Alerģija pret muldoņām

Kopš publicēju ideju par tautas varas partiju, esmu piedalījies daudzās interneta diskusijās - gan saistītās ar manu ideju, gan tādās, kuru autori pretendē uz vienīgo un īsto patiesību, kas tikai viņiem zināma. Rezultāts - izskatās, ka man ir izveidojusies alerģija pret muldoņām.

Sākumā tas izpaudās vienkārši - nepārtrauktā nejēdzīgā kritika mani kņudināja un vēdināja vaicāt - kas būtu jāmaina, kas jāpārdomā. Pamazām nonācu līdz tai alerģijas stadijai, kuras dēļ mani liela daļa interneta «viedo» ir bloķējuši - es atbildei uz «viedajām» atklāsmēm prasīju: «Ko darīt?» Lielāko daļu «tautas pārstāvju» mans jautājums apvainoja līdz sirds dziļumiem. Ne jau tāpēc, ka tas būtu slikts vai vēl kaut kāds, bet gan tāpēc, ka es, neizglītotās un dumjās tautas pārstāvis mēģināju panākt, lai «dieva vietnieks» uz zemes virsas, izredzētais, sāktu stāstīt kaut kādam prastam «bauram», ko tagad darīt. Mūsu, prasto bauru uzdevums, ir uzticēties viņiem, «tautas glābējiem», nevis sākt te tagad prasīt konkrētas lietas. Tas ir pārāk sarežģīti priekš mūsu dumjajiem prātiem. Tad, kad šī persona vēlēšanu, varas pārņemšanas jeb kaut kādā brīnumainā veidā (kā prāto tikt pie varas tie, kas neplāno veidot nekādas partijas, nedz citas organizācijas, bet par varu sapņo) būs tikusi pie varas, tad viņa novērsīs visas nepilnības. Bet līdz tam taču neies dalīties ar šiem ļoti svarīgajiem plāniem ar prastiem bauriem. Galvenais, izrādās, ir viņiem ticēt, bet man ar to lietu ir ļoti švaki.

Kamēr tas skāra interneta vidi, es vēl samierinājies. Bet tad ieslīgu praktiski depresijā, jo sapratu, ka to pašu esmu gatavs prasīt arī reāliem deputātiem. Gadījās nedaudz pasēdēt sava novada domes sēdē un visu laiku bija tāda sajūta, ka zobs sāpētu. No «godājamo» deputātu vidus - nekādu reālu ierosinājumu, analīzes, plānu. Galvenais - tagad kaut ko saķert, sagrābt, izglābt, gan jau pēc tam būs labi. Vairāk nekā desmit «tautas kalpu» vidū tikai viena deputāte, kas reāli paņēmusi dokumentus, izvērtējusi situāciju un nospraudusi mērķus, kas būtu jāpilda. Diemžēl kārtējā saucēja balss tuksnesī - gandrīz visi pārējie pacēla rociņas tā, kā teica.

Pagājušajā gadā rīkoju tikšanos ar deputātiem. Skatījos «apgarotajās» sejās un cerēju, ka varbūt kaut kas no tikšanās tēmas nonāks līdz viņu saprātam, radīsies kādi plāni, idejas. Sasodīts, cik es biju naivs.

Nesen internetā saņēmu vairākas ziņas no organizācijām, kuras pēc tuvākas izpētes izrādījās diezgan mistiskas. Katrā ziņā arī internetā ir ļoti daudz tādu, kas mēģina iestāstīt, ka izveidota organizācija, kurai ar varas struktūrām nav nekāda sakara, ar savu nosodījumu un ierosinājumiem spēs ietekmēt Saeimu. Tagad dažas tādas pieteiktas publiski un mēģina ar diezgan nesakarīgiem video un tekstu aicinājumiem iestāstīt, ka cilvēku dalība šajos veidojumos glābs Latviju. Kad saņēmu pirmo šādu vēstuli, nesapratu, kāpēc tāda nepatika. Pēc pārējām sapratu - atkal alerģija strādā.

Dzīvot kļuvis grūtāk. Pilnīgi nopietni - kad dzirdu kārtējo Ministru prezidentes murgojumu LNT 900 sekundēs, kaukt gribās. Nepārtraukti pozitīvie stāsti no VID un Valdības puses liek saviebties. Ažiotāža ap sarunām par to, kas būs valsts prezidents un cik nozīmīgs būs lēmums rada mazu nepatiku pret jebkuru, kurš šo jautājumu cilā. Par «patiesības nesējiem» nemaz nerunāsim - viņus mana alerģija nostāda tik neērtā dzīves uztveres stāvoklī, ka cenšos pēdējā laikā no šīm personām izbēgt.

Tā nu arī dzīvoju. Vēl aizvien cerot, ka latvieši tomēr kaut kad izvēlēsies sākt kaut ko darīt, nevis turpinās gaudot, vaimanāt un žēloties. Un lolot kaut kādas mistiskas cerības, ka deputātiem interesē cilvēku likteņi un nevis savi maciņi.

Foto no realnswag.fr

Par āderēm, āderēm un āderēm

Vispār jau laikam vajadzēja paklusēt, bet ir viena problēma - nepatīk draņķīga žurnālistika. Un Aizliegtā paņēmiena raidījums par āderēm tāds bija - draņķīga žurnālistika.

Ziniet, ir tāds moments, kad ar vienu vārdu var saprast dažādas lietas, turklāt tas ir tīri atkarīgs no interpretācijas. Tāpēc šoreiz es vēlējos uzrakstīt par trīs lietām, ko katrs no mums sauc par āderēm. Divas no tām varbūt ir vienas un tās pašas, bet varbūt arī nav.

Tās pirmās āderes ir tās mistiskās, kuras meklēja raidījumā, kuras dara pāri cilvēkiem un tā tālāk. Viņas meklē ģeniāli eksperti, kas par to prasa naudu. Ja raidījums būtu veltīts šarlatānu atmaskošanai, es tikai priecātos, bet raidījuma vadītāju vēstījums bija tāds, ka āderu nemaz nav.

Ja par mistiskajām āderēm un to sekām man nav daudz ko teikt, tad par pārējām divām lietām gan nevaru pateikt, ka tās neeksistē. Lai gan bija interesanti palasīt «zinātnieku» teikto, ka ūdens plūsmas zem zemes nemaz neesot. To saka pat neskatoties uz to, ka ir atrastas pazemes upes un strauti.Mums stāsta, ka esot tikai tādi zemes slāņi, pa kuriem pārvietojas mitrums. Nu redz, ir gan raidījumā, gan arī dzīvē tāds stāsts, turklāt ar skaidru norādi, ka arī mūsdienās āderu meklēšana var noderēt. Gan vietā, kur raidījumā meklēja, gan manās mājās tas ūdens slānis apmēram 20 - 25 metru dziļumā, ar stipri dzelžainu ūdeni un satur spēcīgu piesārņojumu. Vajag attīrīšanas iekārtas - uzreiz varu pateikt, ka man tāme par ierīkošanu bija 2000 eiro un gadā 800 eiro attīrīšanas sistēmu uzkopšana. Un tad tepat netālu, kalnā, 10 metru augstāk, ir apmēram 5 metru dziļa aka ar tīru, skaidru ūdeni. Rakta pirms 2. pasaules kara. Vēl citur kalnā, arī apmēram 10 metrus augstāk, ieurba 18 metrus un ir tīrs ūdens. Kam ir vēlēšanās, tas paralēles sapratīs.

Un tagad trešās āderes - tās pašas, uz kurām griežas antenas. Man saka - tev nav pierādījumu, ka tās ir āderes. Tak man vienalga, kā jūs to nosaucat, bet uz tām antenas griežas. Uz šo āderu krustpunktiem aug lieli koki vai koku puduri. Vasarā uz āderēm mīl dejot mušiņu mākoņi. Ir āderes, kuru virzienā izmisīgi noliecas koki. Ir āderes, uz kurām slikti aug zāle un kur vasarā zālājs īpaši izkalst. Es neesmu drošs, ka tur visur apakšā ir ūdens, jo nevienā no vietām, kur antenas man griežas, neko neesmu racis.

Un jā - uz ūdens caurulēm un meliorācijas sistēmām antenas arī griežas. Es pats esmu saspiedis rokās antenas, cik vien cieši var, man draugi ir turējuši rokas - antenas griežas. Un man vienalga, kā to sauc un ka fiziķi saka, ka nekas tāds neeksistē - antenas griežas. Lai ko teiktu fiziķi, ģeologi, ķīmiķi, lai kā man stāstītu, ka zinātniski tas nav pierādīts - tās griežas.

Un par mītisko krustpunktu - tur nekā īpaša nav. Pilnīgi nekā īpaša. Vienkārši, ja zem zemes iet divas ūdens straumes, tad ir vērts rakt uz krustpunkta, jo tad ir skaidrs, ka uzraks no divām āderēm to, kas ir vistuvāk virszemei. Citādi iznāks kā manā pagalmā - raka uz vienas plūsmas, līdz pēc pieciem metriem uzdūrās uz klints un ar to arī rakšana beidzās - līdz ūdenim netikām. Tāpēc krustpunkts nav nedz mistisks, nedz kāds citādāks - tā ir vienkārši racionāla iespēja no divām āderēm garantēti aizrakties līdz tai, kura ir vistuvāk zemes virsmai. Automātiski - garantēts lētākais risinājums.

Ziniet, reālāk bija savulaik nenoticēt Galilejam, nekā paziņot, ka āderu nav. Jo to, ka antenas griežas, pat noliegt nevar - tu vienkārši stāvi un uz to skaties. Bez jebkādiem zinātniskiem aprēķiniem. Un tas, ka mūsdienu zinātnieki tik pārliecinoši pasludina āderu neesamību, diemžēl neko labu neliecina par zinātni. Un reizē arī par mūsdienu žurnālistiku.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/aizliegta-panemiena-eksperiments-cetri-rikstnieki-katram-sava-versija-par-aderu-krustpunktiem.a348376/

2020. gada 27. februāris. 

Facebook cenzūra

Ņemot vērā to, ka jau otro reizi esmu saņēmis no Facebook pārmetumus par to, ka publicēju informāciju, kas neatbilst viņu informatīvajai politikai un attiecīgi var ietekmēt manas iespējas publicēt informāciju portālā, attiecīgi informēju, ka vairs nepublicēšu informāciju savā laikā joslā, nekomentēšu un ne ar ko nedalīšos. Iemesls ir vienkāršs - Facebook vadu vairākas biznesa lapas, kur tomēr ir ļoti svarīgi, lai es informāciju varu publicēt.

Kā jau iepriekš minēju, tas, kas šeit notiek, jau ir atklāts marasms. Prieks, ka jums ir paveicies un jūs šādas darbības nav skārušas. Es vairs neesmu drošs, ka katrs mans komentārs vai pārpublikācija kādam neliksies savāda, tāpēc uzskatu, ka labāk vienkārši ignorēšu un īstenošu tikai to, kas man ir nepieciešams darba vajadzībām.

Lai saprastu, kāpēc neesmu drošs ne par ko, aprakstīšu situācijas, kas Facebook likās nepieņemamas. Tikko padalījos ar Gebelsa teikto. Nezinu, vai tiešām viņa teikto, vai sacerētu, bet ļoti precīzu aprakstu par to, kas gaidīja ikvienu, kas cīnījās par kaut ko sadarbībā ar Hitlera nacistiem. Facebook mani brīdināja, ka es publicēju informāciju, kas neatbilst viņu politikai. Tātad, ja es publicēju informāciju, kas brīdina par to, cik drausmīgs bija nacisms un kas mūs gaidītu, ja nacisms uzvarētu, es darbojos ne tā, kā grib Facebook.

Tā ir otrā reize, kad Facebook man norāda, ka es publicēju informāciju, kas neatbilst viņu politikai. Pirmā reize bija tad, ka agresīvai vatņicai es norādīju, ka viņu solītais, ko viņi plāno izdarīt ar cilvēkiem, atgriezīsies pret viņiem pašiem. Tad Facebook apvainojās, ka es vatņicu apvainoju. Kā jau teicu - nu ģeniāls sociālo tīklu portāls.

Foto no https://www.welivesecurity.com/2014/04/22/facebook-android-bank/