Pajautā jebkuru par situāciju Krievijā un visi teiks: «Vainīgs ir karš, bet Krievijā to neviens nedrīkst teikt!» Nē, karš nav vainīgs. Vainīgs ir vienīgais pareizais, ideālais un visu spējīgais vadonis, kurš ved visus uz pareizo un saulaino tāli.

Skatos, kas apkārt notiek un saprotu, ka laikam tomēr jāuzraksta manas prognozes par tuvākajiem 20 gadiem, lai pēc tam neteiktu, ka es neteicu. Rakstu ne tikai prognozes, bet arī ceļus, kā no tā izbēgt, bet tieši jautājumos par to, kā no tā izbēgt, jūs jau desmit gadus neko nedariet.

Centīšos šoreiz īsi. Lai nebūtu ilūziju, par ko ir karš Ukrainā, kādā sakarā un par to, ka miera noslēgšana patiesībā nav atkarīga nedz no Krievijas ekonomikas, nedz citiem faktoriem. Vienkārši par to, kāpēc Putins karo.

Saistībā ar kārtējo ņaudēšanu, brīnīšanos, briesmīgajām sankcijām un visu ko citu, kas nu tagad gāzīsies pāri Krievijai, jo Krievija neparakstās uz miera sarunām - īsa pamācība par to, kā izskatās reālas miera sarunas ar Krieviju.

Internetā klejo īsi video, kur mēģina procentuāli uzskaitīt, cik un kurš prognozētājs ir spējis kaut ko paredzēt. Skaidrs, ka jebkurā gadījumā tas ir liels jautājums, kā to visu pareizi skaitīt un kādas ir pareizās prognozes, bet nu izmantošu šo un atskatīšos pagātnē - bija man taisnība vai nebija?

Aizgāja viņsaulē kaut kāds daikts Romā. Piedodiet, ka tā, bet vēl vienu Merkelveidīgo grūti citādi nosaukt. Un saistībā ar to aktivizējās kārtējās runas par apokalipsi: «Nu tik būs!» Nekas nebūs, jo apokalipse ilgst jau 20 gadus un tas, ka jūs to cenšaties ignorēt, faktu kā tādu nemaina.

Visvienkāršāk ir pateikt, ka jebkurš sazvērestību teoriju cienītājs ir mulķis. Es nesaku, ka starp viņiem nav muļķu, bet tomēr ... Parunāsim atkal par medicīnu.

Ja kāds nezina par pēdējā laika lielāko krievu varoņdarbu, varu pastāstīt. Kurš tieši to izdomāja, pateikt nevaru, jo vislabākās idejas autoros piesakās ne viens vien. Ideja vienkārša – četras dienas krievi gāja pa gāzes trubu desmit kilometrus uz Sudžu, lai izietu Ukrainas armijas aizmugurē un ieņemtu Sudžu. Protams, ka tas ir varoņdarbs.

Tas, kāpēc man vēl aizvien patīk twiteris, ir tas, ka tur uzzināsi ziņas, kuras Latvijas «pareizie un vienīgie gaišie mediji» noklusē. Un tāpēc parunāsim par manām senajām prognozēm par to, kad sāksies džihāds Eiropā.

Tas nav jautājums. Tā ir pamācība, balstīta uz reāliem mūsdienu piemēriem. Citādi nezin kāpēc cilvēkiem bieži vien liekas, ka viņu uzskati, lai cik murgaini, ir svarīgāki par visu un ka nav nozīmes, kā cilvēki dzīvo – ka ideja ir svarīgāka par cilvēku labumu. Nu, nu ...