Visi raksti

Noslēgumā dažas piezīmes. Par mūsdienu vēsturi, mūsdienu vēstures ikdienu un par to, cik liela ir iespēja sagaidīt oficiālus vēstures pētījumus un izmaiņas mācību grāmatās par šo jomu.

Atliek tagad saprast, kas un kur īsti 13. gadsimtā dzīvoja Latvijā? Cik ticama ir oficiālā karte un vai eksistē kāds faktors, kas ļautu ar nopietnu pamatu apgalvot, ka tautu karte pirms 800 gadiem izskatījās apmēram konkrēti tā?

Bija doma taisīt vienu lielu rakstu, bet beigās izlēmu sadalīt trīs mazākos. Un sāksim mēs ar jautājumu par to – vai tiešām zem gotu karaspēka Romu laupīja un grāva balti, nevis pusmiljons gotu no senās Zviedrijas teritorijas?

It kā būtu loģiski pēc visa šī stāsta uzdot jautājumu par to, kā balti nonāca no Ērmanīša impērijas līdz divām valstiņām pie Baltijas jūras, kur viena no tām izglābās un savu valsti nodibināja praktiski pēdējā iespējamā brīdī?

Lai nu kas, bet vismazāk balti bija līdzīgi senajiem ēģiptiešiem, kas sēdēja upes krastā, sēja un novāca labību un nekur citur negāja un neko daudz vairāk nezināja. Kā rāda visi seno hronistu stāsti, tas grupējums vazājās visur, kur vien bija iespējams.

Es atkal samelojos. Kad teicu, ka palikuši trīs raksti. Noteikti vismaz četri. Varbūt vairāk. Tāpēc vairs neko neteikšu. Bet mēs ārpus kārtas parunāsim par primitīvo cilšu koka mākslu. Nu jūs ziniet – koka miets ar acīm un degunu, kuru visi pielūdz. Labi, ka kristietība mums atnesa reālo mākslu.

Finišēsim šovakar ar kartēm. Ļoti parastām, aptuvenām un uzreiz pateikšu, ka nekādas superprecīzās tās nekad nebūs. Prognozēt, kur tieši tajā laikā gāja robeža starp kādām ciltīm, ir gandrīz neiespējami. Bet aptuveno priekšstatu varam radīt.

Nu, pēdējām Sakso Gramatikus «Gesta Danorum» grāmatām neatradu anglisko tulkojumu un tāpēc mēģināšu tulkot latīniski. Ņemiet nu par labu, kas man sanāks – palika pašam interesanti. Atcerieties, kad es teicu, ka avotu par tā laika Baltijas jūru nav? Es jums meloju. Izrādās.

Centīšos īsi. Sataisīt histēriju Eiropā par to, ka Putins tūlīt kādam uzbruks, vajag tikai Putinam. Viņš nevar tikt ar Ukrainu galā, armijā pilnīga demoralizācija, galvenais ierocis ir lielgabalu gaļa, bet uzbruks Francijai? Tiešām?

Ir viens gara darbs, kas vismaz kaut cik ļauj saprast, kāda dzīve bija Baltijas jūras reģionā 8. un 9. gadsimtā ir Saxo Gramaticus darbs «Gesta Danorum» - par Dānijas vēsturi šajā laikmetā. Ir zināms, ka ir uzrakstītas 16 grāmatas.

Pavadīt blakus tautām, kur ir rakstība, tūkstošiem gadu un beigās pašiem neko neuztaisīt – tam ne visai ticu un tāpēc teikšu, ka baltiem bija rakstība. Vienīgā nelaime – pat ja mēs beigās to atšifrēsim, baltu vēstures pētniecībā tas nepalīdzēs.

Moments, kad beidzot atkal notika tikšanās starp Krievijas un ASV pārstāvjiem un Trampa kārtējie klauna izlēcieni ir tā iedvesmojuši Latvijas sabiedrību, ka ne apstāties. Bet varbūt tomēr der apskatīties uz to visu reāli ar skaitļiem?

Ar krieviem hronikas autoram nav problēmu – Riuzen – rjuisen? dzīvo tur Daugavas galā. Mums ir Liven, kam kaimiņos dzīvo Selen. Un viņi abi dzīvo pie Daugavas. No oficiālās vēstures viedokļa tur vispirms vajadzēja būt Letten un tad Selen, bet tā nav. Kas gan nevienu neuztrauc.

Varētu likties – lai nu kas, bet baltvācieši un slavofili ir tie sliktie, bet nu latvieši – tie taču savai tautai nemelos? Nu kāpēc lai melotu? Ir taču skaidrs, ka latvieši ir cēlušies, kā tur viens stāstīja, no grāfa Šeremetjeva kazakiem, kas nokāva visus vīriešus Vidzemē un atstāja savus bērnus. Loģiski, vai ne?

Ik pa brīdim esmu pieminējis momentus, kad mūsdienu vēsturnieki gudri pamāca senos vēsturniekus un valdniekus. Tad pirmie muļķi kaut ko ne tā sapratuši, tad otrie idioti gribēja palielīties un sarakstīja visādas blēņas. Toties mūsdienu gudrie gan visu zina labāk!!!

8. - 11. gadsimts ir viena tumša lapa baltu vēsturē. Ne tikai tāpēc, ka visdrīzāk šajā laikā jaunās invāzijas iznīcina baltu tautas un sabrūk karalistes, bet arī tāpēc, ka šajā laikā par baltiem praktiski informācijas nav – rakstīto avotu, kurus varētu saistīt ar baltiem, laikam var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt.

© Uldis Varnevičs Publicēšanas gadījumā nepieciešama atsauce uz rakstu
Izveidots ar Webnode
Izveido savu bezmaksas mājas lapu! This website was made with Webnode. Create your own for free today! Uzsākt darbu