Vēlēšanas 2026 – solis uz priekšu, divi atpakaļ

Lai arī oficiālie vēlēšanu rezultāti vēl pilnīgi nav zināmi, tomēr jau tagad var saprast, kas mūs sagaida tuvākajos četros gados. No vienas puses – īpašās izvēles arī nebija un uz tā fona laikam atliek priecāties par to, ka vismaz kaut kas ir panāks. Tad nu par to arī parunāsim.

ZZS beidzot miskastē

Sāksim ar pozitīvo – Latvijas politisko vidi noteikti uzlabos tas, ka latvieši ir spējuši beidzot atmest vecu, ļoti dārgu lūzni. Nu, tādu tarataiku, kas bija apšaubāma un ļoti daudz līdzekļus rijoša vērtība jau pirms simts gadiem, bet tagad to nepārtraukti uzpucēja un pasniedza kā nācijas vērtību, bet kas rija naudu vēl un vēl un vēl ... Vārdu sakot – pateicoties arī Kulbergam, spēja latvieši beidzot saņemties un sirdij tik dārgo absolūti nevajadzīgo un jau tā pieticīgo budžetu nepārtraukti šķērdējošo tarataiku izmest vēstures mēslainē. Sirsniņa pasāpēs, jo atmiņās tas taču ir Ulmanis, tas taču ir Latvijas sviests utt. Lai arī ar mūsdienām nav nekāda sakara, bet sirdij tomēr bija tik mīļi un tuvi. Vārdu sakot – to, ka ZZS ir prom, varēs svinēt un atzīmēt.

Tik ļoti mums mīļā slimība

Bet to vēzi un slimību žūksni, ka 20 gadus moka ķermeni, latvietis nebija spējīgs atmest. Viss tik zināms, izpētīts, ka ar to pat lepojamies pasaules mērogā. Viens iznīcināja Latvijā ekonomiku un veselību un mēs tagad ar lepnumu vērojam, kā ar to pašu viņš darbojas Eiropā. Cits nokāva savu biznesu un izmisīgi mēģina pamatot, ka arī valsti tāpat vajag, bet tas izklausās tik radniecīgi un nomierinoši. Viena vēža šūniņa pārgāja no viena organisma uz nākamo un metās parazitēt ar vēl lielāku sparu, bet tā tomēr ir mūsējā, pareizā, pazīstamā. Un tā slimība, kas demences plānprātību cenšas izplatīt pasaules mērogā – nu kā mēs bez viņas iztiksim? Jā, kaitnieciski, nokaujoši un iznīcinoši, bet pašu – izpētīti, zināmi, tepat pie pašu sirds piesūkušies, pašu asinis vien sūc. Nu kā mēs bez viņiem?

Pareizā Antiņa meklējumi nepārtrūkst

Otrs nepatīkamais faktors ir tas, ka programmu, satura un jēgas meklētāju iekurtā uguntiņa pazuda uz vienīgo un pareizo vadoņu meklētāju dūmu mutuļiem. Nevienās Latvijas vēlēšanās pareizais nācijas glābējs vēl nav meklēts tā, kā līdz šim un vēl nekad partiju līderiem nav bijusi tik ļoti noteicoša loma vēlēšanu iznākumā.

Daļēji tas noteica arī citu partiju neiekļūšanu. To, ko Raivis Zeltīts runā, nesaprot arī viņš pats, kur nu vēl citi. Brāļu Hermaņu teiktais pagaidām izskan tuksnesī – kamēr nedeg skolas un baznīcas, kā Francijā, tikmēr mēs ticam, ka viss būs labi. Par Latvijas Attīstībai līderi visdrīzāk sabiedrība vēl aizvien uzskata Jaunupu, ko viņš pats tā arī nav sapratis visu šo gadu garumā un tas nekādi šai kompānijai nepalīdz. Rosļikovs, aizmūkot uz Baltkrieviju, ieguva «lūzera» statusu un tas arī noteica rezultātu. Gobzema gadījumā līderim pietrūka kāda, kas viņu paceltu augstāk, lai visi ierauga. Bez komandas arī līderis nerullē. Bet tas jau nav visiem jāzina, vai ne? Un ZZS gadījumā stiprā vadoņa mīlētājiem bija jāizvēlas starp Šleseru un Lembergu un Šlesers šoreiz izskatījās jaudīgāk. Sektas un «Saskaņas» rezultātus jau automātiski noteica tas, ka līderu tur nav.

Pamācība - kā nokaut visu

«Vienotības» gadījumā mēs redzam nevis panākumu, bet gan to, kā līderis spēj nokaut visu, kam pieskaras. Partijas prestižu, saejot kopā ar ZZS valdībā. «PRO» vēl bija saprotami – daudziem no «Vienotības» ir izteikta vēlme ienīst sievietes un te kopēja darbība ar «PRO» bija absolūti skaidra – vienādi mērķi vieno. Bet leģitimizēt Lemberga ZZS, kur turklāt Lembergs jau nobālēja Latvijas politikā uz Šlesera fona – tas spēcīgi iesita pa partijas prestižu. Un Evika Siliņa paveica visu, lai pavestu partiju zem kliņķa – nokaut valdību pirms vēlēšanām un pēc tam turpināt uzvesties tā, it kā vēl aizvien pārvaldītu valsti – tas noteikti partijai ļoti «palīdzēja». Vārdu sakot – uz pārējo gaišo Antiņu fona, kas tūlīt Latviju vedīs pareizajā stikla kalnā, Evika nevilka.

Kā "Par!" atkal sevi piekāsa

«PRO» un Nespējnieku armija izcēlās ar to, ka līderu nebija. Paveicas Nespējnieku armijai ar Dombravu, kurš izvilka šo galīgi sašņurkušo grupiņu no miskastes, kur, cik varēja just, visi partijnieki jau redzēja savu vietu, un nolika dienas gaismā, kuru šie sen nebija redzējuši, kā nācijas glābējus. Darbība izdevās, bet, tieši tāpat kā pirms četriem gadiem, partijai nebija ne līdera, ne piedāvājuma un sauciens «Krievi nāk!» iedeva tik, cik iedeva. Savukārt «PRO» pietrūka dūšas izvilkt dienas gaismā kaut vai Eņģeli, kurš staigātu apkārt un sauktu, ka vārdi no «Jūras līdz jūrai» nenozīmē «Nāvi ebrejiem!», bet ka vajadzētu to nozīmēt. «PRO» ļoti veiksmīgi uzrunāja intelektuālo jauniešu un aktīvo ļaužu auditoriju, bet pilnībā savus uzskatus paust atturējās, ar Palestīnas karogiem vairs apkārt nelēkāja un tas arī noteica rezultātu. Lai gan Švinka un Bogustova Zemgales apgabalā bija visvairāk atbalstītie un viņu attieksme pret Izraēlu ir plaši zināma. Šeit jāatzīmē arī «Par!» loma – lai cik šis grupējums nebūtu švakiņš, parasti kādus pāris procentus saviem draugiem piešķīra. Tāpat arī šoreiz ar to pietika, lai «PRO» tiktu Saeimā un «Par!» paliktu tikai ar valsts finansējuma daļu, bet pārējā ziņā tukšā. Bet sistēma nostrādāja arī tagad. Nevajadzēja LA no viņiem savulaik atteikties, lai cik švaki šis dīvainais veidojums neizskatītos. Ir sabiedrības daļa, kas uzskatāmi parādītu nespēju tomēr mīl.

Izvēlas līderi pie varas

Stepaņenko līdera tēlam ir viena robeža, kurai pāri nepārkāpt. Pēdējā brīža informācijas piespēle ļāva uzskatāmi savai auditorijai Latvijā parādīt, kurš te tagad ir Kremļa favorīts, bet šī auditorija tomēr samazinās, savus ziedu laikus piedzīvojot «Saskaņas» vadībā. Tiktoks izcēla saulīte savulaik Rosļikovu, bet pēc četriem gadiem tādu pašu uzrāvienu SV neiedeva. Līdera loma pati par sevi noteica to, ka vairāk nebūs.

Vislielākais cietējs no Evikas Siliņas darbības ir Šlesers, kurš vēl gada sākumā uz viņas fona izskatījās kā nācijas glābējs un absolūtais līderis. Problēma bija tā, ka Siliņa palaida pie varas vēl vienu nācijas glābēju un starp diviem glābējiem, kur viens jau ir pie varas un otrs nav, cilvēki tradicionāli izvēlas to, kurš jau ir pie varas. Krievija neļaus samelot. Tā vienkārši notiek.

Un visbeidzot mums ir nācijas glābējs, kuru visa Latvija ir gaidījusi jau gadus 35. Nu tik būs. Beidzot tas brīdis ir pienācis un ka mūs tagad visus uzvedīs īstajā un pareizajā stikla kalnā. Tas, ka viņam atvēlētajā laikā Kulbergs neko neizdarīja un, ka reāli arī nav ne plāna, ne satura, ne izpratnes, nevienu neapturēja. Nācija beidzot ieraudzīja līderi un tas, ka viņš neko nedarīja un neplāno darīt, latviešus neuztrauc.

Ja spirināsies, atkal ziedosim valsti PRO

Kopvērtējumā varam teikt, ka politiski Latvija ir izglābta. Mēs neesam nokļuvuši Krievijas atbalstītāju rokās. Praktiskajā jomā priekšā stāv Air Baltic likvidācija jeb glābšana nu jau par miljardu eiro, Rail Baltica, lieli infrastruktūras objekti, pieaugošā starptautiskā un iekšējā nestabilitāte, kur «līderim» arī iepriekš nebija plāna, ko ar to darīt.

Potenciālā valdība būs AS – NA – JV, jo Kulbergs arī iepriekš ar NA īpaši nedraudzējās un vēl vienu politisko spēku, kas varētu šo kompāniju atsvērt, viņam vajadzēs. Ja NA spirināsies, var padraudzēties ar PRO – noziedos atkal Latvijas kultūru vai aizsardzību un būs labi.

Kopumā tikai pašā neatkarības sākumā partijai «Latvijas ceļš» bija tāda loma Saeimā, kā tagad Apvienotajam sarakstam. Tas beidzās mums ar «Banka Baltija» un noslēdzās ar 1998. gada krīzi un nepārtraukto nācijas glābēju Godmani, kuram bija iekšā katru reizi atnākt un pateikt, ka viss ir jāgriež, pa ne īpaši skatoties, vai griež taukus vai plaušas. Kas mūs glābs 2032. gadā – ej nu tagad pasaki. Varbūt jau vairs arī neglābs.

Valsts bez nākotnes

Kopumā Latvijai vēlēšanu iznākums nav pozitīvs, lai arī jāatzīst, ka neko labāku gaidīt nevarēja. Politiskie spēki, kas iestājās par valsts glābšanu un demogrāfiju, izrādījās sabiedrībai diezgan nevajadzīgi. Kam vajag bērnus, ja var glābt valsti? Teorētiski varētu priecāties, ka NA būs valdībā, bet Nespējnieku apvienība arī iepriekš ir demonstrējusi, ka tikai tāpēc, lai būtu valdībā, ziedos jebkurus principus un programmas punktus un diez vai Kulbergs tagad kā prioritāti Jaunās Vienotības sacaurumotajā budžetā izvēlēsies māmiņu atbalstu un nākotnes demogrāfiju. Īslaicīgi valsts ir glābta, bet ilglaicīgā skatījumā sabrukums turpināsies.