Veneti – Adrijas jūras pirāti

Stāstu par senajiem baltiem sāksim ar venetiem, jo par viņiem ir visvairāk ziņu. Protams, ka vēsturnieki venetus sauc par slāviem, jo 14. gadsimtā venetu zemēs dzīvo slāvi. Lai arī veneti tur dzīvoja vēl pirms slāviem, tātad viņi ir slāvi. Tas viss ir tik loģiski, ka mēģināsim tomēr sākt no daudz senākiem laikiem.

Un tātad – pirms vendiem prūšu teritorijās pie Baltijas jūras un Polijas pašreizējā teritorijā dzīvoja veneti. Pēc oficiālās vēstures viedokļa, tie, protams, nav vendi. Nu nekādas saistības. Nu tiešām – kas varētu iedomāties, ka ir kāda saistība starp vārdiem veneti, venedi, vandāļi, vendi utt. Nu vienkārši dažādos laika periodos dzīvoja vienā vietā. Nu gadās, ziniet.

Vārdu sakot – ir mums Vistulas Veneti, kas dzīvoja pie Vistulas upes Polijā. Viņus arī visi labprāt sauc par slāviem, lai arī tie paši saka, ka slāvi šeit parādās no 5. gadsimta. Dažiem tāpēc tās ir vienkārši indoeiropiešu cilts, kas atšķiras no ģermāņiem (interesanti, kuriem – ķeltiem vai skandināviem? To gan romieši īsti nepasaka) un no sarmātiem, lai arī Ptolemajs (nu, kaut kāds Ptolemajs, fu viņu) apraksta to kā Sarmātijas daļu. Un vēl nosauc Baltijas jūru par Venedu jūru. Vēl kaut kāds romietis Tacits (atkal kaut kāds plebejs gan jau! Visi viņi tur plebeji!) arī saka, ka venedi esot līdzīgākie sarmātiem un dzīvo blakus fenniem. Kas tie tādi varētu būt? Nē, pat idejas nenāk prātā. Šie abi ir 1. un 2. gadsimta pētnieki, ja nu kas, kas nozīmē, ka vismaz ap mūsu ēras sākumu venedi tur jau dzīvo.

Atkal Ērmanītis

Tālāk loģika tikai aug un aug. Jordans saka, ka veneti apdzīvo lielu teritoriju ap Vistulu un esot sklavēnu senči. Kas ir sklavēni? Protams, ka slāvi. Jā, 5. gadsimts vēl ir tikai priekšā un tālu priekšā, bet protams, ka tie ir slāvi. Jo veneti taču ir slāvi un tas nekas, ka viņi tur parādījās pustūkstoti gadu agrāk, nekā pirmie slāvi. Pašlaik sklavēnus noliksim pie malas, bet paturiet viņus prātā. Vai nu tepat par to uzrakstīšu, vai atsevišķā stāstā. Tas, kas jāatceras – pie Bizantijas robežām 5. gadsimtā atrodas sklavēni un antesi, kas paši saka, ka viņi esot cēlušies no venediem un tāpēc vēsturnieki saka, ka viņi ir slāvi. Varu atkārtot – neapšaubāma loģika. Vislabāk man patīk, ka atzīmē, ka to ir teicis tikai Jordans. Varētu domāt, ka ir vēl kāds, kurš par to visu ir stāstījis un atzīmējis, ka pats ir tiešais gotu pēctecis.

Tālāk vēl labāk – izrādās, ka visu šo varzu savulaik ir pārvaldījis mums labi zināmais Ērmanītis. Kas nozīmē, ka viņi jau eksistēja 3. gadsimtā.

Ir mums tāda «Tabula Peutingeriana». Būšu godīgs – man vakarā smadzenes nepavilka, lai tur saprastu, kas ir kas. Bet vēsturnieki saka, ka tur esot gan Venedi, gan Sarmātu Venedi gar Baltijas jūru. Oficiāli tā it kā ir 13. gadsimta karte, kas kopēta no 5. gadsimta kartes, kura savukārt esot sastādīta pēc informācijas, kas bija zināma ap gadu tūkstošu miju mūsu ēras sākumā.

Vārdu sakot – ir skaidrs, ka ir venedi vai veneti un viņi ir praktiski tas pats, kas sarmāti vai tuvu sarmātiem. Visi mēģinājumi saistīt ar slāviem izskatās ļoti smieklīgi – nav ne mazākā pamata. Arheologi apliecina, ka tā bija dzelzs laikmeta kultūra, kas šajā gadījumā arī ir loģiski – kamēr Latvijā ap to laiku vēl aizvien valda bronza ar ievestajiem dzelzs rīkiem, tikmēr tur jau ir dzelzs laikmets. Tacits īpaši uzsver, ka viņi runā valodā, kas nav saistīta ar ģermāņu valodām.

Par to, ko tajā lapā raksta modernie vēsturnieki, pat neizteikšos. Par loģiku jau iepriekš runāju. Tās tur nav. Vienīgais, ko viņi mēģina saprast – vai tie bija protoslāvi vai nebija?

Vandālija, vendi un Sarmātija

Kas notiek, ja kāds dzīvo kādā zemē vismaz sešus gadsimtus, bet visdrīzāk arī ilgāk? Visdrīzāk šī zeme iegūst šīs tautas nosaukumu un saglabā vēl ilgi. Skitiju tā sauca vēl aizvadītā gadu tūkstoša vidū divus tūkstošus gadus pēc tam, ka paši skiti tur vairs nebūt nevaldīja. Tā arī ar venetiem – zeme ieguva vendu nosaukumu, tāpat kā 16. gadsimta kartēs parādās pie Baltijas jūras Vandālija un Sarmātija – kādas tautas dzīvoja, tā arī vietas nosauca. Turklāt ir aizdomas, kas viduslaikos īpašu starpību starp slāviem un baltiem rietumos neviens neredzēja – abi runā ne visai saprotamā valodā, abiem ir viena un tā pati reliģija, abiem ir tautas, kas izceļas ar jāšanas prasmēm un abi ģērbjas apmēram vienādi. Un «slavenie», ar kuriem nācās runāt, bija gan slāviem, gan baltiem. Tur vēl liels jautājums, cik lielā mērā «slaveno» tautas sākumā tiešām bija slāvi un cik balti. Tur tālāk tekstā arī parādās norāde uz to, ka lingvisti nesaskata senajiem slāviem tiešu saistību ar jūru, kamēr baltu gadījumā gan vandāļi, gan sarmāti tieši izcēlās ar laupīšanas karagājieniem jūrā.

Pirātiem nav miera!

Ja jums liekas, ka vēsturiski loģiskais marasms šajā stāstā ir sasniedzis griestus, tad tā nav, jo arī Eiropā ir savs stāsts par pareizajiem zemgaļiem. Nu, jūs atcerieties to sistēmu, kad «zemgaļi» ienāca Vidzemē 5. gadsimtā un zemgaļi viņi bija tāpēc, ka no Vidzemes viņi ienāca Zemgalē 8. gadsimtā. Jā, tieši tas mūsdienu vēstures loģikā nozīmē, ka viņi bija zemgaļi. Tā mums ir tāda lieta, kā Adriatikas Veneti, kas pie Adrijas jūras dzīvo jau no 2. gadsimta. Atceramies – mums nav tieši zināms, kad veneti ienāca Polijā, bet no tā, ka 2. gadsimtā pirms mūsu ēras veneti dzīvoja pie Adrijas jūras, ir vēsturnieki, kas ir pārliecināti, ka no turienes daļa no viņiem pārcēlās uz Poliju. Esmu ar mieru visam piekrist, bet parādiet man to cilti, kas labprātīgi no dienvidiem pārceļas uz ziemeļiem? Kaut kā visā tajā invāziju vēsturē tādus atrast ir ļoti grūti. Var jau būt, ka romieši viņus tā piespieda, ka cilts pārcēlās uz ziemeļiem, bet nekādas konkrētas informācijas par to nav, lai arī jau no pirmā gadu tūkstoša sākuma romieši diezgan centīgi seko migrācijai, kas notiek viņu kontroles teritorijā. 

By Iron_Age_Italy.png: User:Dbachmannderivative work: Ewan ar borntranslator: Manlleus (ca) - Iron_Age_Italy.png, CC BY-SA 3.0, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=8238924

Ierodas viņi pašreizējā Venēcijas reģionā apmēram 5. gadsimtā pirms mūsu ēras (tur jau Roma valda, ja kas) un asimilējas apmēram 1. gadsimtā mūsu ērā. Jau Herodots runā par Ilīrijas enetiem. Atstāja aiz sevis venēciešu valodu, kas gan ir romiešu dialekts. Vai tur ir kas no baltiem – to es nepateikšu. Problēma ir tāda, ka grieķi šo reģionu nosauca par Illīriju viņiem vien zināmu iemeslu dēļ un tautas par īllīriešiem. Arheoloģija šajā gadījumā uzrādot diezgan konkrētus reģionus, kas kalnainā apvidū ir normāli – tur grupas bieži eksistēja nošķirti viena no otras. Tā kā par Adriatikas venetiem varam runāt jau vismaz no 5. gadsimta pirms mūsu ēras – līdzīgi kā par sarmātiem, kas nāca skitu vietā.

Pie baltiskiem nosaukumiem Ilīrijas reģionā var pieskaitīt Neretvas upi, kā arī Filipa II sakauto Bardili, Ilīrijas valdnieku. Ir tautu nosaukumi – ardeji, tribali un grabeji, kurus vada Graboss. Vēlāk minēts karalis Agrons un aprakstīts, ka karotāji šamējie bijuši varen prasmīgi. Argonu tronī nomainīja viņa sieva Teuta. Vēlāk 2. gadsimtā pirms mūsu ēras gan parādās izteikti grieķu valdnieku vārdi. Vēlāk grieķus nomaina divi valdnieki Bato.

Teorētiski tas būtu viss, bet realitātē visu Romas impērijas laiku pa jūrām siroja pirāti no Illīrijas, tā kā kā tur īsti tas beidzās, par to vēsture daļu noklusē. Vēsturnieki viņus apraksta kā garus, kareivīgus un spēcīgus, kā arī atzīmē, ka dižciltīgie nēsāja bronzas kaklariņķus ap kaklu. «Gari un spēcīgi, vienmēr gatavi cīņai un briesmām, bet lēnprātīgi.» Neko neatgādina?

Vairāk neko par to nepateikšu. Izņemot to, ka uz dienvidiem Pannonijas apgabalā dzīvojuši leģendārie mazaji.

Turpinot tēmu – jau viduslaikos avārus virzienā uz ziemeļiem apstādina vendi kopā ar huņņiem, kas uzauguši jau pie vendiem. Tāpēc nākamais raksts būs jau par vendiem – potenciāli absolūti visdižciltīgāko baltu cilti. Tāpat kā pārējās – varbūt par daudz dižciltīgu.

Cēla kaut ko uz ūdens? Nē, nav ne jausmas. 

Visbeidzot parunāsim nedaudz par Venēciju. Pilsēta esot radusies jau apmēram 10. gadsimtus pirms mūsu ēras. Pamatojuma gan šim paziņojumam vispār nav. Apmēram ir skaidrs, ka pilsētu uzcēla ļautiņi, kas prata meistarot visādas koka būves ne pārāk dziļos ūdeņos un tas notika kaut kad pirms mūsu ēras. (Diez, kaut ko atgādina? Nē, nevaru iedomāties.)

By Edgars Šulcs - Paša darbs, CC BY-SA 4.0, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=51153141

Juku laikos izrādījās grūti pieejama un grūti iekarojama (kā daudzas citas normālas tā laika pilsētas, ja kas, un ne tikai uz ūdens) un tāpēc kļuva gana populāra un ļoti apdzīvota. Tas arī viss.  

Kartē ir vērts pievērst uzmanību venedu potenciālajai vietai un sarmātiem. Par vandāļiem un vadiļiem mēs jau runājām. Rugī varētu būt vietējā tauta, bet gepidi un gutoņi izskatās cieši saistīti ar venediem un dzīvo teritorijās, kuras atzīmē kā venedu. 

By Andrein - File:Roman_Empire_125.svg at the English Wikipedia, Public Domain, https://commons.wikimedia.org/w/index.php?curid=6059602