Latvijas nākotne – sarkanie un miskastes programmas

Nākamajos četros gados mūs Latvijā nekas labs negaida – partiju programmās dominē komunisms. Vismaz spriežot pēc priekšvēlēšanu programmām un, cik liecina iepriekšējā pieredze, programmās solītais lielā mērā piepildās.

Attēlā - Latvijas partijas rītā pēc vēlēšanām. (Paldies AI Elevenlabs). 

Par to, ka pirms četriem gadiem veiktā programmu analīze apmēram uzrādīja arī to, kur partijas aizgāja tālāk, es rakstīju šeit:
Par to, kas bija un kas būs

Ja nav vēlmes iedziļināties, kas un kā – apakšā ir kopsavilkums.

Šeit mēs nerunāsim par to, ko sola, bet gan par to, kādus politiskos virzienus partijas pārstāv – tirāniju vai demokrātiju, liberālismu jeb sociālismu, progresīvismu vai regresīvismu? Un es šeit runāju par reālu politisko nostāju, nevis to tukšo pamuldēšanu, kad «Latvijas attīstībai» ar kaudzi sociālistisku jēdzienu iepriekšējās vēlēšanās sevi sauca par liberāļiem. Un es atgādinu – tu nevari vienlaicīgi solīt samazināt nodokļus un palielināt pabalstus. Šādi solītāji liecina, ka tā ir vienkārši tukša muldēšana.

Slikts piemērs ir lipīgs

Bet nu parunāsim tiešām par to, kas būs. Kandidējot uz iepriekšējo Saeimu, bija vairākas tā sauktās «Miskastes programmas», kuras bija absolūti bezjēdzīgas, jo tās saturēja tikai tukšu un bezjēdzīgu liekvārdību. Vai nesaturēja neko. Toreiz izcēlās tādi absolūti bezjēdzīgi saraksti kā «Politiskā partija «Tautas varas spēks»» (viņi ir visu pelnījuši par jēdziena zādzību) un «Partija «Vienoti Latvijai»».

Izrādījās, ka viņu piemērs ir lipīgs un šogad mums arī ir četras «Miskastes programmas». Šādas programmas ir «Jaunajai Vienotībai», «JKP Jaunā konservatīvā partija», «Latvijas attīstībai» un «Politiskā partija «Stabilitāte». Absolūti tukši un bezjēdzīgi teksti par kaut kādu attīstību, atbalstu, stabilitāti un ļoti, ļoti maz konkrētu solījumu. Uz šī fona izceļas tikai «Politiskā partija «Stabilitāte»» - viņiem ir konkrēti 19 punkti par krieviskā ieviešanu Latvijā. Viss pārējais ir ziedots – ekonomika, sociālā joma, viss, lai tikai solītu krieviskumu. Pārējām trīs partijām ir praktiski tīrs ūdens. Vārdu sakot – ja esat par krievisko, ir vērts balstot par «Stabilitāti». Par pārējām trīs partijām nav absolūti nekādas jēgas balsot – atbalstīt tos, kas vispār neko nesola darīt, ir jēga tikai tad, ja baidies no tiem, kas kaut ko sola.

Turklāt «Miskastes programmas» pašas par sevi ir ļoti tukšas. «Latvijas Attīstībai» varēja vismaz mākslīgo intelektu izmantot. Jo iztēles un prāta trūkums, veidojot programmu, ir tik ļoti acīmredzams. «Jaunā Vienotība» rakstā tā, it kā nekad nebūtu bijuši valdībā: «Mēs gribam ...». Jautājums – kur viņi bija trīs gadus valsts vadībā, kad to visu gribēja? «Padarīsim nekustamā īpašuma nodokli par pilnvērtīgu pašvaldību nodokli ar prognozējamību un sociālo taisnīgumu.» Tas jau tagad ir pašvaldības nodoklis – tas absolūti un pilnīgi neko nemaina. Tukšs teksts. Visa programma ir viens liels jautājums, jo JV runā par jomām, ar kurām viņi bija skarti visus šos četrus gadus iepriekšējā Saeimā, bet nezin kāpēc nevienā no tām būtiskus uzlabojumus neveica, bet nākamajā noteikti veiks? Kā ticēt partijai, kas sola darīt visu to, ko līdz šim nedarīja, esot pie varas?

Rezultātā mums ir trīs konservatīvās partijas, kas nesola nekādas izmaiņas un absolūti neko. Ja viņus ievēlēsiet, pārmest neko nevarēsiet – viņi arī nesola kaut ko darīt.

Apskatīsim tos, kas kaut ko sola

«Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši» sola visu un visiem. Vienlaicīgi būs komunisti un liberāļi, demokrātiski un tirāniski. Klasiski tukša pamuldēšana ar cerību, ka uzķersies pēc iespējas vairāk cilvēku, kas tajā uzskaitījumā atradīs vismaz vienu, kas patīk. Otrā vieta pēc sociālajiem solījumiem, kas viņus ieceļ sarkano sarakstā.

«Mēs mainām noteikumus» vismaz vienā jomā tur buru – viņi ir izteikti par demokrātiju. Pārējās jomās tāpat pretēja pamuldēšana, bet vismaz viens virziens ir izteikts.

«Politisko partiju apvienība «Saskaņas centrs»» ir tiem, kas fano par PSRS – viņi zina labāk, kā jums dzīvot un piepildīs jūsu dzīvi ar sociāliem pabalstiem – atbalstīs it visā. Ja jums patika PSRS, tad šī ir jūsu partija.

Absolūts sociālistu saraksts

Nākamie trīs sarakstā ir izteikti sarkani. Pēdējie gan bezjēdzīgi, bet tomēr.

Vispirms čempions sociālajos solījumos - «Zaļo un Zemnieku savienība». 29 sociālistiski solījumi. Viņi jūs apbērs pabalstiem un atbalstiem no vienas vietas. Kāpēc to nevarēja izdarīt esošo trīs gadu laikā, nezinu, bet tagad viss būs.

Sarkano sarakstā dominē arī «Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai/LNNK»» - 20 sociālie solījumi. Viņi vislabāk zina, kā jums dzīvot un reizē atbalstīs, pabalstīs un samaksās. Dala trešo pozīciju ar «Saskaņas centru» šajā jomā. Jāizceļ 23 solījumi, saistīti ar latviešu valodas nostiprināšanu.

Visbeidzot «Gobzema saraksts» – tāpat kā SV – absolūti bezjēdzīgs, vienlaicīgi sociāls un liberāls, demokrātisks un tirānisks. Tukša pamuldēšana.

Tukšu solījumu «nesolītāji»

Nākamie divi saraksti ir nekādi. «Apvienotais Saraksts» raksta: «Neesam šeit, lai sacenstos ar lielākajiem solītājiem. Trūkst reālu, konkrētu, pabeigtu risinājumu.» Un tai pat laikā visa programma ir viena vienīga tukšu solījumu pārpildīta muldēšana bez nekā konkrēta un skaidra. Ļoti maz konkrētu solījumu un tie paši ir pretrunā viens otram – četru gadu laikā nekas nav mainījies. Daudz tukšmuldēšanas, kuru pašlaik vēl premjers, jo pārējie ir vienkārši nespējnieki.

«Latvija pirmajā vietā» izceļas tikai ar sociālo sarkano solījumu līniju. Pārējā jomā ir pretrunā paši sev – absolūti nenopietni.

Regresīvie savu līderību saglabā

«Austošā Saule Latvijai» pašlaik neatpaliek no saviem vecākajiem sugasbrāļiem – arī viņi ir izteikti kreisa un pat vairāk tirāniska partija, kas ļoti labi zina, kā jums visiem jādzīvo un zina, ar kādiem pabalstiem atbalstīt. Izteikts uzsvars uz latvisko – 19 solījumi. «Nacionālā apvienība» gan gadu no gada parāda, ka šis solījums neko nenozīmē, bet nu tāds eksistē. Būtiskās atšķirības ir divas – sola nepieļaut islāma izplatīšanos, kā arī vēl viena norāde: «Ieviesīsim tiešo valsts pārvaldi pašvaldībās, kur pie varas nākuši prokremliski politiķi.» Šādi gan var ieviest jebko un jebkur, bet Latvijas drošības jautājumā izskatās cerīgi.

Partija «Progresīvie» saglabā savu regresīvisma godu – tāpat kā iepriekš, arī tagad viņiem ir visvairāk regresīvo solījumu – kopā četri. Pat «SV» bija tikai trīs. Tā kā regresīvo titulu viņi saglabās arī nākamos četrus gadus. Atgādinu, kas ir regresīvs – tā ir progresīvo izmaiņu noliegšana un aicinājumi atgriezties pie kaut kā, kas bijis pagātnē. Nejaukt ar konservatīvismu, kas ir par esošās situācijas saglabāšanu. Partijas programma ir izteikti sarkana – sociālistiska un tirāniska.

Regresīvo klasiskā pazīme ir meli un melo arī programmā. «Partija Progresīvie pārstāv sociāldemokrātisku, zaļu politiku bez slēptām ietekmēm.» Kā var ticēt partijai, kas melo jau savas programmas pirmajā teikumā? Lai nu kas, bet slēptās ietekmes mītiskās darbības partijai «Progresīvie» lien ārā no visiem caurumiem – partija, kas dabūja valdībā Lemberga partiju, kas izgāza «Rail Baltic», kura saražojusi Latvija lielu skaitu savu biedrību, kuras izmanto valsts finansējumu un ietekmē sabiedrības domāšanu un partija, kuras mērķis bija Stambulas papīrs un kuru tā vēl aizvien virza kā vienu no galvenajiem argumentiem vēlēšanās. Lai nu kas, bet slēptās ietekmes, vēlmes un daudz kā cita šai partijai ir tik daudz, kā nevienai citai.

Man patīk arī šis: «... turpināsim darbu pie risinājumiem, kas palīdz vardarbības upuriem». Ir ļoti daudz pierādījumu, ka pēc Stambulas papīra pieņemšanas vardarbība pieaug. Kā jau teicu – meli = «Progresīvie».

Īsumā

Trīs partijas, kuru programmas rāda, ka tās jūs izmantos un neko nedarīs - «Jaunā Vienotība», «Latvijas attīstībai» un «JKP Jaunā konservatīvā partija».

Ja ir vēlēšanās atgriezties PSRS - «Saskaņa» ir jūsu pareizā izvēle, ja vēlaties pēc iespējas skarbāku variantu, «Progresīvie» - ja vismaz izkārtnei tam visam jāizskatās pieņemamākai.

Tukšmuldētāji, kuriem patiesībā par jums ir pilnīgi vienalga un kuri pārsvarā sola visādus pabalstus un labumus, lai pievilinātu vēlētājus - «Suverēnā vara/Apvienība jaunlatvieši», «Zaļo un Zemnieku savienība», «Gobzema saraksts», «Apvienotais saraksts», «Latvija pirmajā vietā».

Nacionālie saraksti ir trīs. «Stabilitāte» ir par krieviem, «Nacionālā apvienība» un «Austošā saule» par latviešiem.

Demokrātisks saraksts skaitās «Mēs mainām noteikumus», bet tur tā demokrātija ir tik dīvaina, ka uzticību pagaidām neraisa.

No šiem sarakstiem kaut cik virzienā uz normālu demokrātiju domā tikai divi - «Nacionālā apvienība» un «Austošā Saule Latvijai».

Lai saprastu, kāpēc es rakstu par sarkano Latviju – liberālo solījumu, kas būtu par uzņēmējdarbības veicināšanu un nodokļu samazināšanu, ir 54. Kas ir ekonomikas pamats – bija un būs. Sociālo solījumu – 158. Vēl aizvien dominē viena regresīvā internetā paustā ideja, ka ekonomika neko nenozīmē – galvenais ir pabalsti.

Uz šī fona jāatzīmē, ka reģionu atbalstu piemin ļoti maz. Piecas reizes tie parādās partijām «Mēs mainām noteikumus», «Saskaņas centrs» un «Zaļo un zemnieku savienība». «Jaunajai Vienotībai» un «Latvijas attīstībai» vispār neparādās. Reģioni vēl aizvien partijas interesē ļoti maz.

Ņemot vērā priekšvēlēšanu solījumus, mūs jebkurā gadījumā sagaida sarkana valdība, kas programmas izmetīs miskastē un metīsies apgūt projektus, fondus, finansējumus un pēc četriem gadiem atkal solīs jums pabalstus, atbalstu utt. Ekonomika? Nu kam vajag ekonomiku, ja ir sociālie pabalsti?