Visi raksti

Ģenētiskie pētījumi pašlaik uzdod vairāk jautājumus. Nevar teikt, ka tie nedod atbildes, bet tās pavisam noteikti nav tādas, kādas patiktu oficiālajai vēsturei un arī man tie rada ļoti daudz jautājumu.

Pēc tam, kad es ne visai glaimojoši izteicos par ģenētiskajiem pētījumiem, man tā kā nejauši iebāza degunā, ka nav tik traģiski. Iebāza degunā gan ar mērķi parādīt, cik ļoti es no tā visa neko nejēdzu, bet beigās, kā parasti tas sanāk "oficiālās" vēstures pārstāvjiem, viss sanāca tieši otrādi.

Klausījos es šodien Vladimiru Milovu un saklausīju man mīļos skaitļus. Un tad nodomāju - es tagad apmēram zinu, kā vada sankciju un idiotu plosīto Krieviju. Jautājums - kā uz šī fona izskatās "Vienotības" gandrīz jau 20 gadus vadītā Latvija?

Kad runāju ar dažiem kritiķiem, tad cauri nāk tā izmisīgā vēlme senās tautas saskaldīt čupu čupiņās. Latvijā mums bija latgaļi, leti, zemgaļi, vendi, sembi, prūši, semeni, kurši, sēļi un vēl tur daudz visa kā, ko es piemirsu vai pat nezinu. Lietuvā vispār tur tauta pie tautas bija. Un esot slikti, ka es to neatzīstu.

Ir mums karte internetā par to, ka starp Lietuvu un Maskavu esot atrasti ļoti daudz baltu valodas vietvārdi un tā esot zīme, kā pirms mūsu ēras balti cauri Austrumeiropas mežiem esot devušies uz Baltijas jūras krastu. Vai var būt vēl skaistāk?

Twiteris šodien priecē. Bija te diskusija par to, kas ir galēji labiem un tamlīdzīgi un visi sarkano līdzskrējēji bļāva, ka Hitlers esot bijis galēji labais un Staļinam ar to neesot bijis nekāda sakara. Tad nu twitera lietotājs Boris @Nelson_Piquet laipni piedāvā mums salīdzinājumu.

Par to, ka vēsture atkārtojas, twiterī uzrakstīja lietotāja Maria Lekukh @mlekuh. Un šodien ar viņas palīdzību mēs parunāsim par labajiem cilvēkiem, kas mūsdienās aizstāv Palestīnu un par tiem labajiem cilvēkiem, kas savulaik aizstāvēja apspiestos Dienvidāfrikas republikā.

Mums Latvijā šodien, 16. septembrī, notiek "autobusu šoferu" protesti. Kāds jauks un dievīgs nosaukums pretīgai shēmai nu jau kādu desmit gadu garumā, kas izgāzusies tieši tā, kā tas bija gaidīts.

Nedaudz pavangosim. Par šo tvitera ierakstu. Jo te viss ir ļoti vienkārši. Un ar šo es gribu uzrunāt ikvienu politiķi.

Šis būs garš teksts. Bet esmu jau tik bieži atsaucies uz tādām lietām, kuras oficiālā vēsture nemīl, bet kas ir publicētas Džordana Gotu hronikā "Getica", ka bez tā te neiztiksim. Ja kādam ir slinkums visu lasīt - lejā ir secinājumi un pašās beigās ir ļoti īsi secinājumi.

Nu bet nevar taču tā būt, ka simti un tūkstoši vēsturnieki saka vienu, es kaut ko citu un taisnība ir man? Nu nevar taču tā būt, vai ne? Paskatīsimies uz to tad vismaz no Latvijas vēstures viedokļa.

Lai ko rakstītu, galvenā vēstures tēma, kas vienmēr interesē arī pētniekus un vēstures fanātus – bija valstiskums vai nebija? Nu tad mēģināsim saprast, kādi ir valstiskuma kritēriji. Uzreiz saku – to jums nāksies padomāt pašiem, jo te ir viena problēma.

Kad redzu, kā virkne pasaules valstu kopē Krievijas propagandu, uzreiz varu paredzēt, kāds būs šo valstu liktenis un kurā virzienā dodas. Un te ieraugu, kā Latvijas ministrs pat ne kopē, bet pārliecinoši pārspēj krievus propagandas marasmā un saprotu, ka liktenis mums laikam būs bēdīgs.

Skatos, kas apkārt notiek un saprotu, ka laikam tomēr jāuzraksta manas prognozes par tuvākajiem 20 gadiem, lai pēc tam neteiktu, ka es neteicu. Rakstu ne tikai prognozes, bet arī ceļus, kā no tā izbēgt, bet tieši jautājumos par to, kā no tā izbēgt, jūs jau desmit gadus neko nedariet.