Šovakar būs divi pagari teksti. Ja nu kāds vēlas palasīt, vajadzēs nedaudz pacietību. Pirmais par sociālismu. Parādījās internetā Polijas IKP salīdzinājums ar Zviedrijas IKP un vesela kaudze apvainojās, ka neesot pareizi un ka sociālisms tomēr ir labāks. Nu, paskatīsimies, cik labāks.

Ja kāds nezina par pēdējā laika lielāko krievu varoņdarbu, varu pastāstīt. Kurš tieši to izdomāja, pateikt nevaru, jo vislabākās idejas autoros piesakās ne viens vien. Ideja vienkārša – četras dienas krievi gāja pa gāzes trubu desmit kilometrus uz Sudžu, lai izietu Ukrainas armijas aizmugurē un ieņemtu Sudžu. Protams, ka tas ir varoņdarbs.

Tas, kāpēc man vēl aizvien patīk twiteris, ir tas, ka tur uzzināsi ziņas, kuras Latvijas «pareizie un vienīgie gaišie mediji» noklusē. Un tāpēc parunāsim par manām senajām prognozēm par to, kad sāksies džihāds Eiropā.

Tas nav jautājums. Tā ir pamācība, balstīta uz reāliem mūsdienu piemēriem. Citādi nezin kāpēc cilvēkiem bieži vien liekas, ka viņu uzskati, lai cik murgaini, ir svarīgāki par visu un ka nav nozīmes, kā cilvēki dzīvo – ka ideja ir svarīgāka par cilvēku labumu. Nu, nu ...

Kārtējais twitera ieraksts lika pasmaidīt. Jā, nacionālistiem pie šādas domāšanas katru reizi laikam sirds asiņo. Nu ko padarīsi. Bet mēs parunāsim par valodu, tautu un valsts iedzīvotājiem jeb nāciju.

Es tā saprotu, ka mans teksts par gerentokrātiju ne visiem aizgāja. It īpaši tāpēc, ka internetā pašlaik mēģina apspriest, kādu personu vajag sūtīt sarunām ar Trampu. Nav nekā vienkāršāka - der kārtīgs pansionāta darbinieks.

Ja parastie lasītāji un interneta «eksperti» būtu paņēmuši to, par ko es rakstīju februāra sākumā, tad nebūtu tagad jābrīnās, kāpēc Tramps saka šo, tad saka to un tā tālāk. Un vesela kaudze propagandonu arī paši vainīgi, ka nelasa, jo tad nebūtu jāmētā savi uzstādījumi katru dienu citādāki.

Ir ļoti izplatīta histērija par to, ka Krievija tūlīt karos ar kādu Eiropā. Nu tā, ka tūlīt, tūlīt, jau 150 tūkstoši stāv Baltkrievijā un viņi nu tā ir bruņoti, nu tā tūlīt karos.

Saistībā ar Trampa un Asiņainā Pundura pēdējā laika dīvainajiem izgājieniem vesela kaudze ļautiņu sākuši bļaustīties par «realpolitics», ka mēs beidzot redzēsim, kas tas ir. Protams, kā parasti, nesaprotot vispār, par ko runā.