Kā pārspēt Eviku ar vienu ierakstu

Sēdēju, plānoju rakstu par to, kā pasaulē rodas problēmas un kā to visu glābt, bet te pa vidu mums ielēca Latvijas premjers kā dzīvs piemērs manam pavisam nesenajam rakstam par niknajām taburetēm. Nu kā nepieminēt? 

Nesen man bija raksts: "Kā uzvar niknā taburete – Hitlers, Ļeņins, Kastro, Mao un citi". Galvenais uzsvars šajās problēmās - kad centriski orientētās partijas sāk pilnībā ignorēt to, ko grib vēlētāji. Kā to pašlaik dara Vācijā un kā to ar pilnu jaudu izšāva mūsu premjers. 

Tiem, kas palaida garām - mūsu premjers paņirgājās par Nacionālās apvienības ministru - reāli paņirgājās, kas vien jau rada jautājumus, kurš neesot kaut kur saskaņojis jautājumu par imigrācijas ierobežošanu. Šajā situācijā tas izskanēja apmēram kā kad saka: "Pierobežā sācies karš!", bet premjers atbild: "Jūs šo jautājumu saskaņojāt visās instancēs?"

Štrunts par pašu jautājumu un pašu premjeru, bet tas noteikti atstās iespaidu uz AS reitingiem un rezultātiem. Dombrava Nespējnieku armijas sastāvā izlēca kā riekstkodis no absolūti pelēkās un neko nespējīgās masas, kuram drīz būs gan neapturamā līdera, gan mocekļa aura. Savukārt no Kulberga puses to visu mēģināt uzpumpēt izskatās vēl idiotiskāk. 

Kopumā šis gājiens atstās ļoti smagu iespaidu uz vēlēšanu rezultātiem, kurus tagad diez vai vispār ir jēga prognozēt. Ne velti Jānis Voins raksta, ka ļoti kutelīgā situācijā nonākuši Regresīvie, kam tagad īsti nav skaidrs, kuru pusi kritizēt un abas puses arī it kā kritizēt nevar. 

Nobeigumā par taburetēm. Skaidrs, ka lielākā daļa iedzīvotāju vēlas ļoti pamatīgi imigrācijas ierobežojumu, it īpaši vērojot, kas notiek Eiropā un vēl vairāk - Spānijas pilsētā Seutā. Un, tāpat kā pagājušā gadsimta 30. gados, mums ir centriskās partijas. Gan Latvijā, gan Eiropā. Kuras mierīgi varētu ierobežot migrāciju, cīnīties pret Jebobo un darīt vēl kādas labas lietas. Bet tās to nedara. Tieši otrādi - Kulbergs iezīmē sava AS saraksta absolūto nespēju, paņirgājoties par ministru, kas pauž to, ko grib vismaz puse valsts. Un viņš reizē neiegūst arī pretējās puses atbalstu - viņš jau nesaka kā regresīvie, ka tagad mēģinās ievest islāmistu tūkstošus. 

Šādā veidā centriskās partijas zaudē niknajām taburetēm, kurām pat nav spēju, domu un ideju, bet kas spēj piedāvāt sabiedrībai kādas vienas problēmas risinājumu, kas ir svarīga lielākajai daļai. 30. gadu Vācijā tā bija valsts lomas atjaunošana Eiropā, tagad Eiropai tā ir cīņa ar imigrāciju. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā tās bija strādājošo tiesības un minimālais ienākums un komunistu taburetes uzvarēja tās valstis, kurās centriskās partijas par to tomēr padomāja. Un situācijā, kad arī mūsdienu valstis nonāk šādas dilemmas priekšā, premjers pamanās īstenot kaut ko tik ļoti vājprātīgi idiotisku. 

Kā to novērtēs latvieši, mēs vēl redzēsim. Bet nesakiet, ka neesmu brīdinājis, kur šāda politika ved.