Gribējās tomēr dalīties savās domās par gaidāmo novadu reformu. Man ir pilnīga pārliecība, ka arī gaidāmais formāts nav risinājums. Realitātē normāls modelis būtu 10 novadi vienādās tiesībās un Rīgas novads ar tādu atbildību, kā parastiem diviem novadiem. Pievienoto karti var skatīti pielikumā.

Nebiju domājis rakstīt - ne tāpēc, ka nebūtu par ko, bet vienkārši nav laika. Tomēr pēdējais gājiens Rīgas domē ar fiktīvajām darbavietām lika apsēsties un uzrakstīt. Jo saprotu, ka cilvēki vēl nemaz reāli nav sapratuši, cik ļoti ir apkrāpti.

Man ļoti patīk šī gada Saeimas vēlēšanas. Par to, cik vienkārši un prasti var piemānīt vismaz 20 procentus vēlētāju, parunāsim citu reizi, bet tagad - par interesantajām deputātu kustības intrigām, kas mūs sagaida. Šoreiz gan tikai par Zemgales novadu. Nav vēlēšanās iedziļināties citos datos no rīta, bet arī ar to būs gana labi.

Par Saeimas galvenajām intrigām tā kā būtu uzrakstīts. Jā, jā, galvenās intrigas būs deputātu čupošanās, jo viss pārējais būs tukšs teātris - šajā Saeimā labas izmaiņas valstī nesagaidīsim.

Jāatzīst, ka šī gada Saeimas priekšvēlēšanu kampaņa ir ļoti pamācoša. Tiesa, ja sekoja iepriekšējām, daudz pārsteigumiem nevajadzēja būt, bet tomēr ir kas pavisam jauns arī. Un tad nu par punktiem.

Pašam zināmā mērā ir sajūta, ka šis raksts ir ne viena vien iepriekšējā teksta atkārtošanās. Tomēr solītam makā jākrīt un te būs manas pārdomas par Sandras Veinbergas rakstu «Konfektes ar siļķi jeb karš pret žurnālistiem».

Šoreiz klasiskais piemērs, kāpēc vajag jauna tipa partiju. Ziniet, to klasisko pārliecību, ka nāks mesija un visus izglābs. Izrādās, es šo ideju neesmu izdomājis un vesela kaudze vēlētāji meklē šo mesiju un ir ļoti vīlušies, ja viņš, izrādās, kaut kā neatbilst. Interesanti, ka uz katrām vēlēšanām meklē jaunu mesiju, bet tā jau laikam ir mūsu pašu...