Pāris vārdus tomēr gribas pateikt par notikumiem Venecuēlā, lai pēc tam nebūtu tā, ka man atkal teiks: "Bet tu taču neko neteici!" Nu tad arī pateikšu.

Vairākas reizes pēdējā laikā esmu uzdūries vēstures pētījumiem, kuru autoriem ir negaidīti rezultāti Austrumeiropas vēsturē - kaut kāda nepareizā valoda, lingvistika, ģenētiskie pētījumi, kas nezin kāpēc nav pareizi. Kāpēc tā?

Par 2025. gadu man nebūs klasiskā apskata. Stagnācija, kas sākās Ķīnā, valda pār pasauli, valda pār ekonomiku, kā es to savulaik arī gaidīju, un valda arī pār politiku. Un, kā izskatās, 2026. gads daudz ko nemainīs.

Pieļauju, ka jebkurš, kurš lasījis manus rakstus, saprot, ka vēstures uztvere ir mainījusies. Es kādreiz bērnībā gribēju teikt, ka Grieķijas ziemeļos dzīvoja Trakie, bet man visi laboja, ka Trāķieši. Bet varbūt tomēr Trakie?

Kavējos ar twitera apskatu - kā vienmēr. Novembrī twiteris bija diezgan piepildīts ar dzīves atklāsmēm, patiesībām un visu pārējo, ko nekādi nevaru neparādīt. Un šoreiz tā visa būs daudz - cerams, ka neapniks. Uzreiz brīdinu - šoreiz būs daudz īsa šāda teksta "Regresīvie = divkosība".

Uzdūros youtube.com kārtējam apskatam par baltu pēdām Balkānos. Tas nav pirmais un, domāju, nav pēdējais apskats par šo tēmu, ko es atradīšu. Galvenā pazīme visiem šiem apskatiem - neizpratne par to, kā tas varēja notikt.

Šodien ievietošu divus rakstus par to, ko raksta vai runā arī citi autori. Vislabāk uz pārējo fona man izskatās facebook.com Gundara Stūra ieraksts. Ar avotu sarakstu un reālu vērtējumu, kas skar zonu, kura manā grāmatā nav apskatīta.

Šo stāstu ielikšu sadaļā par tautas varu, jo par to, ar ko beidzās vienīgā, pareizā, gaišā, labā un dievišķā vadoņa valdīšana, jau iepriekš esmu teicis - tas ir karš.

Nezināms numurs: Pssss, Izraēla, vai tu guli?

Es te šo ielikšu cilvēkiem, kas uzskata, ka vēstures zināšanas nav svarīgas un ka mēs te tagad visi no nulles uztaisīsim visu pareizi. Neliels Aleksandra Jeļesejeva apskats no twitera par to, kā savulaik Amerikā kristīgās ticības vārdā jau 17. gadsimta sākumā mēģināja uztaisīt komunismu un ar ko tas viss beidzās.

Būsim reālisti - 21. gadsimts jau iezīmē tehnoloģiju attīstības norietu un aktuālākais jautājums ir patiesībā pavisam cits - kā izdzīvot mežoņu laikmetā? Jo civilizētā pasaule var mēģināt visu laiku aizsargāties no mežoņiem, bet vieglāk vienalga nepaliks.

Latviju ir gatavi glābt kārtējie gaišie vadoņi. Ir viens plusiņš - viņš vairs nav viens vienīgais - Pīlēns, Kaimiņš, Lembergs, Šķēle, Šlesers - viņi tagad ir vairāki. Ar savu līderi, kurš beidzot ir gatavs nākt ar desmit baušļiem pie tautas, kurus pati tauta viņam esot sasūtījusi.

Slinkums kaut ko darīt, bet apsolīju Guntaram Vītolam, ka uzrakstīšu par to, kāpēc uzņēmēji ir slikti politiķi un tad nu arī rakstu. Mīts ir diezgan sens un mūžīgi neefektīvs, bet cilvēki arī šādi cer sagaidīt gaišo Antiņu, kas viņus visus uzvedīs stikla kalnā.

Politiskajā jomā regresīvajiem nav kur piesieties – viņi savu priekšvēlēšanu kampaņu sākuši ļoti laicīgi un ļoti efektīvi. Vēlēšanās domāsim nevis par to, kā valsti aizsargāt un kā labāk dzīvot, bet balsosim par un pret pilnīgi bezjēdzīgu un vietām kaitniecisku dokumentu.

Šoreiz parunāsim par to, kurā momentā LGTB kopienas pārstāvjus atbalsta visi, kā arī par dažām domāšanas īpatnībām, par kurām nenobrīnīties. Un jā - beigās būs plāns, kā jūs pieradināt pie nodokļu pieauguma. Mūsu ar Krieviju "nesaistītā" valdība taču to noteikti nedarīs, vai ne?

Nebija mērķis šodien kaut ko rakstīt, bet tik daudzi plātās ar stambulisma panākumiem, ka vienkārši jau apnika. Tāpēc paņēmu divus avotus, kur ir uzsvērti stambulisma panākumi un paskatījos - kas tur ir un ko viņi grib panākt.

Ir tie, kas visu cenšas izdarīt «pareizi». Tas, ka procesā cieš loģika un elementāra cilvēcības izpratne, «pareizā» veicējus neuztrauc. Galvenais ir visu izdarīt pareizi un Bauskas novada pašvaldības vadība atkal visu izdarīja «pareizi». Pat ar uzslavu «pareizi».

Negaidīti paskumjš stāsts sanāk šoreiz. Ir mums tāda partija "Austošā Saule", kas uz pēdējā laika marasma fona ir gandrīz vai pēdējā cerība uz labāku nākotni. Un ir mums partijā tāds Raivis Zeltīts - cerams, ka nākotnē partijā ieņems to pašu vietu, ko Jānis Dombrava - labi skan, lai skan un sēž.

Ir vārds, kuru mēs atcerēsimies - Naoko. Ne tāpēc, ka viņa ir kaut kas absolūti īpašs, fantastisks un tamlīdzīgi. Bet tāpēc, ka viņa bija pirmā pēc Alekseja Navaļnija nāves, kas iznāca pie publikas un atgādināja, ka kaut kad atkal skanēs "Gulbju ezers".