Lasot kārtējo reizi twitter.com slavas dziesmas mūsu valdībai un, galvenais, ministrei Ilzei Viņķelei par to, cik efektīva krīzes menedžere ir kundze, rodas dusmas. Un tad vēl uguntiņu piemet tie, kas pārmet kritiķiem - kur tad jūs iepriekš bijāt, kāpēc nerunājāt, neko neteicāt? Bet varbūt tāpēc, ka veselības ministrija solīja saukt policiju, ja...

Gribējās tomēr dalīties savās domās par gaidāmo novadu reformu. Man ir pilnīga pārliecība, ka arī gaidāmais formāts nav risinājums. Realitātē normāls modelis būtu 10 novadi vienādās tiesībās un Rīgas novads ar tādu atbildību, kā parastiem diviem novadiem. Pievienoto karti var skatīti pielikumā.

Nebiju domājis rakstīt - ne tāpēc, ka nebūtu par ko, bet vienkārši nav laika. Tomēr pēdējais gājiens Rīgas domē ar fiktīvajām darbavietām lika apsēsties un uzrakstīt. Jo saprotu, ka cilvēki vēl nemaz reāli nav sapratuši, cik ļoti ir apkrāpti.

Jāatzīst, ka šī gada Saeimas priekšvēlēšanu kampaņa ir ļoti pamācoša. Tiesa, ja sekoja iepriekšējām, daudz pārsteigumiem nevajadzēja būt, bet tomēr ir kas pavisam jauns arī. Un tad nu par punktiem.

Par Saeimas galvenajām intrigām tā kā būtu uzrakstīts. Jā, jā, galvenās intrigas būs deputātu čupošanās, jo viss pārējais būs tukšs teātris - šajā Saeimā labas izmaiņas valstī nesagaidīsim.

Man ļoti patīk šī gada Saeimas vēlēšanas. Par to, cik vienkārši un prasti var piemānīt vismaz 20 procentus vēlētāju, parunāsim citu reizi, bet tagad - par interesantajām deputātu kustības intrigām, kas mūs sagaida. Šoreiz gan tikai par Zemgales novadu. Nav vēlēšanās iedziļināties citos datos no rīta, bet arī ar to būs gana labi.

Pašam zināmā mērā ir sajūta, ka šis raksts ir ne viena vien iepriekšējā teksta atkārtošanās. Tomēr solītam makā jākrīt un te būs manas pārdomas par Sandras Veinbergas rakstu «Konfektes ar siļķi jeb karš pret žurnālistiem».