В целом, геноцид народов был обычным явлением в древности. Нельзя сказать, что он приветствовался, поскольку людей всегда было слишком мало, но он всё же довольно часто практиковался.

Vispār jau pie šī stāsta atkal vainīgs ir Agris Dzenis, kas savā facebook.com lapā publicēja apskatu par Talsu lēņu vīriem. Un ukraiņi. Palasīju, uzdevu sev jautājumu par to, vai tā varētu būt, ka kāda no gotu dinastijām vēl 13. gadsimtā bija Latvijā un sapratu, ka bija gan.

Raksts būs diskusijas turpinājums ar Guntaru Vītolu, kur manu iepriekšējo rakstu viņš nokomentēja tā, kā attēlā. Savukārt pārdomas radās pēc tam, kad paklausījos, kā ekonomisti vērtē pašreizējo Moskovijas un tās okupēto teritoriju ekonomisko situāciju.

Par šo būs jāuztaisa kaut kad atkal video, bet ir tāda problēma, ka mums patiesībā praktiski nav izpratnes, kā izskatījās senās koka pilis. Un man jūs būs jāapbēdina - tie zīmētie skati, mūsdienu rekonstrukcijas un filmu vīzijas ir skaistas, bet patālu no realitātes.

Manu teoriju kritiķu (kas parasti pat nav izlasījuši to, ko es rakstu) galvenie argumenti ir divi – es neesmu nekāds nopietnais zinātnieks un arheoloģija liecina par kaut ko citu, nevis to, par ko es rakstu.

Aizvien populārākā ir diskusija internetā par to, vai Putinu Krievijas aizvien sliktākais ekonomiskais stāvoklis piespiedīs noslēgt mieru ar Ukrainu. Jo pēc tam taču viss paliks labāk, vai ne?

Šis stāsts nav nekāds noslēpums, bet mana pateicība facebook.com lapai "Pro Bulgari" ir par to, ka viņi apkopoja šo informāciju. Parunāsim šoreiz īsi par to, kā 18. gadsimtā Krievijā uztaisīja savu "pareizo" vēsturi.

Šomēnes lielāka uzmanība ir pievērsta divām valstīm, kur viena no šīm valstīm visu laiku ir jūsu skatu punktā, bet otra veiksmīgi īsteno milzīgu kampaņu, lai jūs noticētu, ka tur viss ir labi. Parunāsim par Irānu, Ķīnu un vēstures mācībām.

Mēs visi kopā varam jau paraudāt par to, kā Vācijā slēdzas rūpnīcas un pasaules ekonomiskās problēmas tikai pieaug, bet varam arī apskatīties uz tiem gaišajiem, labajiem un vienīgajiem pareizajiem līderiem, kas daudz paveikuši, lai būtu tikai sliktāk.

Es ienīstu Facebook. No visas sirds. Kā var izdomāt sociālo tīklu, kurā var likt gigantisku apjomu informācijas un tad izdarīt tā, ka atrast šo informāciju pēc tam ir praktiski bezcerīgi.

Internetā ik pa brīdim runā par ģenētiskajiem pētījumiem, kas parasti vairāk vai mazāk pierāda manas teorijas. Lielākā problēma bieži viens ir tāds liels juceklis tekstos, bet šo to var dabūt laukā.

7 марта 2022 года я написал «победную» речь Путина на латышском языке. Я перевёл эту «речь» на русский.

Pāris vārdus tomēr gribas pateikt par notikumiem Venecuēlā, lai pēc tam nebūtu tā, ka man atkal teiks: "Bet tu taču neko neteici!" Nu tad arī pateikšu.

Vairākas reizes pēdējā laikā esmu uzdūries vēstures pētījumiem, kuru autoriem ir negaidīti rezultāti Austrumeiropas vēsturē - kaut kāda nepareizā valoda, lingvistika, ģenētiskie pētījumi, kas nezin kāpēc nav pareizi. Kāpēc tā?

Par 2025. gadu man nebūs klasiskā apskata. Stagnācija, kas sākās Ķīnā, valda pār pasauli, valda pār ekonomiku, kā es to savulaik arī gaidīju, un valda arī pār politiku. Un, kā izskatās, 2026. gads daudz ko nemainīs.

Pieļauju, ka jebkurš, kurš lasījis manus rakstus, saprot, ka vēstures uztvere ir mainījusies. Es kādreiz bērnībā gribēju teikt, ka Grieķijas ziemeļos dzīvoja Trakie, bet man visi laboja, ka Trāķieši. Bet varbūt tomēr Trakie?

Kavējos ar twitera apskatu - kā vienmēr. Novembrī twiteris bija diezgan piepildīts ar dzīves atklāsmēm, patiesībām un visu pārējo, ko nekādi nevaru neparādīt. Un šoreiz tā visa būs daudz - cerams, ka neapniks. Uzreiz brīdinu - šoreiz būs daudz īsa šāda teksta "Regresīvie = divkosība".

Uzdūros youtube.com kārtējam apskatam par baltu pēdām Balkānos. Tas nav pirmais un, domāju, nav pēdējais apskats par šo tēmu, ko es atradīšu. Galvenā pazīme visiem šiem apskatiem - neizpratne par to, kā tas varēja notikt.

Šodien ievietošu divus rakstus par to, ko raksta vai runā arī citi autori. Vislabāk uz pārējo fona man izskatās facebook.com Gundara Stūra ieraksts. Ar avotu sarakstu un reālu vērtējumu, kas skar zonu, kura manā grāmatā nav apskatīta.