Noslēgumā dažas piezīmes. Par mūsdienu vēsturi, mūsdienu vēstures ikdienu un par to, cik liela ir iespēja sagaidīt oficiālus vēstures pētījumus un izmaiņas mācību grāmatās par šo jomu.

Atliek tagad saprast, kas un kur īsti 13. gadsimtā dzīvoja Latvijā? Cik ticama ir oficiālā karte un vai eksistē kāds faktors, kas ļautu ar nopietnu pamatu apgalvot, ka tautu karte pirms 800 gadiem izskatījās apmēram konkrēti tā?

Bija doma taisīt vienu lielu rakstu, bet beigās izlēmu sadalīt trīs mazākos. Un sāksim mēs ar jautājumu par to – vai tiešām zem gotu karaspēka Romu laupīja un grāva balti, nevis pusmiljons gotu no senās Zviedrijas teritorijas?

It kā būtu loģiski pēc visa šī stāsta uzdot jautājumu par to, kā balti nonāca no Ērmanīša impērijas līdz divām valstiņām pie Baltijas jūras, kur viena no tām izglābās un savu valsti nodibināja praktiski pēdējā iespējamā brīdī?

Lai nu kas, bet vismazāk balti bija līdzīgi senajiem ēģiptiešiem, kas sēdēja upes krastā, sēja un novāca labību un nekur citur negāja un neko daudz vairāk nezināja. Kā rāda visi seno hronistu stāsti, tas grupējums vazājās visur, kur vien bija iespējams.

Es atkal samelojos. Kad teicu, ka palikuši trīs raksti. Noteikti vismaz četri. Varbūt vairāk. Tāpēc vairs neko neteikšu. Bet mēs ārpus kārtas parunāsim par primitīvo cilšu koka mākslu. Nu jūs ziniet – koka miets ar acīm un degunu, kuru visi pielūdz. Labi, ka kristietība mums atnesa reālo mākslu.

Finišēsim šovakar ar kartēm. Ļoti parastām, aptuvenām un uzreiz pateikšu, ka nekādas superprecīzās tās nekad nebūs. Prognozēt, kur tieši tajā laikā gāja robeža starp kādām ciltīm, ir gandrīz neiespējami. Bet aptuveno priekšstatu varam radīt.

Nu, pēdējām Sakso Gramatikus «Gesta Danorum» grāmatām neatradu anglisko tulkojumu un tāpēc mēģināšu tulkot latīniski. Ņemiet nu par labu, kas man sanāks – palika pašam interesanti. Atcerieties, kad es teicu, ka avotu par tā laika Baltijas jūru nav? Es jums meloju. Izrādās.

Ir viens gara darbs, kas vismaz kaut cik ļauj saprast, kāda dzīve bija Baltijas jūras reģionā 8. un 9. gadsimtā ir Saxo Gramaticus darbs «Gesta Danorum» - par Dānijas vēsturi šajā laikmetā. Ir zināms, ka ir uzrakstītas 16 grāmatas.

Pavadīt blakus tautām, kur ir rakstība, tūkstošiem gadu un beigās pašiem neko neuztaisīt – tam ne visai ticu un tāpēc teikšu, ka baltiem bija rakstība. Vienīgā nelaime – pat ja mēs beigās to atšifrēsim, baltu vēstures pētniecībā tas nepalīdzēs.

© Uldis Varnevičs Publicēšanas gadījumā nepieciešama atsauce uz rakstu
Izveidots ar Webnode
Izveido savu bezmaksas mājas lapu! This website was made with Webnode. Create your own for free today! Uzsākt darbu