Viss jaunais ir labi piemirsts vecais

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc radīju ideju par Tautas varas kopienu, ir tas it kā nenozīmīgais fakts, ka, ja jūs balsojat par sponsoru partijām, tad jums patiesībā nav īsti ne jausmas, par ko jūs patiesībā balsojat. Un par to liecina arī viens labi vecs raksts, kuru nesen atkal izvilka dienas gaismā. 

Saite ir šeit - https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kaut-kads-lakucs-10592046

Un raksts saucas "Kaut kāds Lakučs". Galvenā morāle - kad tiesu varas kalpiem, izrādās, ir jāzina īstie partiju pārstāvji, kurus aiztikt nedrīkst. Jo šķietami mazu firmu saimnieks var izrādīties par kaut ko tik svarīgu, ka pat iedomāties nevar. "Un piepeši izrādās, ka šis bezpartijiskais Lakučs, kam pieder pasīka sia, kas šiverē ap muitām un ar tranzītiem, ir tik milzīgi svarīgs politiķis, ka no viņa atkarīgs valdības liktenis un valsts stabilitāte. Pats TB/LNNK vadonis Grīnblats, štrunts par svētkiem, nāk un paziņo, ka šamā aizturēšana esot mēģinājums «destabilizēt situāciju», izskatoties pēc «politiskā pasūtījuma pildīšanas» un pasūtītāji esot cerējuši uz koalīcijas partiju attiecību saasināšanos un iespējamām izmaiņām valdībā. Bet minētais Krasts piedraud, ka «politiskais spiediens pret Lakuču» varētu izsaukt «politisku pretspiedienu»."

Tālāk par 1999. gada notikumiem visu katrs pats var izlasīt, bet galvenais citāts šajā rakstā tomēr ir šis. Aivars Ozoliņš - zināmā mērā unikāli, ka tieši šis Ozoliņš - raksta: "Varbūt mūsu tiesību sargātājiem būtu laiks izpētīt gan šā finansējuma avotus, gan tā iegūšanas metodes, ko pat dažs tēvzemietis atzīst par apšaubāmām un grūti pieņemamām. Ne tikai TB/LNNK vēlētājiem, kas balso par politiķu sarakstu, bet beigās izrādās nobalsojuši par nezin kādu Lakuču, kas rausta un dancina ievēlētos politiķus, - ikvienam šīs valsts iedzīvotājam jābūt saprotamiem tiem principiem un mehānismiem, kuri darbina valsts politiku un var ietekmēt valdības stabilitāti."

Jā, tā ir tieši viena no vislielākajām sponsoru partiju problēmām - tu patiesībā nekad īsti nezini, par ko tu balso un kā intereses šis grupējums pārstāv. Un tā mēs vēl aizvien kopš 1999. gada ejam uz vēlēšanām un turpinām melot paši sev, ka zinām, par ko mēs balsojam. 

Un ja nu kādam likās dīvaini, ka cilā tik vecu notikumu - stāsts izpeldēja saistībā ar slaveno 220 miljonus eiro vērto līgumu par pārtikas piegādi Nacionālo bruņotajiem spēkiem. Kas tur un kā - pačekojiet paši. 

Attēls - Denis Novikov/Getty Images