Visi raksti

Mēs kā valsts šī gada pašvaldību vēlēšanās izgāzāmies pilnīgi un absolūti. Visi meklē vainīgos - ministru, vadītāju, programmētāju, piedāvā variantus, ko darīt. Ko lai jums visiem pasaka? Nejēgas jūs esat, nejēgas!!!

Ir viena lieta, kas mums, sabiedrībai, nepatīk. Tā saucas inflācija. Un te būs jūs visus jāapbēdina – jā, šim stāstam ir sliktā puse, bet tas ir tāpēc, ka jūs to kā sabiedrība pieļaujat. Bet ir galvenā, milzīgā labā puse, kuras dēļ visdrīzāk mēs ar to sadzīvojam pēdējos simts gadus un kāds ģēnijs to tomēr izdomāja.

Saistībā ar kārtējo ņaudēšanu, brīnīšanos, briesmīgajām sankcijām un visu ko citu, kas nu tagad gāzīsies pāri Krievijai, jo Krievija neparakstās uz miera sarunām - īsa pamācība par to, kā izskatās reālas miera sarunas ar Krieviju.

Atvainojiet, ka aprīļa tvitera apskats aizkavējās, bet šoreiz tiešām biju noskrējies un tas, ko publicēja tviterī aprīlī, nekādā veidā pašlaik nav zaudējis savu aktualitāti maijā. Kā arī daudzi iepriekšējie apskati. Tad nu sāksim.

Pasaules prognozēs man sanāca 14:4 manā labā. Tagad paskatīsimies, kā man ir veicies ar prognozēm Latvijas mērogā. Un sāksim te jau no 2013. gada, kad sāku rakstīt par to, kur ved mūs Latvijas pārtijas.

Internetā klejo īsi video, kur mēģina procentuāli uzskaitīt, cik un kurš prognozētājs ir spējis kaut ko paredzēt. Skaidrs, ka jebkurā gadījumā tas ir liels jautājums, kā to visu pareizi skaitīt un kādas ir pareizās prognozes, bet nu izmantošu šo un atskatīšos pagātnē - bija man taisnība vai nebija?

Nu kā tas varēja būt, ka senajos laikos kungi gāja un nāca, bet tādi kā volgari, latvieši un ukraiņi izdzīvoja un beigās pat savas valstis uztaisīja, lai arī tieši volgari šajā stāstā palika visvairāk aizmirstie un valsts nav īsti viņu. Par to var izlasīt Agra Dzeņa rakstā viņa facebook.com profilā.

Nu tāda šodien diena, kad stāsti paši nāk. Un patīkamākais, ka meļus mūsdienās ar sociālo tīklu palīdzību visvienkāršāk pieķert. Bet sāksim tomēr nevis ar @cepums_s, bet ar kaut ko citu.

Ir viena tēma, kas man vienmēr ir izbrīnījusi saistībā ar senajiem laikiem. Un tā ir par seno latviešu mājokļiem – situācijā, kad apkārt jau gadu tūkstošiem ir fantastiskas būves un arī Ziemeļeiropā ir saglabājušies pat ļoti sakarīgi koka arhitektūras pieminekļi pat no 12. gadsimta, kāpēc latvieši turpina dzīvot mazās, primitīvās būdiņās, kā par to...

Kad atskatos kopumā uz to, kādu uzrakstīju grāmatu par senajiem baltiem, saprotu, ka galvenais, kas mainījies uztverē un izpratnē, ir pašu seno baltu tēls. Un tas nu ne mazākajā pakāpē nav raksturīgs tam, kā no seniem laikiem mēs to kultivējam.

Apvienotajā Bauskas novadā kopš novadu apvienošanas klīst bauma, ka pie Iecavas pilsētas problēmām vainīgi baušķenieki. Jau kopš iepriekšējām vēlēšanām kāds centīgi lolo šādu ienaidnieka simbolu un tad nu es no Bauskas nolēmu uzrakstīt, ka Bauskai ar to nav nekāda sakara.

Aizgāja viņsaulē kaut kāds daikts Romā. Piedodiet, ka tā, bet vēl vienu Merkelveidīgo grūti citādi nosaukt. Un saistībā ar to aktivizējās kārtējās runas par apokalipsi: «Nu tik būs!» Nekas nebūs, jo apokalipse ilgst jau 20 gadus un tas, ka jūs to cenšaties ignorēt, faktu kā tādu nemaina.

Twiteris man patīk ar šī sociālā tīkla realitātes sajūtu. Tā Andrejs Skļarovs @nagletssklyarov ir nopublicējis twiterī ierakstu par to, kā viņš risinātu dzimuma vienlīdzības problēmas Krievijā, ja viņš kļūtu par prezidentu. Kā viņš pats norāda - feministēm vajadzētu būt sajūsmā.

Tie, kas izlasījuši manu grāmatu un saduras internetā ar daudziem "mītiskiem" objektiem Austrumeiropā vai Urālu kalnu apgabalā, droši vien vairs nebrīnās par to, kā visur raksta par to, cik tas viss ir neskaidrs un brīnumains. Tā rodas tie brīnumi - no nezināšanas, bet tie, kas zina, tie saprot. Parunāsim par Arkaimu.

Tie, kas lasījuši manu grāmatu, visdrīzāk sapratīs, par ko ir stāsts, bet pārējiem gan šis apskats varētu būt zināms pārsteigums. Kad jūs cenšaties runāt par tautām un nācijām, vienmēr ir vērts atcerēties, ka tautas primārā pazīme ir izskats. Un nevis valoda.

Jūs noteikti esiet dzirdējuši stāstus par to, kā feministes cīnās ar patriarhātu un kā uzvar patriarhātu. Protams, ka tie ir kārtējie pilnīgie meli. Patriarhāts un matriarhāts ir klanu sistēma, kur vienīgā atšķirība ir, kas ir klana vadībā. Bet feministes šajā stāstā ir klanu upuri, kas sevi praktiski pasniedz izmantošanai.

Pieļauju, ka vēl aizvien daudzi no cilvēkiem, kas vispār aci uzmetuši maniem ierakstiem vai kaut ko lasījuši, vēl aizvien ir pārliecināti, ka tomēr svarīgāk ir klausīties tajā, ko saka gudri onkuļi un tantes. Piemēram - nu paņēma kāds, pārtulkoja kaut ko - un redz, tur viss ir skaidrs. Tiešām?

Patiesība ir svarīgākā dzīves sastāvdaļa, lai cik skarba tā nebūtu. Pašlaik tā ir ļoti skarba – latvieši izmirst. Mēs neesam tādi vienīgie pasaulē, bet tā jau ir pārējo problēma. Ja vēlamies izdzīvot kā vienota dzīves un domāšanas ekosistēma un nodrošināt savu nākotni, nāksies domāt, kā izdzīvot. Ja vēlamies.