Mums Latvijā izveidojusies ļoti liela fanu grupa Ukrainas prezidentam. Nācijas glābējs un tā tālāk. Tikai man nezin kāpēc viņš nepatīk? Atkal nezin kāpēc esmu nepareizais. Diez, nez kāpēc?

Lai cik dīvaini nebūtu, rūpēs par Ukrainu galvenais, kas mums pašiem būtu jāsaprot – ka lielākā problēma Baltijai pat būs ne tikai daudz pašreizējā Krievija, cik dīvainie grupējumi, kas izveidosies Krievijas sabrukšanas procesā. Var jau man oponēt, ka Krievija nesabruks, bet visdrīzāk ka sabruks.

Jūs taču ziniet, ka Latvijā atkal ir difterijas epidēmija? Jā, jā, tas nav kovids, tas ir nopietni, tie nav desmiti tūkstoši, tie ir četri gadījumi. Visi vienā ģimenē. Un visi nevakcinējušies!!! Un pat nedomā vakcinēties!!! Hm, diez, kāpēc viņi nedomā? Varbūt, ja mēs viņus barā nolamāsim, viņi to izdarīs?

Pie raksta redzamā attēla stāsts ir vienkāršs - «kosmosa inženieris» sadūra kaklā puisi, kas stūma bērna ratiņus kopā ar sievu un puisis pēc tam vienkārši asiņojot aizgāja tālāk un nokrita. Nezinu, vai izdzīvoja, bet tādu gadījumu būs aizvien vairāk un tam ir vienkāršs iemesls.

Uzdūros twiterī labai analīzei par dzimstību. Pareizi jautājumi, ir arī atbildes, lai arī ne pareizas līdz galam. Ja neizlasīsiet visu tekstu, paši vainīgi, bet te uzreiz gribu pateikt, ka tikai mums Latvijā ir Imanta Parādnieka radītā un «Progresīvo» ienīstā «Tautas ataudzes stratēģija», kur ir plānoti daudzi soļi pareizajā virzienā, līdz kuriem...

Internetā raksta – Īrija īriem, Francija francūžiem utt. Muļķības – kā vēsturnieks droši varu pateikt, ka katra teritorija ir tam, kurš ir gatavs par šo teritoriju karot un mirt. Mūsu gadījumā griezt galvas, nošaut, deportēt, iznīcināt un tā tālāk.

Eiropa 2050

2024-07-21

Lai izpaliktu liekas diskusijas un māņu stāsti par nākotni, iezīmēšu skaidri divas lietas, kuras ir vēsturiskā realitāte un vienmēr tādas ir bijušas.

Gandrīz pirms 30 gadiem iznāca Semjuela Hantingtona grāmata «Civilizāciju sadursme», kurā viņš iezīmēja pasaulē notiekošos procesus. Diemžēl izskatās, ka cēloņus viņam tomēr neizdevās veiksmīgi klasificēt, bet mēs ar jums varam atgriezties pie tā, kas bīda visu pasauli – ticība.

Vienmēr esmu teicis, ka mīti politikā ir tāda lieta, kas noved pie lieliem zaudējumiem, problēmām, nāvēm, sabrukumiem un daudz kā cita. Tā arī 21. gadsimtu mēs iesākām ar vienu lielu mītu, kuram vēl aizvien tic puse pasaules un kura sabrukums patiesībā rada aizvien lielākas un lielākas problēmas.

Lai cik traģisks nebūtu 2022. gads, pirms gada es rakstīju, ka tas bija labs gads un tam bija savi iemesli. Diemžēl šī gada laikā izrādījās, ka savās prognozēs es par daudz labi domāju par cilvēkiem. Kā par loģiskiem, saprotošiem cilvēkiem, kas spēj analizēt kļūdas, izdarīt secinājumus. Es kļūdījos. Un tas diemžēl novada pie tā, ka aizvadītais gads...