Piedaloties interneta diskusijās, radās sajūta, ka ir vesela kaudze cilvēku, kas vēlas kaut ko darīt valsts labā, tai pat laikā nespējot iedomāties reālu veidu, kā to paveikt. Atmetīsim šajā saistībā ideju par vardarbīgu varas gāšanu kaut vai tāpēc, ka pašreizējiem gāzējiem pat nav programmas, ko pēc tam darīt.

Turpinot tēmu par godīgiem nodokļiem, gribētos piedāvāt ideju arī par godīgām algām un atalgojumu. Uzreiz gribu atzīmēt - lai arī valsts pārvaldē ir jārēķinās, ka speciālistu darbu var ietekmēt tirgus sektora atalgojuma izmaiņas, tomēr privātā sektora algu noteikšanas sistēma nekādā veidā nevar pilnvērtīgi veidot arī valsts atalgojuma sistēmu.

Vērtējot pašreizējo situāciju nodokļu jomā, man personīgi gribas teikt tikai vienu vārdu - vājprāts. Turklāt varbūt ne tik daudz nodokļu apjoma ziņā, cik saistībā ar to, kā šajā sistēmā cenšas neparādīt patiesās summas, ko saņem valsts. Viena desmitā daļa, ko savulaik saņēma baznīca un kunga daļa no zemniekiem nav salīdzināma ar to apjomu, ko...

Piedodiet nu man, dārgie latvieši, bet klasiskās vēlmes, ko pieprasāt no deputātiem, man jau kādu laiku vienkārši riebjas. Prasa, lai deputāti kaut ko darītu ceļu labā, satiksmes labā, izglītības labā un tā tālāk. Praksē - nepaprasa neko un pēc tam apvainojas - maitas deputāti, neko neizpildīja.

Virsrakstā minētais teiciens ar katru dienu vairāk atklājas politiķu darbībā. Kā, no vienas puses, nepateikt melus, bet, no otras puses, pastāstīt visu tā, ka pat to, kas netiek pateikts, pat par lieliem meliem nevar saukt?! Tā ir katastrofa.