2024. gads bija labs gads
Pirms diviem gadiem, rakstot apskatu par 2022. gadu, es teicu, ka tas bija labs gads tāpēc, ka varēja būt daudz sliktāk. Šoreiz es teikšu, ka 2024. gads bija labs gads tāpēc, ka bija pietiekami daudz notikumu, kas parādīja arī kaut ko labu, nevis nepārtrauktu civilizācijas degradāciju, kā tas notiek kopš 21. gadsimta sākuma.
Labākais no labākajiem
Protams, ka vislabākais, ko atnesa 2024. gads, ir Izraēlas panākumi Tuvajos austrumos. Jā, cīņā ar islāmu tas ir sākums, turklāt patiesībā diezgan neliels un Izraēlas liktenis turpina šūpoties uz naža asmens, bet tas turpinās. Turklāt Asada režīma gals, pat neskatoties uz to, kas nāks vietā, jau ir pozitīva ziņa.
Otrs labais moments bija Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās. Nē, nevis tas, ka uzvarēja Tramps, jo šajā gadījumā prezidenta vēlēšanas bija kārtējo reizi cīņa starp diviem nemīlētākajiem cilvēkiem ASV, bet tieši pati uzvara, kas parādīja tā sauktās «woke» kultūras reālo seju – gan ASV ar drausmīgajām histērijām, gan Latvijā, kur mūsu sarkanie politiķi vispirms pārmetās Trampa pusē, sveicot ar uzvaru, tad atkal atpakaļ, kad saprata, ka Tramps tieši pie viņiem nenāks un pa muti nesitīs.
Svarīgs moments ir tas, ka šogad spēja noturēties Ukraina, turklāt sagādājot Krievijai milzīgas problēmas. Savukārt ar Krieviju notiek tas, par ko savulaik jau runāju – jo ilgāk būs šis karš, jo ar smagākām sekām Krievijai tas beigsies. Līdz potenciālajam valsts sabrukumam, jo pret Džihādu un Sibīrijas Tautas republiku jau tagad Krievijai nav ko likt pretim, kur nu vēl tad, ja karš turpināsies gadu vai divus.
Es taču teicu!
Varētu minēt vēl pāris lietas, bet ir viena problēma – es par to runāju jau 2022. gadā. Par to, ka Ķīnas ekonomika brūk, bet tas ilgs ilgi, sāpīgi un nepatīkami, jo tāds ir komandekonomikas liktenis – nepieļaujot ekonomikas cēlumus un kritumus, ekonomika maksā ar kritumu gadu desmitu periodā, kas attiecīgi ietekmē arī visas pasaules ekonomiku, tai skaitā naftas cenas.
Nākamais, par ko rakstīju 2022. gadā: «Jau Covid - 19 sākumā parādījās, ka absolūti bezjēdzīga ir Pasaules veselības organizācija, tagad pievienojās Apvienoto Nāciju organizācija, «Amnesty International», Sarkanais Krusts un daudzas citas.» Cik manu, tad to pasaulē sāk saprast aizvien vairāk un vairāk politiķu. Mana prognoze – tuvākajos piecos gadus liela daļa no šīm organizācijām pārtrauks eksistenci. Īpaši tad, ja Tramps vēl noņems ASV finansējumu, kas lielāko daļu šo liekēžu tur pie dzīvības.
Savukārt par 2023. gadu jāsaka, ka priecē, ka Eiropa pamazām 2024. gadā sāka atgūties no 2023. gada krīzes, par ko liecina arī gaidāmā valdības maiņa Vācijā un ne tikai. Vienīgais, ko varu pateikt – tuvākajos gados būs trakāk, trakāk un trakāk. Būs brīži, kad valdības mainīsies ik pa mēnešiem un skaidrs, ka sauks pēc vienīgā un gaišā «Antiņa», kas visus vedīs uz pareizo tāli. Tajā ziņā Eiropa nav mainījusies – būs tikai sliktāk.
Piepildījās viena lieta, par ko runāju 2023. gadā: «... valdība strādā partijas «Vienoti Krievijai» stilā. Kur ir svarīgs nevis paveiktais darbs, bet gan tas, kā tu kontrolē medijus un kā melo par to, ko dari. Un melošana tagad ir valdības ikdiena.» To visu ar vēl lielāku jaudu mēs piedzīvojām 2024. gadā – tika izveidots propagandonu kantoris ar lielu finansējumu kantora vadītājiem – tas ir pirmais propagandonu kantora princips – maksā visiem kaut vai minimālo, bet galvenajiem propagandoniem ir jāsaņem lielas algas. Tāda ir mūsu šī brīža realitāte.
Eiropas problēmas
Sliktā sadaļa – no ieguvuma par problēmu Eiropai pārvēršas zaļā enerģija. Ja 2022. gadā tā palīdzēja Eiropai izdzīvot, tad tagad tā ir kļuvusi par lielu problēmu visas Eiropas Savienības ekonomikai. Ir jau skaisti stāstīt, ka mēs te dzīvojam zaļi, bet ja pērkam Ķīnas preci, kas saražota pilnīgi nezaļi, sanāk, ka esam idioti dubultā. Turklāt Eiropas Savienības valdošajam trijniekam pienācis laiks nolaisties uz zemes un saprast, ka Eiropa kļūst par pasaules nomali, ko pierādīja tas, kā bezjēdzības ES prezidentes mēģinājumus uzspiest papildus nodokļus naftas un gāzes eksportētājvalstīm pasūtīja vienu māju tālāk un ES tagad nākas domāt, kā ar cieņu izkļūt no šīs situācijas. Vārdu sakot – zaļajam kursam ar katru dienu ies aizvien grūtāk. Arī tāpēc, ka zaļa kursa aizstāvji nezin kāpēc mīl visvairāk tos cilvēkus, kas nāk no zemēm, kur par šādu zaļo kursu nospļauties.
2025. - neprognozējams marasms
Ko mums sola 2024. gada Pasaulē un Latvijā? Pasaulē 2025. gads ir absolūti neprognozējams, jo aizvien lielāku varu iegūst «gaišiem un pareizie Antiņi» - Tramps un Si. To, ka nevar prognozēt, kas Antiņam ienāks prātā, pierādīja jau Asiņainais Punduris, iebrūkot Ukrainā - tikai pilnīgam idiotam nebija skaidrs, ka tas beigsies ar milzīgām problēmām. Kas nozīmē, ka arī ikviens no citiem gaišajiem un pareizajiem Antiņiem mierīgi var pieņemt lēmumu, kas valstij ir kaitīgs. Un viņiem starp kājām maisās vesela kaudze citu, kas arī nebūt neveidos kaut ko labāku mūsu dzīves. Pamazām piepildās vēl viena mana sena prognoze – ar katru nākamo gadu mēs aizvien vairāk gribēsim atgriezties 2019. gadā. Romas impērijas liktenis savulaik to ļoti labi parādīja un mēs tā arī neko no tā neesam mācījušies.
Naftas cena var palēkāt tikai tad, ja turpināsies cīņa pret islāmu un cietīs kāda kārtējā valsts. Tas arī ir neprognozējami, jo gandrīz viss islāma valstis dzīvo lielāka vai mazāka konflikta apstākļos un ar to ir jārēķinās. Tomēr pasaulē naftas patēriņš kritīsies – jau minētā Ķīnas krīzes ietekme nekur nepazudīs.
Neskaidrais faktors ir AI, bet tur neko nevarēšu prognozēt – bet ir cerības, kas tas kļūs par nākamo pasaules ekonomikas dzinuli, bet vai kopā ar esošajām krīzēm un problēmām tas palīdzēs – diez vai.
Domāju, ka Ukrainas karš nebeigsies. Ja piedzīvosim labāko scenāriju, tad vasarā ar citu valstu palīdzību Ukraina sāks atgūt savas teritorijas. Kā jau iepriekš esmu rakstījis – vēl aizvien neredzu priekšnoteikumus tam, ka ar Krieviju varētu noslēgt mieru. Par aizvien lielāku problēmu kļūst Zeļenskis, kura favorīti nepārtraukti izgāžas kaujas laukā, bet prezidenta aparāts cenšas to noklusināt, jo izskatās, ka pēc kara ir plānots balstīties uz saviem kabatas ģenerāļiem.
Gruzijai atliek izteikt līdzjūtību – Baltkrievijā Tarakāns parādīja, kā var izrēķināties ar protestētājiem un Gruzija pašlaik iet tieši to pašu scenāriju. Jau fīrers savulaik pierādīja, kā ar mazākuma valdību un gļēvu politiķu klusēšanu var sagraut valsti un pie mums pēdējā laikā šis scenārijs jau ir atstrādāts līdz sīkumiem.
Bet latviešus varu apsveikt – mēs oficiāli ieejam absolūta marasma gadā. Esošajā valdībā savulaik savāca absolūti bezcerīgus politiķus un nezin kāpēc bija doma, ka amats viņiem iedos kaut kādus plusus. Neiedeva. Degradējoša izglītības sistēma, aizvien lielāka atpalicība Eiropas mērogā, debili un vājprātīgi dārgi lēmumi valstij – tas nekur nepazudīs, bet turpinās tikai attīstīties un augt. Un jā – arī mēs tuvojamies idejai par to, ka mūs glābs vienīgais un pareizais «Antiņš». Izmisuma skats, ja godīgi.
Vārdu sakot – salīdzinoši 2024. gads bija labs gads, bet 2025. gads diez vai tāds būs. Izraēla apturēs savu darbību un tam būs arī negatīvas ētiskas sekas. Interesanti būs sekot kurdu liktenim – var sanākt, ka drīz vien nāksies atzīt kurdistānu. Viss pārējais pašu islāmistu rokās – un nekā laba tur nebūs.
Jūs paši izvēlējāties slikto
Vienīgais, ko var pateikt – būs jautri. Ar katru gadu jautrāk un jautrāk un izdzīvos tie, kas būs militāri spēcīgi un spēcīgās savienībās. It īpaši tāpēc Latvijai būtu jābeidz sekot Ru:Baļķika stāstiem par to, ka Starpjūru militārā savienība ir kaut kas nacistisks, bet gan maksimāli censties šādu savienību izveidot, jo brīdī, kad sāksies pilsoņu karš Rietumeiropā, tad Austrumeiropas valstis varēs paļauties tikai un vienīgi uz savu savienību.
Jā, no daudziem sliktajiem scenārijiem varētu palīdzēt izbēgt TVK. Bet tā bija jūsu izvēle – piedzīvot slikto, nevis izvēlēties labo.
Par karti, ceru, jautājumu nav. Vienā daļā jau ilgi valda gaišie un pareizie Antiņi, kas savu valsti mīl vairāk par Asadu, otrā pusē - republika, kura arī šogad bija spējīga ierobežot prezidenta pārsteidzīgas aktivitātes. Izdariet secinājumus nākamajam gadam - gan par to, kas sagaida pasauli, gan par to, ko jums pašam izvēlēties.
