Tuvojas kārtējais kauna laiks
Decembrī ASV notiks G20 tikšanās. Kuras laikā Tramps plāno īstenot savu sapni - organizēt trīspusēju tikšanos ar Jebobo un Zeļenska iesaisti. Jā, jūs pareizi sapratāt - tuvojas kārtējais kauna laiks. Mums Bauskas novadā tas nav nekas jauns, bet pasaule tomēr cer, ka kādā brīdī šī nemitīgā kauna sajūta beigsies.
Bet šoreiz parunāsim ne par to, ko divi viegli prātā jukuši večuki atkal runās un prātos. Parunāsim par otru pusi, kur Ukrainas prezidents Zeļenskis atkal uzsācis tekstu, ar kuru viņš kļuva slavens Ukrainā pirms kara un kas jau tad radīja nebeidzamu kauna sajūtu - stāsts par to, kā viņš tiksies ar Jebobo un lai nu kas, bet Zeļenskis šādā sarunā mācēšot iestāstīt, kas un kā, un noslēgšot pareizo mieru.
Lai saprastu situāciju, atgriezīsimies pagātnē. Par to, kādas problēmas Ukrainai jau labu laiku rada prezidents, es jau rakstīju. Bet tagad paskatīsimies uz to, kā tas var sākt traucēt pamiera noslēgšanai Ukrainā.
Lai cik meistarīgs nebūtu Ukrainas prezidents dažādās jomās, jau no pirmās dienas viņš demonstrēja, ka diplomātijā ir pilnīgs idiots un to viņš turpina demonstrēt vēl joprojām.
Izgāšanās ar vāgneriešiem
Pirmskara periodā divas skaļākās lietas bija nepārtrauktais stāsts par to, kā Zeļenskis tiksies ar Jebobo un klātienē visu sarunās, kā arī vagneriešu lieta. Ukrainas dienesti bija sarīkojuši situāciju, kad savāca vienā vietā Baltkrievijā tos, kas slepkavoja Ukraiņus Donbasā un ar stāstu, ka sūtīs viņus karot uz Āfriku, bija doma lidmašīnu piezemēt Ukrainā. Zeļenska komanda izgāza šo pasākumu un pats prezidents atzinās, ka zvanījis par to Tarakānam, lai arī visdrīzāk tas nebija viņš. Psiholoģijas vērtējumus nekādiem pierādījumiem klāt nepiešūsi, bet izskatās, ka tas bija viens no galvenajiem faktoriem, kas pārliecināja Jebobo uzbrukt - ka Ukrainu vada tautā nemīlēts, un tobrīd pat ļoti nemīlēts, tizls un nespējīgs prezidents. Un šeit ir ļoti liela taisnība, jo pirmās pāris pilna apjoma kara dienas viens no galvenajiem jautājumiem Ukrainā bija par to, kas būs Zeļenska vietā, kad viņš aizmuks un no visi tie, kam es sekoju un ar ko runāju, bija pārliecināti, ka aizmuks, jo tādu tēlu tobrīd bija radījis sabiedrībā Zeļenskis. Liktenis pagriezās citādi un nevar gluži teikt, ka labi.
Fjodorova skandāls
Ja tā saukto "sabiedrisko attiecību" jomā Zeļenskis ar savu tēlu un darbību izskatījās starptautiski ļoti labi, šādā veidā pozitīvi noskaņojot pasaules iedzīvotājus viņu atbalstīt, tad diplomātiskajā darbībā ir vairāk problēmu, nekā labuma. Viens no galvenajiem faktoriem karā ir sadarbība ar Elona Maska kompānijām un šajā jomā Zeļenska komanda izgāzās pilnībā. Jā, Masks politiski ir kā Tramps - absolūti nespējīgs saprast, kas notiek. Bet, kad beidzot Ukrainā parādījās aizsardzības ministrs Fjodorvs un izrādās, ka ar Masku var sarunāties un Masks var palīdzēt, ko dara Zeļenskis? Pareizi, viņš atceļ Fjodorovu no amata un apvainotais Masks tagad atspēlējas. Neviens taču negaidīja, vai ne?
Nākamais moments ir tieši kara sfēra. 2021. gadā Zeļenskis pamanās sakasīties ar Turciju. Zalužnijs pats personiski brauc uz Turciju un sarunā, ka Bairaktarus tomēr varēs nopirkt. Kam bija ļoti liela nozīme kara sākumā. Par "Poseidona" raķetēm jau esmu rakstījis - 2021. gadā Zeļenska komanda nevis ražo raķetes, bet tērē atvēlēto naudu kravas mašīnu iepirkumiem, kas raķetes vadās. Savu efektivitāti raķetes kara sākumā parādīja, bet to izrādījās ļoti maz. Ļoti efektīvo Zalužniju Zeļenskis nomaina ar Sirski un no viņa izdodas tikt vaļā tikai pēc milzīgā skandāla ar Fjodorovu un tagad Ukrainas frontē var redzēt, kādi rezultāti ir Fjodorova iesāktajām reformām un jaunā virspavēlnieka darbībai. Zeļenska "panākumi" ir nevis viņa radītāji, bet gan notiek tad, kad tautas spiediens piespiež viņu darīt to, ko vajag.
Kādus talantus vajag diplomātiem?
Diplomātu izvēle vispār ir dievišķīgs stāsts. Pašlaik Ukrainai nav ASV vēstnieka. To, kuru Zeļenskis nozīmēja, pašlaik tiesā par valsts līdzekļu piesavināšanos lielā apjomā. Vārdu sakot - tik izšķirošā situācijā ASV Ukraina ir bez vēstnieka. Nezinu, kas tagad ir vēstnieks Vācijā, bet kara sākumā tur bija tāds "varonis", ka apskatnieki un eksperti mēģināja saprast, vai tas tiešām ir atklāts Zeļenska mēģinājums konfliktēt ar Vācijas valdību. Viena no vēstniecēm bija mūsu Glorijas Grevcovas ekvivalents, turklāt Ukrainai stratēģiski ļoti svarīgā valstī, kur Ukraina pašlaik arī zaudē savas pozīcijas un jau toreiz bija tāds diezgan atklāts jautājums par talantiem, ko vēstnieci nozīmējušais valsts galva no viņas cer sagaidīt.
Visbeidzot parunāsim par "grābekļiem". Es nesaku, ka arī kādam citam bez Zeļenska būtu izdevies kaut ko panākt sarunās ar Trampu. Divu prātu izkūkojušu večuku duets, kur katrs no viņiem otrā pusē ir atradis radniecīgu dvēseli, nav ne loģisks, ne jēdzīgs. Lai kurš būtu ticies ar Trampu, viņam būtu nācies satikties vienalga ar absolūti bezjēdzīgo Vensa attieksmi un ņirgāšanos. Šajā ziņā ne Jebobo, ne Tramps nepārsteidz - kur nav saprāta, tur nav.
Jautājums ir cits - kāpēc šajā momentā Zeļenskim ir radusies pārliecība, ka, tiekoties viens pret viens ar otru prātā jukušo, viņš te pēkšņi panāks kaut ko unikālu un īpašu? 2022. gadā tieši šāda tukša un stulba muldēšana ielika papildus ķieģelīti tajā Jebobo pārliecībā, ka viņš Ukrainu uzvarēs. Tagad šādi teksti ir papildus pārliecība Jebobo, ka Ukraina zaudē. Jo ne jau viņš iet pie Zeļenska, bet Zeļenskis grib tikties ar Jebobo. Tieši tāpat kā gadījumā ar Trampu, tas Jebobo rada pārliecību, ka zaudē pretējā puse, nevis viņš.
Trīs veiksmīgas miera sarunas jau bija
Ja jūs tur vēlaties sameklēt loģiku, tad tās tur nav. Es speciāli uzrakstīju mazu lugu par to, kā dzīvo tādi "Pasaules valdnieki". Nekāda tikšanās viens pret viens nemainīs to marasmu. Ukraina pašlaik veic vislabākās miera sarunas pasaulē, samazinot Moskovijas budžeta ieņēmumus un radot vairāk nekā 50 tūkstošus "labo krievu" katru mēnesi. Katrs mēģinājums "sarunāties" ar Jebovo, katrs mēnesis, kad Pentagona vadītājs nav spējīgs pacelt pildspalvu un parakstīt aktu, ka Ukrainai ir jādod ieroči, katrs Zeļenska apgalvojums, ka viņš tūlīt tūlīt tiksies un nu tā aprunāsies, pagarina karu par šiem pašiem mēnešiem un palielina aizgājušo skaitu, arī ukraiņu.
Ukraina līdz šim ir veikusi trīs ļoti veiksmīgas miera sarunas - pie Kijevas, pie Harkovas un pie Hersonas. Viss pārējais ir blēņas, lai arī efektīvas - katru reizi izdodas veikt sagūstīto karavīru apmaiņu un ukraiņi atgriežas tēvzemē. Bet vienmēr ir otra puse - katra šāda tikšanās pagarina kara darbību par pāris mēnešiem.
Ko lai pasaka - atlikušajā laikā varēsim turpināt lepoties ar to, ko Ukrainas armija dara frontē un kaunēties par to, ko runā iesaistītie politiķi. Mums Latvijā pie tā nepierast - tā ir mūsu ikdiena.