Vai Putins ir kārtējais Pēteris I?

Šis raksts būs vēstures sadaļā, jo tas parādīs to, kā var veidot pozitīvo tēlu praktiski ne no kā. Tāpēc salīdzināsim mūsdienu Putinu ar «slaveno» Krievijas caru Pēteri I un paskatīsimies, kas mums galā sanāks.

Kādas ir līdzības Pēterim I ar Putinu? Abi iesaistījās karā, kas iznīcināja valsts ekonomiku. Abi valsti pārvaldīja ilgāk par 20 gadiem. Abi īstenoja milzīgus projektus, kas diezgan smagi iesita atkal valsts ekonomikai – Pēterim I tā bija SanktPēterburga, savukārt Putinam tās ir viņa pilis un Krimas tilts. Abi radīja tā sauktās «wundervafļas» - superieročus, iztērējot tam milzu naudu, kas atkal sita ekonomikai. Pēterim I tās bija viņas flotes, kas sapuva un tā arī nekur neko neparādīja, savukārt Putinam tā ir «Armata» un vēl vesela kaudze īpašu ieroču bez analogiem pasaulē, kas reālajā frontē tā arī neparādījās. Abi karo visur, kur var, bet galvenā karadarbības zona ir Ukraina. Abi izmisīgi izdomāja jaunus nodokļus un nodevas un laupīja visu, kam varēja tikt klāt, lai būtu nauda projektiem un karam. Abi izcēlās ar daudziem bezsakarīgiem lēmumiem un nesakarīgām darbībām. Abi atrada sievas nebūt ne dižciltīgajā pusē – ko izdevās palikt zem vadoņa, tas iepatikās.

Ja runājam par potenciālo kara gaitu, tad abiem tas izskatās līdzīgi. Ir sakāves, ir uzvaras, ar ko lepoties. Ieņemtās teritorijas tika izlaupītas un iznīcinātas, cik nu vien iespējams. Turklāt kara noslēgumā, kā izskatās, teritorijas ziņā varētu būt līdzīgi ieguvumi. Kur turklāt Pētera I Krievija vismaz oficiāli pēc miera līguma Igauniju un Vidzemi nopirka. Savukārt Putins iegūs teritorijas faktiskā, lai arī pasaulē neatzītā kontrolē.

Protams, ka varētu parādīties jautājums – kāpēc Pēteri I pasaule ilgi atcerēsies kā kaut ko izcilu, bet Putinu kā pilnīgu idiotu? Vispirms jau propaganda – atkarībā no nākamajām Krievijas valdībām arī Putinu var pataisīt par personu, kas atnesa tautai labklājību un impērijas varenību. Tā arī Pēteri I Krievijas impērijas propaganda zīmēja kā pašu īpašāko personību. It īpaši tāpēc, ka tieši viņš pavēra ceļu uz Krievijas troni vācu dinastijai, kas gan turpināja saukties par Romanoviem, jo vīriešu radnieciskā līnija tomēr gāja pa senajiem «Roma nova» pārstāvjiem.

Otrs ir tas faktors, kur ir atšķirība starp Pēteri I un Putinu. Pēterim I, lai arī kādas viņa galvā būtu idejas, galvenā tomēr tiešām bija impērijas labklājība un spēja iziet uz Eiropu, ko pēc viņa vēlāk arī realizēja. Atšķirībā no idiota, kas izvēlējās karot būtībā pret Eiropas resursiem, Pēteris I cīnījās pret Zviedriju sasaistē ar pusi Eiropas. Ja būtu bijis otrādi – kad Eiropa atbalstītu Zviedriju, nevis otrādi, diez vai tas karš Pēterim I tik labi beigtos. Un pats svarīgākais – lai arī kādas teritorijas vēl 18. gadsimtā nepievienotu sev valdnieks, tās tomēr deva kaut kādus ienākumus impērijai. 18. gadsimta sākumā agresija bija iespēja palielināt savas valsts ienākumus, kas arī izdevās un visi 18. gadsimta ieguvumi ne tikai pacēla Krieviju pavisam citos augstumos, bet arī nodrošināja kaut kādu intelektuālo attīstību vēl vismaz divu gadsimtu garumā.

Mūsdienās agresija nozīmē sagrautas teritorijas un ekonomiku. Pat zibenskarš, kas ļauj nostiprināt varu uzreiz, sarauj ekonomiskās saites un iznīcina vietējo uzņēmējdarbību, padarot iegūto teritoriju nevis par ieguvumu, bet dotāciju saņēmēju. Pat ja tu iegūsti teritoriju bez kara, kā to parāda Honkongas piemērs Ķīnā – pat pievienojot tik milzīgu ekonomisko monstru, Ķīnas krīze turpina uzņemt apgriezienus. Ekonomiskais ieguvums mūsdienās nav vērojams militārajā jomā. Ja nu vienīgi militārā darbība spēj izmainīt režīmu uz demokrātisku. Turklāt, ja Pēteris I toreiz ieguva bagātās Baltijas teritorijas ar labām attīstības iespējām, tad tagad Putins ieguva Donbasu un Krimu, kas jau bija dotāciju reģioni un Krievija tikai turpina šīs teritorijas iznīcināt.

Otrs moments – kā jau teicām, Pēterim I palīdzēja vairākas Eiropas valstis. Kur šajā gadījumā viņam zināmā mērā pat nosacīti paveicās, jo savulaik arī Ivanam Briesmīgajam solīja palīdzēt Eiropa, bet beigās uzmeta un tas Krievijai beidzās ar 40 gadu ilgu problēmu periodu. Bet Putina gadījumā aktuāla ir anekdote par to, kā Putins spirituālajā seansā sazinās ar Staļinu un prasa, ko darīt, ja karā neiet. Kur Staļins saka: «Prasi palīdzību ASV un sūti karot ukraiņus – viņi uzvarēs!»

Ja salīdzinām Putinu ar Pēteri I, tad līdzības ir ļoti izteiktas. Tomēr, visdrīzāk, viens uz propagandas vēstījuma spārniem nākotnē paliks kā ģēnijs, kas atvēra logu uz Eiropu, bet otrs kā idiots, kurš šo logu aiztaisīja. Lai gan atšķirība starp abiem ir pavisam nenozīmīga – skatījumā par to, kādā virzienā Krievijai ir jāiet.

Vārdu sakot – jā, Putins ir kārtējais Pēteris I. Bet, balsoties uz propagandu un to, kādas bija valsts attīstības idejas, viņi vēsturē paliks ar pilnīgi pretēju vērtējumu.