Vairākas reizes pēdējā laikā esmu uzdūries vēstures pētījumiem, kuru autoriem ir negaidīti rezultāti Austrumeiropas vēsturē - kaut kāda nepareizā valoda, lingvistika, ģenētiskie pētījumi, kas nezin kāpēc nav pareizi. Kāpēc tā?

Pieļauju, ka jebkurš, kurš lasījis manus rakstus, saprot, ka vēstures uztvere ir mainījusies. Es kādreiz bērnībā gribēju teikt, ka Grieķijas ziemeļos dzīvoja Trakie, bet man visi laboja, ka Trāķieši. Bet varbūt tomēr Trakie?

Uzdūros youtube.com kārtējam apskatam par baltu pēdām Balkānos. Tas nav pirmais un, domāju, nav pēdējais apskats par šo tēmu, ko es atradīšu. Galvenā pazīme visiem šiem apskatiem - neizpratne par to, kā tas varēja notikt.

Šodien ievietošu divus rakstus par to, ko raksta vai runā arī citi autori. Vislabāk uz pārējo fona man izskatās facebook.com Gundara Stūra ieraksts. Ar avotu sarakstu un reālu vērtējumu, kas skar zonu, kura manā grāmatā nav apskatīta.

Ģenētiskie pētījumi pašlaik uzdod vairāk jautājumus. Nevar teikt, ka tie nedod atbildes, bet tās pavisam noteikti nav tādas, kādas patiktu oficiālajai vēsturei un arī man tie rada ļoti daudz jautājumu.

Pēc tam, kad es ne visai glaimojoši izteicos par ģenētiskajiem pētījumiem, man tā kā nejauši iebāza degunā, ka nav tik traģiski. Iebāza degunā gan ar mērķi parādīt, cik ļoti es no tā visa neko nejēdzu, bet beigās, kā parasti tas sanāk "oficiālās" vēstures pārstāvjiem, viss sanāca tieši otrādi.

Kad runāju ar dažiem kritiķiem, tad cauri nāk tā izmisīgā vēlme senās tautas saskaldīt čupu čupiņās. Latvijā mums bija latgaļi, leti, zemgaļi, vendi, sembi, prūši, semeni, kurši, sēļi un vēl tur daudz visa kā, ko es piemirsu vai pat nezinu. Lietuvā vispār tur tauta pie tautas bija. Un esot slikti, ka es to neatzīstu.

Ir mums karte internetā par to, ka starp Lietuvu un Maskavu esot atrasti ļoti daudz baltu valodas vietvārdi un tā esot zīme, kā pirms mūsu ēras balti cauri Austrumeiropas mežiem esot devušies uz Baltijas jūras krastu. Vai var būt vēl skaistāk?

Šis būs garš teksts. Bet esmu jau tik bieži atsaucies uz tādām lietām, kuras oficiālā vēsture nemīl, bet kas ir publicētas Džordana Gotu hronikā "Getica", ka bez tā te neiztiksim. Ja kādam ir slinkums visu lasīt - lejā ir secinājumi un pašās beigās ir ļoti īsi secinājumi.

Nu bet nevar taču tā būt, ka simti un tūkstoši vēsturnieki saka vienu, es kaut ko citu un taisnība ir man? Nu nevar taču tā būt, vai ne? Paskatīsimies uz to tad vismaz no Latvijas vēstures viedokļa.