Visi raksti

Nebija mērķis šodien kaut ko rakstīt, bet tik daudzi plātās ar stambulisma panākumiem, ka vienkārši jau apnika. Tāpēc paņēmu divus avotus, kur ir uzsvērti stambulisma panākumi un paskatījos - kas tur ir un ko viņi grib panākt.

Ir tie, kas visu cenšas izdarīt «pareizi». Tas, ka procesā cieš loģika un elementāra cilvēcības izpratne, «pareizā» veicējus neuztrauc. Galvenais ir visu izdarīt pareizi un Bauskas novada pašvaldības vadība atkal visu izdarīja «pareizi». Pat ar uzslavu «pareizi».

Negaidīti paskumjš stāsts sanāk šoreiz. Ir mums tāda partija "Austošā Saule", kas uz pēdējā laika marasma fona ir gandrīz vai pēdējā cerība uz labāku nākotni. Un ir mums partijā tāds Raivis Zeltīts - cerams, ka nākotnē partijā ieņems to pašu vietu, ko Jānis Dombrava - labi skan, lai skan un sēž.

Ir vārds, kuru mēs atcerēsimies - Naoko. Ne tāpēc, ka viņa ir kaut kas absolūti īpašs, fantastisks un tamlīdzīgi. Bet tāpēc, ka viņa bija pirmā pēc Alekseja Navaļnija nāves, kas iznāca pie publikas un atgādināja, ka kaut kad atkal skanēs "Gulbju ezers".

Ja kādam ir aizmirsies, ko es pirms lielajām fanu runām par to, kā Tramps tūlīt noslēgs mieru ar Asiņaino Punduri, rakstīju, tad var paskatīties Reālās politikas sadaļā. Tagad nāksies atkārtot apmēram to pašu. Miera nebūs.

Gatavojoties šim tekstam sapratu, ka man ir jāveido jauna nodaļa savā blogā "Civilizācija". Lai arī stāsta sākums bija klasisks un vienkāršs - kārtējais krievu valodas fantāzijas romāns ļoti labi pauda savu viedokli par mūsdienu notikumiem.

You have surely heard stories about how feminists fight patriarchy and how they defeat patriarchy. Of course, these are another complete lie. Patriarchy and matriarchy are clan systems, where the only difference is who is in charge of the clan. But feminists in this story are victims of clans, who practically offer themselves for exploitation.

Ģenētiskie pētījumi pašlaik uzdod vairāk jautājumus. Nevar teikt, ka tie nedod atbildes, bet tās pavisam noteikti nav tādas, kādas patiktu oficiālajai vēsturei un arī man tie rada ļoti daudz jautājumu.

Pēc tam, kad es ne visai glaimojoši izteicos par ģenētiskajiem pētījumiem, man tā kā nejauši iebāza degunā, ka nav tik traģiski. Iebāza degunā gan ar mērķi parādīt, cik ļoti es no tā visa neko nejēdzu, bet beigās, kā parasti tas sanāk "oficiālās" vēstures pārstāvjiem, viss sanāca tieši otrādi.

Klausījos es šodien Vladimiru Milovu un saklausīju man mīļos skaitļus. Un tad nodomāju - es tagad apmēram zinu, kā vada sankciju un idiotu plosīto Krieviju. Jautājums - kā uz šī fona izskatās "Vienotības" gandrīz jau 20 gadus vadītā Latvija?

Kad runāju ar dažiem kritiķiem, tad cauri nāk tā izmisīgā vēlme senās tautas saskaldīt čupu čupiņās. Latvijā mums bija latgaļi, leti, zemgaļi, vendi, sembi, prūši, semeni, kurši, sēļi un vēl tur daudz visa kā, ko es piemirsu vai pat nezinu. Lietuvā vispār tur tauta pie tautas bija. Un esot slikti, ka es to neatzīstu.

Ir mums karte internetā par to, ka starp Lietuvu un Maskavu esot atrasti ļoti daudz baltu valodas vietvārdi un tā esot zīme, kā pirms mūsu ēras balti cauri Austrumeiropas mežiem esot devušies uz Baltijas jūras krastu. Vai var būt vēl skaistāk?

Twiteris šodien priecē. Bija te diskusija par to, kas ir galēji labiem un tamlīdzīgi un visi sarkano līdzskrējēji bļāva, ka Hitlers esot bijis galēji labais un Staļinam ar to neesot bijis nekāda sakara. Tad nu twitera lietotājs Boris @Nelson_Piquet laipni piedāvā mums salīdzinājumu.

Par to, ka vēsture atkārtojas, twiterī uzrakstīja lietotāja Maria Lekukh @mlekuh. Un šodien ar viņas palīdzību mēs parunāsim par labajiem cilvēkiem, kas mūsdienās aizstāv Palestīnu un par tiem labajiem cilvēkiem, kas savulaik aizstāvēja apspiestos Dienvidāfrikas republikā.

Mums Latvijā šodien, 16. septembrī, notiek "autobusu šoferu" protesti. Kāds jauks un dievīgs nosaukums pretīgai shēmai nu jau kādu desmit gadu garumā, kas izgāzusies tieši tā, kā tas bija gaidīts.