Vai viegli būs arī efektīvi jeb "Maduro" taktika
Pāris vārdus tomēr gribas pateikt par notikumiem Venecuēlā, lai pēc tam nebūtu tā, ka man atkal teiks: "Bet tu taču neko neteici!" Nu tad arī pateikšu.
ASV operācija Venecuēlā būtībā ir tas pats, ko savulaik ASV mēģināja darīt ar islāma vadoņiem un ko pēdējos pāris gadus mēģināja darīt arī Izraēla Gazā, Libānā un Irānā. Tāpēc pāris vārdus par to, kāpēc tas tur nenostrādāja un Venecuēlā var nostrādāt.
Reliģisko fanātiķu sistēmā vadoņa nāve nav traģēdija, lai kā to pasniegtu. Tā ir iespēja nākamajam fanātiķim pacelties uz augšu pa karjeras kāpnītēm, lai arī pat uz nelielu laiku. Tas nedaudz iestrēga ar Hezballa līderiem Libānā, kad Izarēla katru nākamo likvidēja apmēram dienas laikā, bet tur pat Izraēlai beigās aptrūkās pacietība un tā līderu būšana vienkārši palika uzmanīgāka. Arī Irānā pēc vairāku līderu likvidēšanas atlikušajiem prāta vairāk nepalika. Iespējams, ka tāpēc šo taktiku nedomāja izmēģināt kaut kur citur, jo reliģisko fanātiķu zemēs tā izrādījās bezcerīga.
Valstīs ar kaut cik saprātīgu domāšanu un kaut minimāliem demokrātijas principiem tā varētu būt efektīva un tas ne reizi vien ir pierādījies, kad aizejot vienīgajam, pareizajam gaišajam un absolūti pareizajam Vadonim, kurš valsti, kā šiem vislabsirdīgākajiem un visiejūtīgākajiem cilvēkiem ierasts, ir nolaidis tualetes podā, viņa tuvākie sekotāji te pēkšņi sāk mīlēt demokrātiju un brīvo tirgu. Kā tas savulaik notika Ķīnā un ne tikai.
Tomēr līdz šim šādas operācijas beidzās vismaz ar daļēji iebrucēju valsts kontroli vai arī tas notika nemirstīgajam un dievišķās gribas līderim pēkšņi nosprāgstot. Šāda situācija, kad vienkārši paņem valsts galvu, reizē kā brīdinājumu pārējiem, ka ar viņiem var notikt, vēl nav bijusi. Atliek skatīties, ar ko tas beigsies.
Uzreiz jāsaka, ka Venecuēlai nemaz tik rožaina nākotne nespīd. Un te es nerunāju ar ekonomiku - paši redzam, ka brīvā tirgus apstākļos 15 gadi un valsts sāk nostāties uz kājām. Ja vēl tai ir tādi naftas krājumi, kā Venecuēlai, tad, tos pareizi apsaimniekojot, pat desmit gadi nepaies un par Maduro murgu visi būs aizmirsuši. Problēma ir noziedzības struktūrās, kas parasti vienīgo pareizo un gaišo mūžīgo sociālisma Labvēļu valsti pārņem visās vertikālēs un horizontālēs un arī Venecuēlā milzīga vara pieder narkotiku karteļiem, no kuriem barojās arī pats Maduro. Galvenā atbilde uz to, vai Venecuēlai izdosies tikt galā ar pašu labāko, gaišāko un visus atblalstošo sociālismu, būs saistīta tieši ar to, vai izdosies atbrīvoties no noziedznieku grupējumiem varas gaiteņos, kas realitātē tur pašlaik arī sēž.
