāja aptuvenu esošo skaitu. Līkne no lejupslīdošas kļuva par horizontālu. Lietuvā Stambulas papīra nav, bet vardarbība pret sievietēm turpina samazināties, atšķirībā no daudzām valstīm, kur papīrs ir pieņemts.

Lielākajā daļā Eiropas valstu samazinājās sieviešu slepkavību skaits, bet līdz ar Stambulas papīra pieņemšanu tas ir stabilizējies.

Mans noslēguma vērtējums – Stambulas papīrs rada kaitniecisku sajūtu, ka tas kaut ko maina uz labo pusi. Tas neietekmē pozitīvi policijas vai tiesu darbu. Stambulas papīra aizstāvji tieši finansiāli ir ieinteresēti, lai vardarbība pieaugtu, jo tad pieaug viņu organizāciju finansiālais atbalsts, kā mēs Latvijā to varam tagad novērtēt. Un nesakiet, ka arī šos datus jūs nevariet atrast. Daudzās valstīs, kur Stambulas papīrs nav pieņemts, vardarbība pret sievietēm samazinās daudz straujāk.

Stambulas papīram nav nekāda sakara ar reālu darbību, lai samazinātu vardarbību pret sievietēm. Tas rada viltus priekšstatu, ka šāda darbība notiek un kaitē reālai likumdošanai un tiesībsargu aktivitātēm. Tā ir ļoti slikta politika, kuras iestrādnes diemžēl jau ir simts gadu garumā, kad sieviešu tiesību aizstāves aizstāja ar feministēm.

Internetā vēl ir daudz pieejams statistikas arī par citām valstīm - Zviedriju, Somiju un tamlīdzīgi. Vajag tikai meklēt un jūs to atradīsiet. Praktiski visur rezultāts ir viens un tas pats - ja dod vaļu Stambulas papīru aizsargājošajām organizācijām, vardarbība dramatiski pieaug.