Vai bez pagātnes ir nākotne?

Rīgas pilsētā svētdien potenciālie domes kandidāti bija iesnieguši trīs vēlēšanu sarakstus. No kandidātiem 65,8 procenti ir bez tautības – viņi nav norādījuši savu tautību. Visā Latvijā šis skaitlis ir 21,2 procenti.

Tie, kas lasījuši manus vēstures tekstus, gan jau pievērsuši uzmanību tam, kā es šķiroju etnosus, nācijas un tautības. Tomēr šeit tas ir diezgan vienkārši – tu raksti tā, kā tu jūties. Un, ja cilvēks ne pēc kā nejūtas, tad mēs viņu droši vien varam saukt par pasaules pilsoni. Paliek tikai viens jautājums – ko šis pasaules pilsonis vēlas no mums un ko viņš darīs, nokļuvis pie varas? Un vēsturē ir tādi piemēri.

Kad mēs redzam tautības, mēs apmēram apzināmies, ka šie cilvēki varētu kaut cik pārstāvēt konkrētās tautības intereses, bet lielākajai daļai cilvēku tas nav galvenais faktors. Es apzinos, ka tā parasti nav pat īstā tautība, jo mēs visi esam pārāk liels tautu jūklis, ja skatāmies mūsu ciltsrakstus. Kad tu raksti tautību, tad tu būtībā atzīmē, kurai nācijai tu piederi. Arī mēs, latvieši, lai arī maza, esam nācija. Un šeit tas, kurš atzīmē savu tautību, atzīmē piederību kādai vēsturei, domāšanai un sajūtām. Mēs apmēram saprotam, no kurienes tu esi nācis un kādu nākotni tu sagaidi. Vai vismaz varam tev paprasīt un pārliecināties, ko tu vēlies redzēt nākotnē.

Ko gaidīt un ko prasīt cilvēkiem bez tautības, es nezinu. Es zinu, ko uzcēla cilvēki bez tautības – mēs to pazīstam kā PSRS. Ja nu bija problēmas un vispasaules uzvarošās revolūcijas pilsonim vajadzēja tomēr sevi kaut kā nodēvēt, viņi sevi sauca par krieviem un daudzus no viņiem krievi arī tagad asociē ar sevi, kā Ļeņinu un Staļinu. Šiem cilvēkiem toreiz salīdzinoši bija vieglāk, nekā visiem citiem, kas ar šo mēri cīnījās – cilvēkiem bez tautības nebija pagātnes. Nebija ko viņiem pārmest, jo, kā viņi paši teica – viņiem ir tikai nākotne.

Pagājuši vairāk nekā simts gadi un mums atkal ir atradušies viņi – ļoti daudzi cilvēki bez tautības. Jūs šādi aicina neskatītos viņu pagātnē, jo viņi paši demonstrē, ka no šīs pagātnes ir atteikušies. Un aicinājums skatīties tikai viņu nākotnē.

Un te nu jūs atkal stāviet jēru bars vilku priekšā, kas saka, ka viņi ir tīri un gaiši kā maza bērna asara un aicina skatīties tikai nākotnē. Desmitiem miljonu jēru Krievijas impērijas teritorijā vismaz 30 gadu garumā maksāja ar savā dzīvībām, jo noticēja šādam paziņojuma.

Neesiet jēri. Tas palīdz.