Kad runāju ar dažiem kritiķiem, tad cauri nāk tā izmisīgā vēlme senās tautas saskaldīt čupu čupiņās. Latvijā mums bija latgaļi, leti, zemgaļi, vendi, sembi, prūši, semeni, kurši, sēļi un vēl tur daudz visa kā, ko es piemirsu vai pat nezinu. Lietuvā vispār tur tauta pie tautas bija. Un esot slikti, ka es to neatzīstu.

Ir mums karte internetā par to, ka starp Lietuvu un Maskavu esot atrasti ļoti daudz baltu valodas vietvārdi un tā esot zīme, kā pirms mūsu ēras balti cauri Austrumeiropas mežiem esot devušies uz Baltijas jūras krastu. Vai var būt vēl skaistāk?

Twiteris šodien priecē. Bija te diskusija par to, kas ir galēji labiem un tamlīdzīgi un visi sarkano līdzskrējēji bļāva, ka Hitlers esot bijis galēji labais un Staļinam ar to neesot bijis nekāda sakara. Tad nu twitera lietotājs Boris @Nelson_Piquet laipni piedāvā mums salīdzinājumu.

Par to, ka vēsture atkārtojas, twiterī uzrakstīja lietotāja Maria Lekukh @mlekuh. Un šodien ar viņas palīdzību mēs parunāsim par labajiem cilvēkiem, kas mūsdienās aizstāv Palestīnu un par tiem labajiem cilvēkiem, kas savulaik aizstāvēja apspiestos Dienvidāfrikas republikā.

Mums Latvijā šodien, 16. septembrī, notiek "autobusu šoferu" protesti. Kāds jauks un dievīgs nosaukums pretīgai shēmai nu jau kādu desmit gadu garumā, kas izgāzusies tieši tā, kā tas bija gaidīts.

Nedaudz pavangosim. Par šo tvitera ierakstu. Jo te viss ir ļoti vienkārši. Un ar šo es gribu uzrunāt ikvienu politiķi.

Šis būs garš teksts. Bet esmu jau tik bieži atsaucies uz tādām lietām, kuras oficiālā vēsture nemīl, bet kas ir publicētas Džordana Gotu hronikā "Getica", ka bez tā te neiztiksim. Ja kādam ir slinkums visu lasīt - lejā ir secinājumi un pašās beigās ir ļoti īsi secinājumi.

Nu bet nevar taču tā būt, ka simti un tūkstoši vēsturnieki saka vienu, es kaut ko citu un taisnība ir man? Nu nevar taču tā būt, vai ne? Paskatīsimies uz to tad vismaz no Latvijas vēstures viedokļa.

Lai ko rakstītu, galvenā vēstures tēma, kas vienmēr interesē arī pētniekus un vēstures fanātus – bija valstiskums vai nebija? Nu tad mēģināsim saprast, kādi ir valstiskuma kritēriji. Uzreiz saku – to jums nāksies padomāt pašiem, jo te ir viena problēma.

Kad redzu, kā virkne pasaules valstu kopē Krievijas propagandu, uzreiz varu paredzēt, kāds būs šo valstu liktenis un kurā virzienā dodas. Un te ieraugu, kā Latvijas ministrs pat ne kopē, bet pārliecinoši pārspēj krievus propagandas marasmā un saprotu, ka liktenis mums laikam būs bēdīgs.

Pajautā jebkuru par situāciju Krievijā un visi teiks: «Vainīgs ir karš, bet Krievijā to neviens nedrīkst teikt!» Nē, karš nav vainīgs. Vainīgs ir vienīgais pareizais, ideālais un visu spējīgais vadonis, kurš ved visus uz pareizo un saulaino tāli.

Skatos, kas apkārt notiek un saprotu, ka laikam tomēr jāuzraksta manas prognozes par tuvākajiem 20 gadiem, lai pēc tam neteiktu, ka es neteicu. Rakstu ne tikai prognozes, bet arī ceļus, kā no tā izbēgt, bet tieši jautājumos par to, kā no tā izbēgt, jūs jau desmit gadus neko nedariet.

В связи с последними жалобами, недоумениями, ужасными санкциями и всем остальным, что теперь обрушится на Россию за нежелание идти на мирные переговоры – краткий гид по настоящим мирным переговорам с Россией.

There are no illusions about what the war in Ukraine is about, in what context, and that the conclusion of peace does not actually depend on the Russian economy or other factors. Simply on why Putin is at war.

На этот раз постараюсь быть кратким. Чтобы не было иллюзий относительно сути войны на Украине, её контекста и того, что заключение мира на самом деле не зависит от российской экономики или других факторов. Просто от того, почему Путин воюет.

Centīšos šoreiz īsi. Lai nebūtu ilūziju, par ko ir karš Ukrainā, kādā sakarā un par to, ka miera noslēgšana patiesībā nav atkarīga nedz no Krievijas ekonomikas, nedz citiem faktoriem. Vienkārši par to, kāpēc Putins karo.

Man pēdējos gadus 20 patīk mūžīgais teiciens, ka «ekonomika mūsdienās ir citādāka». Man ar šo savulaik mēģināja iestāstīt 2006. gadā, ka lielās krīzes nebūs un tagad internetā daudzi «eksperti» mēģina iestāstīt, ka arī Krievijā viss būs labi, jo tagad viss ir citādāk.

Ja nu kāds ir piemirsis, atgādināšu – līdz 8. gadsimtam Austrumeiropā valdīja primitīvas cilšu savienības, kurām valstiskumu atnesa prūšu karalis – Rjus rikss. Tiem, kas lasa manu blogu pirmo reizi, tas varbūt izklausīsies loģiski, bet tie, kas lasījuši vairāk, droši vien paši sapratīs, cik muļķīgi izklausās oficiālā vēsture.

Apnicis kārtējo reizi klausīties, kā iedzīvotāji lamā pašvaldības, kuras saņem dotācijas uz citu pašvaldību rēķina. Ak, šīs sliktās pašvaldības, kas visu naudu notērē un vēl prasa no citām pašvaldībām! Nu kā viņas tā var!