Visi raksti

Uzdūros youtube.com kārtējam apskatam par baltu pēdām Balkānos. Tas nav pirmais un, domāju, nav pēdējais apskats par šo tēmu, ko es atradīšu. Galvenā pazīme visiem šiem apskatiem - neizpratne par to, kā tas varēja notikt.

Šodien ievietošu divus rakstus par to, ko raksta vai runā arī citi autori. Vislabāk uz pārējo fona man izskatās facebook.com Gundara Stūra ieraksts. Ar avotu sarakstu un reālu vērtējumu, kas skar zonu, kura manā grāmatā nav apskatīta.

Šo stāstu ielikšu sadaļā par tautas varu, jo par to, ar ko beidzās vienīgā, pareizā, gaišā, labā un dievišķā vadoņa valdīšana, jau iepriekš esmu teicis - tas ir karš.

Es te šo ielikšu cilvēkiem, kas uzskata, ka vēstures zināšanas nav svarīgas un ka mēs te tagad visi no nulles uztaisīsim visu pareizi. Neliels Aleksandra Jeļesejeva apskats no twitera par to, kā savulaik Amerikā kristīgās ticības vārdā jau 17. gadsimta sākumā mēģināja uztaisīt komunismu un ar ko tas viss beidzās.

Būsim reālisti - 21. gadsimts jau iezīmē tehnoloģiju attīstības norietu un aktuālākais jautājums ir patiesībā pavisam cits - kā izdzīvot mežoņu laikmetā? Jo civilizētā pasaule var mēģināt visu laiku aizsargāties no mežoņiem, bet vieglāk vienalga nepaliks.

Latviju ir gatavi glābt kārtējie gaišie vadoņi. Ir viens plusiņš - viņš vairs nav viens vienīgais - Pīlēns, Kaimiņš, Lembergs, Šķēle, Šlesers - viņi tagad ir vairāki. Ar savu līderi, kurš beidzot ir gatavs nākt ar desmit baušļiem pie tautas, kurus pati tauta viņam esot sasūtījusi.

Slinkums kaut ko darīt, bet apsolīju Guntaram Vītolam, ka uzrakstīšu par to, kāpēc uzņēmēji ir slikti politiķi un tad nu arī rakstu. Mīts ir diezgan sens un mūžīgi neefektīvs, bet cilvēki arī šādi cer sagaidīt gaišo Antiņu, kas viņus visus uzvedīs stikla kalnā.

Politiskajā jomā regresīvajiem nav kur piesieties – viņi savu priekšvēlēšanu kampaņu sākuši ļoti laicīgi un ļoti efektīvi. Vēlēšanās domāsim nevis par to, kā valsti aizsargāt un kā labāk dzīvot, bet balsosim par un pret pilnīgi bezjēdzīgu un vietām kaitniecisku dokumentu.

Nebija mērķis šodien kaut ko rakstīt, bet tik daudzi plātās ar stambulisma panākumiem, ka vienkārši jau apnika. Tāpēc paņēmu divus avotus, kur ir uzsvērti stambulisma panākumi un paskatījos - kas tur ir un ko viņi grib panākt.

Ir tie, kas visu cenšas izdarīt «pareizi». Tas, ka procesā cieš loģika un elementāra cilvēcības izpratne, «pareizā» veicējus neuztrauc. Galvenais ir visu izdarīt pareizi un Bauskas novada pašvaldības vadība atkal visu izdarīja «pareizi». Pat ar uzslavu «pareizi».

Negaidīti paskumjš stāsts sanāk šoreiz. Ir mums tāda partija "Austošā Saule", kas uz pēdējā laika marasma fona ir gandrīz vai pēdējā cerība uz labāku nākotni. Un ir mums partijā tāds Raivis Zeltīts - cerams, ka nākotnē partijā ieņems to pašu vietu, ko Jānis Dombrava - labi skan, lai skan un sēž.

Ir vārds, kuru mēs atcerēsimies - Naoko. Ne tāpēc, ka viņa ir kaut kas absolūti īpašs, fantastisks un tamlīdzīgi. Bet tāpēc, ka viņa bija pirmā pēc Alekseja Navaļnija nāves, kas iznāca pie publikas un atgādināja, ka kaut kad atkal skanēs "Gulbju ezers".

Ja kādam ir aizmirsies, ko es pirms lielajām fanu runām par to, kā Tramps tūlīt noslēgs mieru ar Asiņaino Punduri, rakstīju, tad var paskatīties Reālās politikas sadaļā. Tagad nāksies atkārtot apmēram to pašu. Miera nebūs.

Gatavojoties šim tekstam sapratu, ka man ir jāveido jauna nodaļa savā blogā "Civilizācija". Lai arī stāsta sākums bija klasisks un vienkāršs - kārtējais krievu valodas fantāzijas romāns ļoti labi pauda savu viedokli par mūsdienu notikumiem.

You have surely heard stories about how feminists fight patriarchy and how they defeat patriarchy. Of course, these are another complete lie. Patriarchy and matriarchy are clan systems, where the only difference is who is in charge of the clan. But feminists in this story are victims of clans, who practically offer themselves for exploitation.